Spānija.
Pludmalē ūdens vēl ledains, bet smiltīs jau var stāvēt plikām kājām.
Vakar autobusā aizmirsu rokassomiņu ar maku, telefonu, dokumentiem, un Jānis pavadīja pusi dienas, pacietīgi zvanoties uz autoostām un pieturā stalkerojot šoferus, kamēr beidzot to atguva.
Interesanti, ka tad, kad precīzi pēc gada atgriežas tajā pašā vietā, atlokas daudzas locked-in memories. Es, piemeram, šeit esot, atceros, kurā vakarā, kurā ielā, kurā krogū pie kura galdiņa mēs sēdējām un pat ko runājām. Vai ko es pirms gada gāju pirkt šajā stūra aptiekā. Citās pilsētās, starp citu, nav tā, kā pie mums, kur gada laikā būtiski mainās pilsētas interjers.
Pilnīgi sveši cilvēki restorānos nāk klāt un piedāvājas paturēt bērnu, kamēr jūs paēdat.
Saule.