somebody loves me, i wonder who, i wonder who she can be?
Braucu mājup pēc glāzēm piecām vīna, manāmi labā garastāvoklī. Dungoju pie sevis 'somebody loves me, I wonder who'.
- ....
- Piedošanu?!
- Labvakar.
- Labvakar.
- Jaunkundz, jums tik smukas kurpes, kur gan jūs tādas atradāt? Kad redzu tādas kurpes, uzreiz gribas būt par sievieti. Tad kur jūs tādas atradāt?
- Latvijā.
- Kur?
- Latvijā.
- Bet tas taču tālu?!
- Jā, ir gan.
- Tad jau jūs arī esat no turienes?
- Esmu, bet nu jau labu laiku dzīvoju šeit.
(apspriežas ar otro brāli)
- ....
- Kā lūdzu?
- Vai esat precējusies?
- Jā.
- Cik sen?
- Kopš pāris nedēļām.
- Nu tad apsveicam.
- Paldies.
(Izkāpjam Havre-Caumartin, lai tālāk ietu uz devīto).
- Varbūt jums palīdzēt nest, nav smagi?
- Nē, ko jūs, tikšu galā. Smagi nav. (rokās grozs ar puķēm)
Pēc kāda brīža.
- Bet jums nav gredzena?!
- Kam gan vajadzīgs gredzens?
- Kā gan lai cilvēks zina, ka tik skaista sieviete, kā jūs, ir precējusies? Un mans brālis (pamājot uz brāļa pusi) ir uz to ļoti acīgs, vienmēr pamana.
- Nu tad es parasti pasaku, ka esmu.
- Un kurp jūs dodaties?
- Uz Senlazāru.
- Nu tad jums turp. (parāda uz vienu un to pašu peronu izejošā ceļa labo atzarojumu) Lai jums jauks vakars, kundze.
- Lai jums arī jauks.