Aufklärung (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} avralavral) rakstīja,@ 2018-07-30 12:16:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Vronskis bija pieradis pie prinčiem, bet vai nu tādēļ, ka viņš pats pēdējā laikā bija pārmainījies, vai arī no pārāk lielas tuvības ar šo princi – šī nedēļa tam šķita briesmīgi smaga. Augu nedēļu viņš nemitīgi jutās kā cilvēks, kas būtu pielikts uzraudzīt bīstamu ārprātīgo, baidītos no šā ārprātīgā un reizē, arvien būdams tā tuvumā, baidītos arī pats par savu prātu. Vronskis visu laiku juta iekšēju nepieciešamību ne mirkli neatkāpties no stingri oficiala goddevības toņa, lai netiktu aizvainots. Princis ar nicināšanu izturējās pret tiem pašiem ļaudīm, kas Vronskim par brīnumu līda vai no ādas laukā, lai tikai sagādātu princim krieviskās izpriecas. Viņa spriedumi par krievu sievietēm, kuras tas vēlējās izpētīt, vairākkārt lika Vronskim sašutumā nosarkt. Tomēr galvenais cēlonis, kura dēļ Vronskim princis likās sevišķi neciešams, bija tas, ka princī viņš neviļus saskatīja pats sevi. Un tas, ko viņš redzēja šai spogulī, neglaimoja viņa patmīlībai. Tas bija ļoti muļķīgs un ļoti pašpārliecināts, un ļoti veselīgs, un ļoti tīrīgs cilvēks, un vairāk nekas.
Ļ.Tolstojs, Anna Kareņina, 298.lpp. 1954. gada latviešu tulkojumā
Ļ.Tolstojs, Anna Kareņina, 298.lpp. 1954. gada latviešu tulkojumā
