Žižeks un Pītersons.
P bija izpildījis mājasdarbu, bet, nu, savā izpratnē; bija kļūdījies uzstādījumā, par ko būs saruna un ko kurš aizstāvēs; Ž darīja visu to, ko parasti, proti, nodarbojās ar brutālu pašplaģiārismu (tēzes, joki un salīdzinājumi, kas lasīti vai dzirdēti vismaz trīsreiz; es brīnos, ka zālē smējās; brīnos arī, ka viņam vajadzēja to pierakstīt un lasīt); pēdējās 30 minūtes bija labākais no vakara. P sludina pārmērīgi un ir kļuvis pārāk kokains manai gaumei. Bet to saku ar cieņu.
Viņu abu vienprātība (pat tādos jautājumos kā "identitātes politikas", lgbtxxxlol publiskais narcisisms u.tml.) droši vien norāda uz to, ka te runā veselais saprāts. patīkami to konstatēt.
Vienīgie pārpratumi, kas radās, radās P pusē, jo viņš, tāpat kā 90% viņa tipa pielūdzēju, nesaprot dialektisko metodi un "filozofijas robežas", kā teiktu Viljamss. metodi, kuru savukārt lieliski saprot Ž, kurš savukārt nesaprot, kā to var nesaprast. (vakar izlasīju vecu Dženijas Teihmanes eseju, kurā viņa apsmēja, kā kaut kāds psihoanalītiķis mēģinājis rakstīt "psihoanalīzes filozofiju"; bet, ja gribat palasīt kaut ko tiešām smieklīgu, palasiet pasaules slavu ieguvušā, kā viņu tur sauca, Stīvena Hokinga grāmatas; tur katrā ir nodaļas par to, kas vispār pastāv u.tml., nu tipa kāda pirmā filozofija (ta prōta, kā teiktu senie grieķi) izriet no fiziķu jaunākajiem atzinumiem; ja pie katras argumentācijas kļūdas ierautu, būtu pālī pēc 15 minūtēm). Jo P nav filozofs (tā nav kritika; nav arī visiem tādiem jābūt), un es teiktu, ka nepavisam nav pietiekami pasēdējis bibliotēkā, lai uzstātos ar tādu ārpuskonteksta brīvo interpretāciju par 19 gs nogales filozofiju visas zemeslodes priekšā. Bet grūti tā izstāstīt to atšķirību, to, kas "netiek saprasts", bet pieder pie pamatpremisām. Jau tas, ka viņš domāja, ka Ž ir marksists, ergo vēlas vardarbīgi likvidēt privātīpašumu, uzņēmējdarbību... Un domāja, ka viņa tviteri ar staļina jokiem raksta viņš pats.
Kopumā: nedaudz garlaicīgi, bet ļoti mīļi; šie tomēr vieni no mūsu laika krutākajiem džekiem. ja man būtu dēlam 14 gadi, piemēram, es viņu novirzītu uz P, lai mēģina izaugt par vīrieti, nevis ļerļaku, savukārt vīkendos aicinātu atspringt un atpūsties ar Ž. Labs jauna džentlmeņa komplekts, iesākumam.
Un jūtams, ka abi ir labi cilvēki, jo nebija nekāda cinisma, nepacietības, spērienu zem jostasvietas.
Tie, kas pirka biļetes, lai dzirdētu kaut ko īpaši sagatavotu un jaunu, velti iztērēja iekrājumus.
Klusajai sestdienai ļoti atbilstoša atpūta. Arī par J.K. parunāja. (Esmu jau rakstījusi, ka Ž ir kādas trīs vai četras mazas grāmatiņas par Pāvilu un kristietību; vieni no labākajiem mūslaiku tekstiem par šo tēmu un arī vieni no labākajiem, ko sarakstījuši ateisti).
P.S. Nesen satikos ar draugiem kalvinistiem, hārdlaineriem, un Artis Celmiņš (ļoti dārgs man cilvēks) diezgan piepacēla balsi (brokastu laikā, Pārdaugavas kafejnīcā) par tiem P divpadsmit likumiem priekš dzīves ("sakārtos savu istabu, nu un, un kas tad būs? ievieš te kaut kādus jaunus baušļus, un visi tādā sajūsmā! nav un nebūs nekādu jaunu baušļu, ir tikai tie, kas ir!" utt. šausmīgi mīļi.)
P.P.S. No P zelta fonda, bonusam, spoku stāsts: https://www.youtube.com/watch?v=GE_mKeDMHm8
P.P.P.S. No feikā Ž tvitera:
It is late, you know, and I am piss drunk, and so on. So all I will say for now is this: that reading the fucking Communist Manifesto instead of me is, you know, like choosing to see an actual fucking sunflower instead of Van Gogh.

Upd. 26.04. Rods Drēers (The Benedict Option autors) par P:
https://www.theamericanconservative.com/dreher/jordan-peterson-liberty-university-mission/