būt te un no tā neciest
Maz saules gaismas dažbrīd ir bijis/ir, regulāras režīmu maiņas ir norūdījušas ķermeni, bet tomēr nav salauzušas skeletu un garu, arī; trausla ir mūs deviņdesmitviengadniece, veco kauju kauli dzīst lēni un skleroze dažbrīd nomāc. Taču kukažiņa, tad, kad zvaigznes sastājas pareizi, sens aizvainojums nenomāc, kad sakrīt griba un vēlme un varēšana, tad jaudā arī nolikt citus uz lāpstiņām un pāri iet, protams, dziedām', jo zin, zin taču vēžu ziemošanas labākās vietas, tikai kautrējas atzīt. Zināms, ka citos tropos lapas zaļākas, ļaudis mazāk sapiņķerējušies un lielās līdakas ir lielākas, taču mīlestība arī jau nav diez cik racionāla būšana, "un nekas še' nav jāpaskaidro", vienīgais, nepazaudēt savu (mīlētāja/ mīlošā/mīlamā) pašcieņu un atcerēties, ka priedes, lai arī kāpās lepni stāvēja, tomēr salūza gan un tas varētu būt tālākais punkts, līdz kuram aiziet nevajadzētu.
Jā,  tātad, rozā brilles pret tupumu un žļurgu un vēsu prātu, kopā ar tumsā redzēšanu, arī.  Man ir grūti ilgstoši izvilkt, bez piemēram, Kurzemes jūrmalas, silu zilzaļās, grantsceļu pelēkās, nīsto miglu caurspīdīgās un pirmsjāņu zaļiraibās krāsas, krāsu un ritma (arī valodas ritma) labad var saņemties un izturēt, aiz krekla nobruņoties par niķīgajiem tautiešiem, kuriem par visu ir pretējs, bet katram pareizs un emoc'nāls viedoklis;  kad kritika nozīmē iznīcināšanu un kad viedokļa lokanību apskauž saplākšņa plātnes.
Tāpēc pagarināšu mūsu attiecības par vēl vienu gadu, dzimtene, es turēšu savu galvu tīru, bet tu arī, lūdzu, neļauj visādiem cirkačiem, ākstiem un glumiem zušiem sevis apsaukāt un reklāmēt.
Turi buru, kukažiņ, nestāvi klusu, bet celies par ideju un  bez žēlastības bliez ar auseklīti tiem, kas grābstās pārāk tuvu ar pārāk netīriem nolūkiem gar kniepķenu, kas pa kluso vai tieši, skaisti smaidot iznes klēti tukšu un kūlojot piešauj uguni arī rijai. Bet bliez, dari un rīkojies, vien nestāvi dīkā, ja lidos pāri purvs, tas greizi padomās, ka nothing special un nekā taču te nav un nopurvos visu ar siltu, bet smacīgu sūnu un tā nu vis nevajadzētu gan.