| this is London calling |
[May. 10th, 2009|03:25 pm] |
Unfortunately, I'm back. Londona ir iedvesmojoša, par spīti absurdā biežumā mainīgajiem laikapstākļiem. Es noteikti tur gribu dzīvot. Nu, vismaz pāris gadus.
( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[May. 6th, 2009|03:12 pm] |
Un vispār - ar mani nerunā pat kaijas. Bet tas nekas, lekcijas turpinās. Aizvien turpinās. |
|
|
| |
[May. 6th, 2009|01:44 pm] |
Divas pasniedzējas, kas savā starpā lekcijas laikā ķircinās drusku (tā ļoti profesionāli, bet arī draudzīgi), kam ir mazliet dažādi uzskati par Eiropas darba tiesībām, nu, man patīk. This is fun. Un viņas abas ir ļoti aizrautīgas. |
|
|
| |
[May. 6th, 2009|09:04 am] |
Mēģinu lekcijām paralēli lasīt maģistra darba vadītāja sarakstīto grāmatu par tiem pašiem socioloģijas pētījumiem organizāciju teoriju ietvaros, pētot pārmaiņas uzņēmumos.
Vienmēr vienkāršāk ir pasapņot. Bet nu jau laikam lēnām sākas uztraukumi - kā nekā gada beigas tuvojas ātrāk kā gribētos. Daudz ātrāk kā gribētos. |
|
|
| (shîs nedélas produktivitàtes koeficients neproporcionàli zems attiecîbà pret darbà pavadîto laiku) |
[Apr. 28th, 2009|09:47 am] |
Laikam ievas sàkushas ziedét.
+7 °C (feels like +5°C), apmàcies, D-véjsh 7 km/h? Shodienas maksimumu sola +13°C.
Gribéju palikt màjàs un zem segas. Nelîst laukà nemaz, pagulét. Vines no n-tajiem modinàtàjiem tomér uzmodinàja, màsa piecéla. Nogurums mugurkaulà. Ljoti gribu màjàs, nu, tajàs, kas aptuveni 1700km attàlumà. Un drusku nemierîga - kà tad îsti tas bùs. |
|
|
| |
[Apr. 27th, 2009|03:36 pm] |
Nupat jau ir auksti, tikai karsta piere.
No pasiltà, saulainà rîta ne vésts. Pelécîga, véjaina un auksta diena. Un plànà zhaketîte, jo neies tachu saulainà un diltumu soloshà dienà mételi vilkt.
Objektîvie ràdîtàji: + 14 C° D-DR véjs 27km/h (fig vinju zin, cik tas îsti sanàk) |
|
|
| |
[Apr. 23rd, 2009|01:55 pm] |
Klùst siltàks. Lîdz maijam vairs drusku vairàk par nedélu.
Un darbu daudz. Tieshàm daudz. |
|
|
| |
[Apr. 22nd, 2009|10:01 am] |
Tik loti saulaina diena. Mums pédéjà laikà laiméjies ar laikapstàkliem. Caeruléum atjaukts ar azùru.
No rîtiem auksti, atkal uzvilku cimdus. Bet plànajos àdas vél aizvien rokas salst. Bùs sev jàatrod kàds desmits dazhàdàs kràsàs. Citàdi kà Ipéra asinainàm rokàm.
|
|
|
| somebody loves me, i wonder who, i wonder who she can be? |
[Apr. 22nd, 2009|01:17 am] |
| [ | music |
| | Dungājot kopš iziešanas no darba pirms 5h- Somebody loves me | ] |
Braucu mājup pēc glāzēm piecām vīna, manāmi labā garastāvoklī. Dungoju pie sevis 'somebody loves me, I wonder who'.
- ....
- Piedošanu?!
- Labvakar.
- Labvakar.
- Jaunkundz, jums tik smukas kurpes, kur gan jūs tādas atradāt? Kad redzu tādas kurpes, uzreiz gribas būt par sievieti. Tad kur jūs tādas atradāt?
- Latvijā.
- Kur?
- Latvijā.
- Bet tas taču tālu?!
- Jā, ir gan.
- Tad jau jūs arī esat no turienes?
