| kaimiņš |
[Nov. 4th, 2008|10:17 pm] |
Virs manis, ceturtajā stāvā, dzīvo lielisks kaimiņš. Tas ir, viņu pašu nekad neesmu redzējusi, tikai dzirdējusi balsi.
Katru vakaru īsi pēc pusnakts viņš ekstāzē novaidas tā, ka līdz pirmajam stavam var dzirdēt.
Tā mēs komunicējam- viņš novaidas, man - smieklu lēkme. Bet vaid skaisti gan. |
|
|
| franču dumības 2 |
[Mar. 8th, 2008|02:45 pm] |
- Labdien, kundze.
- Labdien. Uz letes tiek uzlikta tēja
- Vai vēl ko citu vēlēsieties?
- Jā, vai jums ir Nošpa? NoSpa.
- Izbrīnītā plaši ieplestas un ne pārāk priecīgas acis: Kā jūs teicāt? Es jūs nesaprotu.
- Knapi noturoties kājās, kārtējā spazma: NoSpa. No Spa. Pretspazmu medikaments.
- Aha, iešu paskatīties. Pazūd aiz skapja, nerādās, nerādās, nerādās.
Balss aiz skapja, redzams tikai halāta stūris, aizmugurējais. Nav mums tāda NoSpa. Ir NoStress, bet spazmas noņemoša NoSpa nav.
Iznāk laukā no aizskapja plašumiem, pienāk pie letes. Laipni: Varbūt jums kādu analogu medikamentu?
- No ģīboņa dziļumiem: Jā, jā, dodiet to analogu.
- Ierodas atpakaļ no cita aptiekas stūra: Spasmocalm. Tās būs sūkājamās tabletes. Parāda, tad atkal noņem prom no letes, it kā baidītos, ka tūdaļ pagrābšu prom. Lasa instrukciju: Tā, tad šīs sūkāsiet divas uzreiz. Zem mēles un tad jāļauj izkust. Vēl ko citu? Klusums. Tad tas kopā: 9,10 eiro. Saņem naudu. Paldies un visu labu.
Dialogs ilgst vairākas minūtes. Rinda pirms dialoga - minūtes vēl piecas. Jā, viņi ir lēni. Jā, viņiem patīk runāties. Nē, viņiem nepatika mans melnais, ap galvu apsietais lakats sestdienas rītā 7.rajona aptiekā. Rīt pašvaldību vēlēšanas. Priekšā stāvošais kungs pajokoja, ka gan jau jauniebraucēji šajā kvartālā balsos par kreisajiem. |
|
|
| vēlais rīts |
[Jan. 22nd, 2007|08:28 pm] |
Pārsteidza šodienas pārdevējas reakcija. Rindā pirms manis stāvēja dikti apaļīgs неопрятного вида tantuks ar lielu melnu somu. Pirka viņā, šķiet, vai pakaišus putniem vai ko līdzīgu. Vienvārdsakot, putnu tante. Pārdevēja lieliski nopētot manu putnu tanti, lika viņai atvērt somu, pat pārcelt to pāri letei un kārtīgi izskatīja somas iekšieni (līdz taustīšanai gan netika). Putnu tantuks tikmēr izteiksmīgi vicināja čeku, kas apliecināja somā esošā satura likumīgumu. Tantuku palaida garām.
(šeit jāpiebilst, ka man rokās bija soma pilna dažnedažādu pārtiku, tikai pirktu turpat blakus- otrajā ciema veikalā). Uz mani viņa pat nepaskatījās. Tas ir, paskatījās jau gan, bet izskatījās dikti neieinteresēta. Vai nu tas bija fakts, ka ap pusdienlaiku reti kurš izlien no mājas, lai paskrietu un tādā pašā paskatā izlemj doties iepirkties. Vai atkal mans izspūrušais matu ērkulis pietiekami izteiksmīgi vēstīja par manu pilnīgo neiederību lielveikala plašumos, un līdz ar to jebkuru aizdomu novēršanu (citplanētiešus parasti netur aizdomās par sīkū zaglīgumu). Bet tas tantuks patiesi bija interesants personāžs (manī pat radās vēlme uzzināt par viņu ko vairāk). |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2006|10:30 pm] |
Nemīlu mājas vai vismaz to telpu, ko pierasts saukt par pagaidu uzturēšanās vietu. Fonā Bahs, gribas tikai būt un aizpildīt visu sevi ar sevi un mūziku. Zaudēt saskarsmi ar tangible lietām un planēt ārpus gravitācijas likumiem.
Taču tas nav iemesls. Uzturēšanās vietu var nemīlēt tādēļ, ka tajā nevar strādāt. Ka gribas tikai būt nevis похать, заливаясь весёлым хохотом. А так охота, ведь тогда стены становятсья прозрачными, пространство- родным и безграничным, а душа- свободной. |
|
|
| |
[Jul. 21st, 2005|02:01 pm] |
Девушка, вы почему здесь стоите?
Я.....так..стою.
Давайте стоять вместе |
|
|