barbala ([info]barbala) rakstīja,
@ 2010-04-30 17:52:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
dziedi jel, lakstīgala skanīgā
Tikko sapratu divarpus lietas.

Pirmā: kopdzīve cītīgi māca sadzīvot tikai un vienīgi ar saviem bagiem (galvas mezgliem, netikumiem, vienīgajiem-pareizajiem-ieradumiem), nevis ar otra "sliktajām īpašībām". Tas, kas traucē vai mēdz apbēdināt abus, ir tieši katra paša defekti, tik spoži spīdoši. Bet paša, savējie. So, vecmāmiņu padomiņš - "izvēlies meit' vīra pēc tā, kura sliktās īpašības spēj pieņemt" ir neprecīzs. Tas nav par "viņu", tas ir par "sevi" un kopīgo ainavu.

Otrā: kopdzīves trešā svarīgākā cilvēkprasme ir tolerance un pacietība.

Piemērs. Dota cepeškrāsns, kurā arhivēšanai jāiemuģī cepešpannas (3 seklās, 1 dziļā, 1 kēksa forma) 1 restītes, 1 katls un 1 kausiņkatls).
Mana pieeja: izkrāmējam visu, sarindojam iekš lielākā mazāko.
Viņa pieeja: iebāžam lielākos priekšmetus, neskatoties uz restīšu izvienojumu, sabāžam katlus ar visiem vākiem, pēc tam, mēģinam iestumt augsto pannu un pārējos mazākos virsū.

Uzvarošais risinājums:
a) ja gribu dot padomus, varu darīt pati (tātad, tas nav risinājums. svītrot.)
b) aizturētu elpu un gavilēm apbrīnot, no cik atšķirīgiem, bet brīnišķiem kokiem mēs tēsti un cerēt, ka cepeškrāsns sildelementi nenolūzīs. Un "umom vas ņipoņaķj".



Nulpusā.
Bet tas viss ir ļoti koši un ļoti jauki.

p.s. ja jāpaskaidro, tad šis ieraksts ir jālasa intonācijā "pašironija" un "pozitīvssarkasms".


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]barbala
2010-04-30 21:12 (saite)
ot, tieši Tev es šito gribēju pavaicāt. Tā sacīt, kā to darāt jūs, maņjaki. :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]antuanete
2010-05-01 11:27 (saite)
Nu, īsti maņjaki uz Jūrmalenes pie Lielupes tilta parāda pagriezienu un uz izbraukšanas joslas noliek šķērsām poršam :)
Vispār, lai brauktu, pedālim strīķējot gar trotuāru, Rīgā ir viens pretarguments - lietusūdens noteku vāki. Īpašie Latvijas ģeoloģiskie apstākļi nosaka, ka, atšķirībā no pārējās civilizētās pasaules, aku vākus NAV iespējams nolikt vienā līmenī ar asfaltu. Bērīša veselības un paša drošības labā ir jāattālinās no trotuāra (īpaši aktuāli uz Čakenes).
Kopumā - lai brauktu pa ielu, ir jābūt apģērbam ar atstarotājiem un, optimāli, spilgtām krāsām (te es grēkoju, man viss ir melnbalts), jālieto veselais saprāts un visu jādara PĀRLIECINOŠI. Ja brauc pa balto līniju starp joslām, tad brauc un nerausties. Ja liekas, ka mašīnu ir par daudz un visiem nav vietas - operatīvi var pārvākties uz ietvi. Jāplāno maršruts pa mazāk piebāztām un labāk asfaltētām ielām, u.t.t.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?