- Esmu, bet nu jau labu laiku dzīvoju šeit.
(apspriežas ar otro brāli)
- ....
- Kā lūdzu?
- Vai esat precējusies?
- Jā.
- Cik sen?
- Kopš pāris nedēļām.
- Nu tad apsveicam.
- Paldies.
(Izkāpjam Havre-Caumartin, lai tālāk ietu uz devīto).
- Varbūt jums palīdzēt nest, nav smagi?
- Nē, ko jūs, tikšu galā. Smagi nav. (rokās grozs ar puķēm)
Pēc kāda brīža.
- Bet jums nav gredzena?!
- Kam gan vajadzīgs gredzens?
- Kā gan lai cilvēks zina, ka tik skaista sieviete, kā jūs, ir precējusies? Un mans brālis (pamājot uz brāļa pusi) ir uz to ļoti acīgs, vienmēr pamana.
- Nu tad es parasti pasaku, ka esmu.
- Un kurp jūs dodaties?
- Uz Senlazāru.
- Nu tad jums turp. (parāda uz vienu un to pašu peronu izejošā ceļa labo atzarojumu) Lai jums jauks vakars, kundze.
- Lai jums arī jauks. |
|
|
| |
[Apr. 21st, 2009|01:32 pm] |
Ne rêve pas trop, teica Audrey. Un piemiedza ar aci.
Debesîm pàra pienaina dùmaka. Kur gan mani stindzinoshie kobalta/safîra padebeshi?
(pa rododendru apakshu lodà strazdi) |
|
|
| |
[Apr. 20th, 2009|11:29 am] |
Grafomànija atkal uz pirkstiem uzmetusies.
Es tikai gribéju teikt, ka lîdz pusdienàm nomirshu badà. (ja nu no tà pateikshanas vilka izsalkums mazinàsies, bùs labàk)
Protams, ka seshos no rîta nepiecélos, protams, ka skrieshus uz darbu un bez brokastîm. pagaidàm iekshàs tikai viena bergamota téja ar divàm karotîtém cukura. Pusdienas péc stundas :/ Nàksies vien iebrist dàrzà un shkjît rododendru ziedus. Vismaz pietiekami kràsaini. |
|
|
| atpakaļ prom Dūju mežā |
[Apr. 19th, 2009|04:10 pm] |
Lidmašīnā blakus sēdēja jūrnieks, kam tālāk jālido uz Āfrikas vidieni. Esot sēdējuši lidostā kopš pieciem, viņu lidmašīna kavējusi, tad sabojājusies. Tagad pa tiešo uz Parīzi, bet starp lidojumiem esot 20 minūtes. Neesot gan arī pirmā reize - vienmēr ceļā ķibeles.
Bet vislabprātāk jau viņš būtu palicis mājās, dalījis savu darba laiku starp Rīgu un Ventspili. Vienu nedēļu strādā, otra brīva. Bet nav Latvijā darba, viņš teica. Nu jau labu laiku esot solījuši, ka mājās varēs palikt, taču atliek un atliek. Tad nu atkal brauks uz Āfriku. Īpaši patīkami jau nu tur neesot. Novēlēja laimīgu mācību piebeigšanu; par atbildi - lai viņam labs ceļavējš.
---------------------------------------------------------
Pelēki nomācies, bet vis jau sen izplaucis. Dūju mežā pie stacijas zied ābelītes. Sārtā kļava tieši zem logiem šogad pastiepusies garāka, drīz jau aizstiepsies līdz nākamajam stāvam. Jauki - vasaras pievakarēs metīs ēnu.
Atstātās puķes izdzīvojušas. Pastkaste laipnu vēstuļu pilna. Apdrošinātāji, izīrētāji un bankas mani vēl aizvien mīl un sūta kvēlus jo kvēlus rēķinus, kaismīgus atgādinājumus un gandrīz nepiedienīgus jaunos piedāvājumus.
Un - šajās otrajās mājās dīvaini smaržo. Ne pēc mājām, ne arī apmetnes vietas, jo katrs centimetrs apdzīvots. Taču puķes visas izdzīvojušas, tikai pāris mirušu pumpuru pelargonijai. |
|
|