pamēģināšu kā Īsts Blogeris. Tāds kā dzimtes diskurss.
Lūk, kārtis tā sagūlušās, ka man iespējams, tūdaļ sanāks ierakstiņš tāds, kā kārtīgam latblogerim, nevis sviestiņcibiņam pieklātos.
Tātad.  Pāris dienas atpakaļ (droši vien, vajadzētu ielikt linku uz kalendāru, bet es nemāku) man atsūtīja (izmantojot  inovatīvo risinājumu un brāļu tautas lepnumu- Skype) šo te Dienas rakstu, par kuru mazliet sēri pasmējos, ka kungi un dāmas, kociņu būsim noskrējuši. 
Politkorektumam un dzimumu diskriminācijas  sameklēšanai tak jau arī tomēr ir kaut kādas robežas, citādi varētu sākt taisīt tračus par to, ka piemēram, orientēšanās ir vareni dzimumnekorekts sporta veids, jo nav atsevišķu sieviešu vai vīriešu kontrolpunktu,  karotītes arī abiem vienādas un kāpēc man savā škodā ir jālej tāds pats dīzelis, kuru lej arī džentlmenis ar  Hyndai? (no offence, jedem das seines). Mani un manu škodu, iespējams, tas aizvaino.
Turklāt, kā Sievieti,  nevis kā Cilvēku.
Tāpat, piemēram, ābolu jautājums. Nu kāpēc mēs ēdam Vienus Ābolus, ko?  
Un ābols vispār ir vīriešu dzimtes vārds. Tāpat, kā apelsīns, biezpiens, siers un kefīrs, kas veido vismaz manas uztura piramīdas krietnu slāni.  Ko, ja būtu tiesību un diskriminācijas cīņu vērsta būtne, tad  jāēd vien desa, gaļa, zupa, bulka, torte un silķe? Hedonijas, epikūrisma un  dietoloģijas jautājumos iesvaidīti ļaudis zinās pamanīt, ka sieviešdzimtes pārtikas produkti ir krietni vien neveselīgāki, kālabad, man domāt, tajā visā ir zināms iemesls Aizvanojumam un Diskriminācijai  un  Lietai priekš ECT. 
Lūk. Steidzies, Līsa, Kalle un Gunhilda, pamani šo netaisnību un ar bezieroču ieročiem nokauj to saknē, humāni un maigi, izskaud vēl dīgstā.

Bet šeit ir vēl, par to pašu un vairāk.
Tāpēc tagad es palūgšu U2, lai uzdzied man One  un ķeršos darba vēršiem pie ragiem.  
Is it getting better [...] and will it make it easier on you[...] you got someone to blame.