Nemīlu mājas vai vismaz to telpu, ko pierasts saukt par pagaidu uzturēšanās vietu. Fonā Bahs, gribas tikai būt un aizpildīt visu sevi ar sevi un mūziku. Zaudēt saskarsmi ar tangible lietām un planēt ārpus gravitācijas likumiem.
Taču tas nav iemesls. Uzturēšanās vietu var nemīlēt tādēļ, ka tajā nevar strādāt. Ka gribas tikai būt nevis похать, заливаясь весёлым хохотом. А так охота, ведь тогда стены становятсья прозрачными, пространство- родным и безграничным, а душа- свободной.