| par to pašu manifestāciju |
[Mar. 19th, 2009|11:16 pm] |
Skolu aizvēra plkst.17 pēc neidentificēta zvana, kad pašpasludināts anarhists biedēja ar skolas ieņemšanu. Lekcijas atceltas :)
Bet tas bija jāredz - studenti un pasniedzēji, kas ne īsti priecīgi (tik skaists, saulains un silts vakars), ne īsti ērcīgi (eu, bet mūsu lekcijas?! no darba atprasījos, lai šurpu tiktu, un kaut kādu idiņu dēļ augstskolas durvis tiek slēgtas, visus lūdz telpas atstāt un lekcijas, visas lekcijas!! tiek atceltas).
Demonstrāciju bilance: 9 policisti ievainoti, 49 demonstranti arestēti un pret tiem uzsākti tiesu darbi.
Mēs dzīvojam interesantā valstī. |
|
|
| svešas pilsētas svešās dzīvēs |
[Feb. 3rd, 2009|07:43 pm] |
Lasu to pašu Orangette. Aizdomājos, kā tā, ka tik ļoti daudziem ārzemniekiem Parīze izraisa tik siltas jūtas? Gandrīz vai tādu sapņainu nostaļģiju - ai, tā pelēkā šarmantā pilsētā, kur gaisma ir tik īpaša etc. Iluzorā uztvere? Selektīvā atmiņa?
Nesaprotu. Jā, šī ir skaista pilsēta, bet pasaulē skaistu pilsētu ir ļoti daudz un nereti pilsētas viena par otru maskējas. Un gaisma katrā pilsētā ir cita, taču arī tā mēdz veikt visneiespējamākos ceļojumus, lai, teiksim, janvāra pēcpusdiena Parīzē atgādinātu Vecdaugavu septembra vidū. Savādas tās atmiņas par pilsētām.
upd: Meloju. Ir viena pilnīgi romantiskā Parīzes atmiņa. Pagājušā gada jūlija sākumā gulēju zālītē Luvras priekšā. Skatījos vakara debesīs, klausījos blakus futbolistos. Vēl tagad iedomājoties jūtu to saules siltumu. |
|
|
| pie mums atkal... |
[Feb. 2nd, 2009|10:12 am] |
...snieg. Un 5 cm sniega shajà pilsétà ir haosu radoshi. Bet mums jau patîk - ziemelnieki kà stirnas pa sniegu slîd garàm rûcîgiem vietéjiem, kuri neciesh sniegu pilsétàs ne acu galà. |
|
|
| upd |
[Jan. 12th, 2009|10:36 am] |
No kàdas pamales vél saulîte spîd, bet nu jau apmàcies. Pelékbalti padebeshi savilkushies. |
|
|
| |
[Jan. 12th, 2009|08:59 am] |
Shorît lieliski skaistas debesis. Màkoni kà balts shkidrauts te un tur. Drusku siltàks arî. |
|
|
| no mediju trūkuma līdz socioloģiskam pārdomām |
[Jan. 8th, 2009|08:17 pm] |
Lielākoties dzīvojam no mediju pasaules izolēti. TV nav. Avīzes abonētas netiek. Toties! Ir radio. Un šodien atklāju, ka ceļu ziņas var būt aizraujošas. Stāvi virtuvē pie plīts, gatavo vakariņas un klausies, kur un kā kustas vai nekustas. It ka nekas īpašs, bet tāda piederības sajūta, ka vai traks vari palikt. Gandrīz vai jānoliek tiesības, lai arī var piedalīties. Smiekli, smiekli.
Lieliskākā dienas atziņa- lai analizētu uzņēmumu, kurā strādā, ne vienmēr vajag distancēties no savam emocijām. Tieši otrādi, tās var būt viens no labākajiem indikatoriem daudz plašākiem socioloģiskiem procesiem. Galu galā, ka savā "De l'angoisse à la méthode" G.Devereux norāda, mūsu sajūtas vienmēr ir indikators kādam procesam, kuru ne vienmēr esam paši izpratuši. Un nemiers iekšās tieši tapēc, ka (ne)iekļaušanās jebkurā kolektīvā uzdod jautājumus mūsu identitātei. Iekļauties vai neiekļauties? Kuras no vērtībām pieņemt kā savas? Utt. Izrādās, pat sociologi, ilgi pētot kādu sabiedrību, sāk tai līdzināties. Une question d'appartenance. Vienmēr gribas piederēt, iekļauties, būt savējam. Un ir patīkami, ka pat socioloģijā tas ir atzīts temats. Nomierina. |
|
|
| snow conditions updated |
[Jan. 5th, 2009|02:30 pm] |
Laikam temperatùra kàpj. Kùst. Shtruntîgi. Tik lielisks sniegs. |
|
|
| |
[Jan. 5th, 2009|09:25 am] |
Pie mums snieg. Snieg un nekùst. |
|
|
| |
[Nov. 6th, 2008|04:55 pm] |
Ceļā pēc pusdienām/launaga, ejot garām vienam no īsteni smalkajiem veikaliem, pamanīju lielisku pārdevēju inteliģenta brillēs. Pamanīja. Kad sasmējos, steidzīgi cēlās gatavs skriet laukā. It kā manī kādu paziņu būtu atpazinis. |
|
|
| kaimiņš |
[Nov. 4th, 2008|10:17 pm] |
Virs manis, ceturtajā stāvā, dzīvo lielisks kaimiņš. Tas ir, viņu pašu nekad neesmu redzējusi, tikai dzirdējusi balsi.
Katru vakaru īsi pēc pusnakts viņš ekstāzē novaidas tā, ka līdz pirmajam stavam var dzirdēt.
Tā mēs komunicējam- viņš novaidas, man - smieklu lēkme. Bet vaid skaisti gan. |
|
|
| |
[Jun. 2nd, 2008|02:08 pm] |
Svētdien uz jauno dzīvokli tika pārvesta liela daļa trauku, drēbju&stuff. Grāmatas gan vēl ne, ir drusku par smagu. Tas viss par spīti streikam (dzelzsceļnieki atkal izklaidējas). Taču nav ļaunuma bez labuma - svētdienas agrais vilciens (8.57) tika nokavēts, tad nu soļoju uz pilsētas pusi gar sliedēm aprautu mutes ermoņiku skaņu pavadījumā. Tuvākajā piedzelzsceļa tornī bija iemitinājies muzikants baltā uzvalkā, melnu kreklu un baltu hūti galvā. Paceļot cepuri padeva labdienu, saņēma pretī kniksēšanu.
Un blakusciemā, šķiet, ir svētās Ženevjēvas klosteris (vismaz pēc tāda tas ēku kopums izskatījās), skati kā jebkuras lielpislētas nomalē un tikai veci kungi ielās (un reta, no papēžiem līdz matu galiem ievīstījusies austrumniece). Tāda izskatās mana pilsēta svētdienas agrā rītā. Ar plašiem krāmu un augļu tirgiem zem klajas debess, kas ceļo no piepilsētas uz piepilsētu. Un veciem kungiem-joku plēsējiem. Jaunieši vēl aizvien, šķiet, meklē sevi.
Un vēl šeit ir "kaimiņu dienas", kad viss nams iziet laukā uz terases pabaudīt sauli un iedzert agrās pēcpusdienas aperitīvu. |
|
|
