Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-09-08 19:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Paklausījos 20 minūtes Lampas filozofu diskusiju par liberālismu/nacionālismu. Pietrūkst mums Latvijā filozofa, kurš varētu tā jauki, trāpīgi paanalizēt neatrunātos un automātisku visu dalībnieku piekritību nodrošinošos pamatpieņēmumus, kas virza šādas sarunas – nu, piemēram, ar mērķi, lai būtu interesantāk, izglītojošāk u.tml. (Es nevaru, trūkst izglītības.)
Lūk, daži no tiem: (1) "tiesības" tiek lietots kā sinonīms jēdzienam "vēlmes", konkrētāk "manas šībrīža vēlmes"; (2) neņem vērā nošķīrumu starp prasības tiesībām un brīvības tiesībām, lai gan tas ir diezgan būtisks, runā tā, it kā brīvības tiesības automātiski nozīmētu prasības tiesības (claim rights/liberty rights; Hohfelda darbiņš par šo tēmu, standarta reference juristiem, ir brīvi pieejams archive.org); (3) diezgan neskaidro, pat murgaino vārdu "vērtības" (kurš paģēr vērtētāju/vērtētājus! bet kuri tie ir? iedzīvotāju vairākums?) lieto ar cēlu, piepaceltu nozīmi, bet bez skaidri saprotama satura, apmēram kā "morālā atmosfēra/cilvēku attiecību struktūra, kas man un maniem draugiem personīgi patīk"; (4) pie vārda "liberālisms" muguras iztaisnojas, sejas iemirdzas – jūtam, ka esam nonākuši vērtību un labumu hierarhijas virsotnē vai tuvu tai, lai gan ceļš, pa kuru tur nonācām, nekur nav atspoguļots (brīvība primāri ir instrumentāls labums, rīks – uz kaut ko, lai kaut ko – bet ko?).


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis2
2020-09-09 15:38 (saite)
Pašķetināsim. Sāksim ar to, ka LV ir dažādi nackoni, tāpat kā Franko koalīcijā bija visnotaļ dažādi spēki, kuri nebūt nebija vienprātīgi daudzos jautājumos un nereti viens otru turēja aizdomās. Protams - jo konservatīvisms pēc dabas ir vairāk partikulārisks nekā sociķu vai liberāļu universālisms. Bet nu un? "Tups", it īpaši LV ietvaros, nereti ir estētiska, nevis kvalitatīva rakstura atruna, turklāt dažādu nackonu aizspriedumi vienam pret otru ir sektantiskas iracionalitātes dzīti, ignorējot politisko apdomu un būtisku vienprātību svarīgākajos jautājumos. Piemēram, es esmu kristīgs nackons, un daudzi neopagānu nackoni man rādās cringe, bet esmu gatavs norīt šīs rūgtās mieles, jo mūsu abu kopīgais ienaidnieks ir daudz bīstamāks un ilgtermiņā valstij un sabiedrībai var nodarīt daudz lielāku postu gadījumā, ja mūsu vienprātība izpaliktu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]svesinieks
2020-09-09 16:14 (saite)
Bet šāds pragmatisms, manuprāt, ir reti sastopams. Daudz vieglāk ir novērsties no visiem nepatīkamajiem tipiņiem, pat tad ja tas nav racionāli no sasniegtā rezultāta viedokļa.

Tups nav tikai estētiska kategorija, bet manuprāt arī ļoti saturiska. Vajag tādu nacionālismu, kas saprātīgos veidos meklē veidus, kā maksimizēt nacionālās valsts labklājību (turklāt nevis uz papīra un vakumā, bet mūsdienu Latvijā), nevis dažādos veidos virtuozi iešaut sev kājā nacionālas pompas un skaļu lozungu pēc.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?