skaidrs, ka nereliģiskajiem iet labāk, jo, nu, viņi ir nereliģiski - kaut gan nevar neredzēt ziloni istabā: pat ja ir ļoti spēcīgi un labi pamatoti nereliģiski iebildumi abortam, abortu aizliegumi visilgāk ir turējušies vai turās tur, kur tam ir reliģisks jumts, bāze un substance.
lūk, visi tie argumenti tiešām ir rūpīgi izmeklēti, lai it kā apietu jebkādu reliģisku atsauci vai apelāciju pie autoritātes, transcendentā utt, b e t, kaut vai tik pašsaprotams vārdiņš kā "persona" - veids, kā tas iegājās, formulējās un noslāņojās rietumu tradīcijā, manuprāt, ir neapšaubāmi kristīgs. protams, var mēģināt sekularizēt, nošķirt, šķīdināt, cik uziet, taču tonis un zemslāņi, kā tas izklausās publikas vai zeitgeista ausīm tik un tā paliek.
tāpēc ir cilvēki, kurus apelācija pie "human life/person" pārliecina pat pie šķietami sterili racionālas un nereliģiskas formas, un ir cilvēki, kuriem "person" ir vai nu tukša skaņa, vai viņi tur saož slēptu vai aizmigušu kristietību.
vienkārši gribēju teikt, ka nošķīrums starp reliģisko/nereliģisko pretabortu pozīciju, ko viņi visi tur mēģina, nav nemaz tik nevainīgs un pašsaprotams.