Aufklärung ([info]avralavral) rakstīja,
@ 2019-12-23 16:45:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ir pārizdota latviski (labā, skaistā tulkojumā) bīskapa Teofana Vientuļnieka grāmatiņa "Neredzamā cīņa" (visās lielajās grāmatnīcās, kur ir "reliģijas" sadaļa, aptuveni 6 eiro). Starp citu, labs konfesionālās sadarbības piemērs: pamatteksts ir no 16 gs., tā autors ir katolis Lorenco Skupoli; simts gadus vēlāk Atona kalna askēts Nikodēms tekstu adaptēja grieķiski; 19. gs. Teofans Vientuļnieks to iztulkoja slāvu pareizticīgajiem; latviski tā tulkota no krievu valodas, ar Svētmocekļa Rīgas Jāņa Pareizticīgo biedrības un Sieksātes luterāņu draudzes atbalstu (tur mācītājs Jānis Bitāns ceļ klosteri luterāņiem; pareizāk - divus klosterus, vienu sievietēm, vienu vīriešiem; viņš nesen Liepājā izvadīja manu vīramāti, joprojām esmu Bitānam ļoti pateicīga par katru vārdu un žestu tajā dienā).

Nocitēšu jums vienu gabaliņu (282.-283. lpp.):

"Pastāstīšu tev kādu gadījumu, ko dzirdēju no kāda dievbijīga vīra. "Es dzīvoju," viņš teica, "ne visai pareizi; taču Dievs apžēlojās par mani un deva man grēku nožēlas garu. Tas bija gavēņa laikā. Es visādi pūlējos, lai panāktu sevī stingru apņemšanos laboties, īpaši pirms grēksūdzēm ilgi lūdzos Dievmātes ikonas priekšā, lūdzot arī, lai Viņa izlūgtos man tādu apņēmību. Pēc tam grēksūdzē es visu vaļsirdīgi izstāstīju. Garīgais tēvs neko neteica; bet, kad dzirdēju virs savas galvas grēku piedošanas lūgšanu, manā sirdī iedegās salda uguntiņa. Šī sajūta ir līdzīga tai, kad apēd kaut ko neizsakāmi garšīgu. Šī uguntiņa tā arī palika manā sirdī, un man likās, it kā kāds mani turētu aiz sirds. Kopš tā laika es tikai lūdzu un savu uzmanību koncentrēju tur, kur bija šī sajūta, rūpējos tikai par to, lai tā neizzustu. Un Dievs man palīdzēja. Par Jēzus lūgšanu es neko nezināju; bet, kad uzzināju, tad sapratu, ka notiekošais manī ir tieši tas, ko meklē ar šo lūgšanu." Es tev to pārstāstu tāpēc, lai tu no tā saprastu, kas tiek meklēts lūgšanu procesā un pēc kādām pazīmēm var uzzināt, ka meklētais ir atrasts."


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kihelkonna
2019-12-23 17:32 (saite)
ļoti skaists citāts!

(Atbildēt uz šo)


[info]smejmoon
2019-12-23 17:42 (saite)
Oftopiks. Tu liecies cilvēks, kas varētu ātri atbildēt.

Rakstot mēs visi pieļaujam kļūdas. Slikts stils, ne tas vārds, ne tas burts, ne tādā veidā uzrakstīts burts, man kājiņa paslīdēja, lapa beidzās, u.t.t.


Kam vairāk kļūdu, kam mazāk, bet arī paši labākie darot daudz un esot noguruši pieļaus pa kļūdai.

Mūsdienās ar datoriem tās vieglāk labojamas, dators pats iesaka, tā pat arī rakstīšanas materiāli vieglāk pieejami un lētāki.

Bet sensenos laikos tā nebija. Pieļauju, ka daudzi raksti ar ko tu esi saskārusies ir vienā vai dažos eksemplāros, darināti ar roku un uz dārgiem, tai laikā grūti pieejamiem materiāliem. Tā ir?

Jautājums, vai tas ir normāli saskarties ar biežiem kļūdu labojumiem senos tekstos? Vai tas tika kā aizdekorēts? Retušēšanas tehnikas?
Vai arī tika piekopti daudzi mēģinājumi lētākās tehnikāš, lai tiktu pie kā labāka, kas tika kopēts uz dārgāku tehniku?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2019-12-23 19:29 (saite)
papirusos ir diezgan daudz labojumu (svītrojumi; izlaistie vārdi uzrakstīti virs rindas; papildinājumi lapas malās); papiruss bija salīdzinoši lēts materiāls.
par manuskriptiem (no īpaši apstrādātas ādas, ļoti dārgi) -- es nezinu, godīgi sakot. tie, kurus esmu redzējusi, izskatās tik perfekti, ka, visdrīzāk, profesionālais kopētājs pirms tam patrenējās uz lētāka materiāla. kā arī: ādā vispirms var ievilkt burtus ar adatu vai naža galu, tad pārvilkt ar tinti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]avralavral
2019-12-23 19:47 (saite)
"pergamenti" otrajā ridkopā, es gribēju teikt, nevis "manuskripti"; kā vieni, tā otri ir manuskripti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]avralavral
2019-12-23 19:45 (saite)
ir tā sauktie palimpsesti - manuskripti, kuros veco tekstu nokasīja un rakstīja jaunu pa virsu. mūsdienu skeneri spēj nolasīt nokasīto, tāpēc daudz kas interesants ir atklāts.
https://en.wikipedia.org/wiki/Palimpsest

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]smejmoon
2019-12-23 21:03 (saite)
Paldies, Tev! Šis īpaši interesanti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2019-12-23 23:09 (saite)
Bitāns nav luterānis un tos klosterus nav iespējams nosaukt par luteriskiem, drīzāk pareizticīgi. Tā ka no nīgro un nepiekāpīgo luterāņu puses tur, kā parasti, nav konfesionālas sadarbības.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]avralavral
2019-12-24 17:06 (saite)
ok, ok :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?