Dace Lielā
"Mums jau Rozentāla skolā skolotājs Arnolds Griķis daudz ko iemācīja. Cik es tagad saprotu, tā bija Purvīša skola. Viņš visu laiku deklarēja, ka glezniecības būtība ir siltā un vēsā attiecības, ka nav runas par krāsu. No otras puses - svarīga ir arī izjūta. Daudzi cilvēki formu, iespējams, redz, bet nespēj attēlot. Tā ir uztveres īpatnība. Ar gadiem varbūt kaut kas nāk klāt vai pazūd, bet ir lietas, ko nevar iestāstīt, iemācīt. Citam tās ir pašsaprotamas. Piemēram, vieglāk ir uzzīmēt nekā izstāstīt, kur jāiet. Arī man tā ir."

No Viļņa Vēja sarunas ar gleznotāju Daci Lielo šodienas KDi. Un visa tā saruna ir tāda, viss atvērums - viņa it kā daudz runā, it kā izvērš savas domas, sīki pastāsta, pati sevi papildina, apraksta savu gleznošanas procesu, bet īsti neko nevar saprast. Viss kaut kā saputrojas, svarīgākajās vietās noraujas, paliek tādā kā neizsacītībā.
Bet ļoti laba intervija. Dace ne par ko neizliekas, nemēģina uzkonstruēt kaut kādu savas ilgās karjeras naratīvu, vienkārši atbild uz jautājumiem.