Filmas, kulta (11)
August: Osage County (2013), dir. John Wells

Iespējams, pati labākā no pēdējo 20 gadu posma trauslajā un grūtajā traģikomēdijas žanrā, sasniedzot kaut ko, ko galīgi nav viegli panākt: gan traģiskais, gan komiskais aspekti ir tik izteikti, tik nopietni un tik pārsteidzoši kombinēti, ka skatītājs līdz pat beigām un arī pēc beigām tā arī nesaprot, ko viņš skatās, kas savukārt – vismaz manā gadījumā – rada dépaysement efektu, nospriego un saasina emocijas, kuras veicina tieši lugas materiāls, kas katram cilvēkam vismaz kaut kādā mērā ir pazīstams un personīgs, un tad, nospriegojot līdz galējam punktam, atbrīvo no šīm emocijām, kas attiecīgi iedarbojas katarktiski. šo esmu daudzas reizes redzējusi, bet efekts vienmēr ir tāds pats: gribas dzīvot, mīlēt, apskaut bērnus, strādāt, radīt, nekad nemelot, ne no kā nebaidīties, justies gatavam nāvei utt. filma sniedz tādu kā vitalitātes un enerģijas grūdienu, un tā – manā gadījumā – ir uz robežas ar apskaidrojoša. ja padomā, kas vēl no kinematogrāfa ir ar šādu iedarbību, būtu grūti nosaukt piemērus (citā žanrā un ar citiem līdzekļiem: Bresona "Cilvēks izbēdzis" noteikti; vajadzētu padomāt, kas vēl). iztēlojos, ka to bija ļoti grūti samontēt, kā arī tas prasīja labākos aktierus, lai viņi nepārspēlētu ne uz vienu, ne uz otru pusi. kad daudzas reizes esi redzējis, redzi arī, ka šur tur vajadzēja izņemt pa kadram, ka ir varbūt nedaudz par daudz paskaidrota visa šī dēmonisma izcelsme, bet tik un tā – nepietiekami novērtēts šedevrs.

Klipiņš no "bēru vakariņām":
https://www.youtube.com/watch?v=1vHt93KBF-g

"Eat the fish, eat the fish, eat the fish" [spoileris]:
https://www.youtube.com/watch?v=smtj1E2FstA