Ja nabaga Nīče, kurš Antikristā sūdzējās, ka "spēcīgās Ziemeļeiropas rases" savā slinkumā un muļķībā vēl aizvien nav radījušas pašas sev jaunu dievu ("Gandrīz jau divi tūkstoši gadu - un neviena jauna Dieva!"), būtu dzīvojis gadsimtu vēlāk, viņš būtu piedzīvojis savu cerību īstenošanos (enerģiskos nacistu mēģinājumus šajā virzienā neminot) Ainā Rendā.
"Un tagad es redzu dieva vaigu, un es paceļu šo dievu augstu virs zemes, šo dievu, ko cilvēki uzlūko kopš savas dzimšanas brīža, šo dievu, kas dāvā tiem prieku un mieru, un lepnumu. Šo dievu, šo vienīgo vārdu: "ES"." (..) Šis svētais vārds: EGO." Aina Renda, Himna