uzcepos, piedodiet ["nē, pie prāta g. kļūstot, t. zied un t. zeļ."]
Žēlīgi, cik totāli sajāts ir termins "politiskais process" no līdzatbildības viedokļa.
Esam skatījušies, daži arī līdzveidojuši sūdīgu izrādi daudzu gadu garumā un tajā greizajā amatierteātra tēlojumā aizčakarējuši ticamības momentu pārvaldei un valsts lietām kā tādām, tāpēc latvietim- laikrakstos taisnības lasītājam un TV šovu skatītājam- ik pa 4 gadiem ir "jāatmet ar roku", (jo ik reizi, kad latvietis atmet ar roku, viņa elektrības skaitītāja rādītāji pagriežas pa trīs iedaļām atpakaļ).
Paskatoties mazliet no citas puses, piemēram, novērojot pilsoņu pūļus Vienotības birojā pie kakao automāta vai apgaismotas kundzes reģionu kultūrsnamos ar Zemsaviešu brošām un ieklausoties cibas, "sievasmāšu ķēķa" vai jebkurās citās "sarunās par politiku" negribas atzīt, taču šķiet, ka visus "sliktos viņus" esam pa spožo nopelnījuši. Paši.
Varbūt tikai 20% no elektorāta ir skaidri 80% no valdības/saeimas pieņemtajiem lēmumiem, to saturs, ietekme, konteksts, bet diemžēl, 80% absolūti pietiek ar argumentu "Anatolija Gorbunova smukā frizūra", "šķēles seksapīls", "5000000 darbavietas", "SAMAZINĀTI NODOKĻI!" "atņemsim bagātajiem!" un iespēju nedēļu pirms vēlēšanām nobujančīt pa Rīgas centra politbirojiem, pie Vienotības sadzeroties kakao, pie PLL paņemot baloniņus un pie ZZS iekožot Īstā Rupfmaizē, visiem apsolot balsot, bet beigās, jaunavas viltībā atdoties SC, jo "stingrā roka" vienmēr noderēs, kad kāds būs jāvaino vai jāsauc palīgā. Alvis Hermanis bija absolūti precīzs par latvieša indiānisko demokrātijas un brīvības izpratni un nenovērtēšanu: bažos, ka ar dziesmām un sveču gaismā izcīnītītā 1991 gada uzvara ir palikusi bezvērtīga, jo iestājoties otrajai fāzei: pilsoņu līdzdalībai un līdzatbildībai iesājās arī "karbīds ūdenī" reakcija, zināma arī kā skaņa "čušš". Šķiet, ka mēs tā arī neesam iemācījušies gribēt vairāk un paši arī darīt/domāt/rīkoties (insert jelkādu darbības vārdu) vairāk, jo ir tač labi tajā pusduļķītī, var vismaz runāt zemtekstos un novēlēt citiem, piemēram, saviem bērniem vai līdzbiedriem, "paskatīties tajā cirkā", ne brīdi negribot atzīt, ka lielākais klauns ir nevis Valdis Lauskis garajās apakšbiksēs vai Ainārs Š, bet tu pats, kurš ļāvis, ļauj un ļaus palēkāt visādiem deģenerātiem pa savu muguru un kurš caur naidu, tuvredzību, ilgām pēc izdienas ķīseļa upēm krējuma krastos, žulti un nātrēm "ies pret visiem" un tāpēc balsos par, piemēram, SC vai PP.
upd. es atvainojos visiem pūristiem, pieturzīmes lika mirrkļa emocijas.