Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2020-09-08 19:53:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Paklausījos 20 minūtes Lampas filozofu diskusiju par liberālismu/nacionālismu. Pietrūkst mums Latvijā filozofa, kurš varētu tā jauki, trāpīgi paanalizēt neatrunātos un automātisku visu dalībnieku piekritību nodrošinošos pamatpieņēmumus, kas virza šādas sarunas – nu, piemēram, ar mērķi, lai būtu interesantāk, izglītojošāk u.tml. (Es nevaru, trūkst izglītības.)
Lūk, daži no tiem: (1) "tiesības" tiek lietots kā sinonīms jēdzienam "vēlmes", konkrētāk "manas šībrīža vēlmes"; (2) neņem vērā nošķīrumu starp prasības tiesībām un brīvības tiesībām, lai gan tas ir diezgan būtisks, runā tā, it kā brīvības tiesības automātiski nozīmētu prasības tiesības (claim rights/liberty rights; Hohfelda darbiņš par šo tēmu, standarta reference juristiem, ir brīvi pieejams archive.org); (3) diezgan neskaidro, pat murgaino vārdu "vērtības" (kurš paģēr vērtētāju/vērtētājus! bet kuri tie ir? iedzīvotāju vairākums?) lieto ar cēlu, piepaceltu nozīmi, bet bez skaidri saprotama satura, apmēram kā "morālā atmosfēra/cilvēku attiecību struktūra, kas man un maniem draugiem personīgi patīk"; (4) pie vārda "liberālisms" muguras iztaisnojas, sejas iemirdzas – jūtam, ka esam nonākuši vērtību un labumu hierarhijas virsotnē vai tuvu tai, lai gan ceļš, pa kuru tur nonācām, nekur nav atspoguļots (brīvība primāri ir instrumentāls labums, rīks – uz kaut ko, lai kaut ko – bet ko?).


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]krishjaanis2
2020-09-09 12:45 (saite)
+
bet šī putra un mulsuma trūkums nav tikai LV problēma. Pat viena intelektuāļa dzīvē, piemēram, I. Ījaba gadījumā, kādreiz varbūt būtu bijis mulsums, bet vairs nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?