Aprīlī Ekonomisko jautājumu komisijā franču deputāti izskatīja vairākus likumprojektus, vienu no tiem daļēji veltītu lopkopībā izmantoto dzīvnieku labklājībai. Tur bija labi priekšlikumi, pie katra no tiem strādāja vairākus mēnešus. Stingrāki noteikumu dzīvnieku pārvadāšanai, aizliegums turēt tā dēvētās dējējvistas un trušus būros, aizliegums kastrēt dzīvniekus bez lokālās anestēzijas, un, revolucionārākais, lopkautuvēs ievietot videonovērošanu, lai novērstu rupjus pārkāpumus. Kā jūs varbūt atceraties, pēdējais tiešām izskatījās cerīgi un par to priecīgi rakstīja dzīvnieku aizsardzības organizācijas visā pasaulē: nevalstiskajām organizācijām pat Nacionālajā asamblejā izdevās iedabūt tos videoierakstus, kur dzīvām, pat neapdullinātām aitām ar elektrisko zāģi griež nost kājas. Tas radīja nopietnu satraukumu sabiedrībā, un šķita, ka ir sasniegts tas momentum, kad likumi varētu mainīties. Ne jau kaut kādām "dzīvnieku tiesībām", tām vispār pasaulē tic neliela saujiņa cilvēku. Vienkārši labturībai. Pat ne novatoriskai - jau esošo normu ievērošanas sekmēšanai.
Ministrija nepieņēma nevienu no šiem konkrētajiem uzlabojumiem. Pilnīgi nevienu. Zero, zilch, nada. Atļāva videonovērošanu ievietot brīvprātīgi (!) - tām lopkautuvēm, kas pašas grib. Atgādināšu, ka obligātu videonovērošanu solīja valsts prezidents Emanuels Makrons savā pirmsvēlēšanu kampaņā. Aptaujās to atbalstīja 85% franču.

Biedrība L214 ir izgatavojusi tādu smieklīgu video - laikam labāku nevarēja -, kur par dzīvnieku aizstāvību "aģitē" Bridžita Bardo, izskatīdamās totāli smieklīgi, un Renē Gaijārs, kurš ir komiķis un pēc definīcijas izskatās smieklīgi. Viņi ir kā divi plastmasas dinozauri izklaižu parkā. Kā izspūrušas pūces. Gaijāram senāk bija pranku karjera iekš youtube, nu jau padzisusi, un daži pranki man šķita tiešām izdevušies. Piemēram, viens bija tāds, kur viņš Otrā pasaules kara amerikāņu armijnieka tērpā ar laivu un ieroci izsēžas desantā Normandijas pludmalē tajā D-Day landings vietā starp atpūtniekiem - iedegušām sievietēm un bērniem ar bumbiņām. Un, šausmīgi sakarsis savā smagajā ekipējumā, zigzagā rāpo uz priekšu pa krastu, lai izvairītos "no ložmetēju uguns". "C'est la guerre," viņš dveš. Pēdējais kareivis, nedaudz aizkavējies, kuru uzdevums bija atbrīvot Franciju no nacisma. Es nevaru to video vairs atrast, bet šķita ļoti labi.

Ā, un jā, rīt Īrijas referendums. Pēc aptaujām, ziņu lapām, valdības partiju nostājas un soctīkliem izskatās, ka Īrija kritīs. Un, pat ja tā noturēsies pie esošā aizlieguma, tas būs par tik nelielu mata tiesu, ka "atcelt" puse pēc pāris gadiem panāks jaunu referendumu un uzvarēs. Īrija - ar pasaulē izcilāko grūtnieču un māšu aprūpi. Ar gandrīz perfektu nevardarbības kultūru, vismaz attiecībā uz cilvēkiem. Ar gandrīz perfektu adopcijas dienestu. Kampaņa Love Them Both bija laba. Akcenti bija pareizi. Viss bija labi. Bet nav iespējams šo paaudzi sasniegt. Nav pat iespējams panākt, lai tā kaut ko rūpīgi izlasītu. Padomātu, sistemātiski un pēc būtības. Tas ir tas šībrīža momentum (pēc Hēgeļa, bļa). Visi kauliņi ir īstajā augstumā un īstajā attiecībā, un tie tūlīt kritīs.

Tie krīt.