Previous | Mem | Next
 
austra
au
27 January 2022 @ 02:55 pm
 
es kādu laiku domāju par suņiem un suņu saimniekiem. tā ir pavisam atsevišķa pasaule, kur noteikumu nav. tie neattiecas.
mans sunītis nav pie siksnas, jo ir taču mīļš!
man sunītis nenāk pie manis, kad saucu, jo ir taču vēl kucēns!
mans sunītis nav pie siksnas, jo kā tad viņš izskraidīsies?

ellīte tā ir. es satieku suņus bez pavadām gandrīz katru nedēļu. parkos. dabas parkos. pastaigu takās. it kā tā būtu norma. un neviens saimnieks nesaprot, kāpēc aizrādu.
sunītis taču ir mīļš! bāc.
kāpēc, pirms ņemt suni, nevar apdomāt, kā ar suni sadzīvot sabiedrībā?
 
28 ielaidušies | ielaisties
 
( Post a new comment )
rūsganais sprakšķis: dogs[info]mufs on January 27th, 2022 - 03:45 pm
protams, es, kurš gan cits
Kamēr zels un plauks "mums rekur kucītei gadījās", "mums ne jau izstādēm, bet sirdij, pa lēto", "bērni grib", "kucītei noteikti vienreiz jādzemdē", tikmēr vnk būs suņu pārprodukcija un tie tiks cilvēkiem, kas nesaprot, ko uzņemas un pēc tam šausminās, ka pie vetārsta jāmaksā balta nauda un, ka suņu skola vispār kosmosu maksā. milzu lielākā daļa suņu saimnieku ir sitami un mērcējami

mums rajonā ir štāpeļiem suņi, kurus no pavadas palaižot, pēc tam nevar saimnieks noķert, kas skrien manam baram līdzi, tad es vnk eju kopā ar saviem un to suni pie saimnieka un palīdzu noķert, bet man ir apnicis bezjēgā stāstīt par pozitīvo apmācību, par to, ka suns jāslavē un jāapbalvo katru reizi, kad atnāk saukts, tas ir kā liet caurā sietā. cilvēki tikai stāsta savam lopam "re, skaties kādi tie sunīši paklausīgi, ne tā kā tu"; dīvainā kārtā tie suņi neko no tā neiemācās.

Nevaru teikt, ka mani suņi nekad neuzskrien kādam virsū, mežus un takas izvēlos tādus, kur cilvēku maz, līdz ar to, ir pārsteigums, kad pēkšņi kāds aiz līkuma parādās, bet nu, atsaukt man nav nekāda problēma.



(Reply) (Thread) (Link)
austra[info]au on January 27th, 2022 - 04:50 pm
Re: protams, es, kurš gan cits
bet redz - tā jau ir puse uzvaras, ka saimnieks saprot problēmu (re, neklausa), bet es arvien vairāk satieku saimniekus, kam šķiet, ka "mīļš suns taču var arī neklausīt".. :(
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
rūsganais sprakšķis[info]mufs on January 27th, 2022 - 04:56 pm
Re: protams, es, kurš gan cits
nav gan, cilvēki vnk noplāta rokas un pieņem, ka sunītis neklausa

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
porcelāna lellīte[info]neraate on January 27th, 2022 - 05:06 pm
Re: protams, es, kurš gan cits
Mans tēvs uzskatīja, ka viņa suņi labi klausa, kad pēc pasaukšanas un divreiz plaukstas sasišanas šie atnāca pēc vēl viena riņķa ap māju :D
(Reply) (Parent) (Link)
[info]polija on January 28th, 2022 - 06:06 am
Re: protams, es, kurš gan cits
kad es staigāju ar savu suni, sapratu, ka pastaiga ar suni - tas ir darbs. Jo īpaši kaut cik apdzīvotās vietās. Saimniekam VISU laiku jāskatās uz priekšu - tas, ko redz suns, un vajadzības gadījumā jāatsauc PIRMS tas suns tuvojas pretimnācējam vai tml.. Nevis situācija, ka suns ir tuvāk apkārtējiem, nekā saimnieks.
Personīgi es no mācītājiem suņiem nebaidos, lai viņš klaiņo riņķī kur grib, jo var redzēt, ka viņi klausa un klausīs. Bet man ir pieredze ar suni. Nav visiem tādas un arī nevajag. Tas ir laicīgi jāpamna saimniekam.

Par apmācību - nu var iztikt arī bez suņu skolas. Tikai ir jāmāca. Reāli paklausība, komandu atkārtošana, utt. es savulaik lasīju visādas grāatas, kad man bija suns un iemācīju pati. Man tolaik bija vispār tikai 14-15 gadi.
Un var iztikt arī bez gardumiem. Mans bijušais suns (bezšķirnes vilks) nekad nevienu gardumu nebija dabūjis par labi izpildītu komandu. Es slavēju, glaudīju, utt., bet nekādu gardumu. Jo esmu redzējusi "mācītos" suņus, kas tiklīdz saprot, ka saimniekam garduma nav vai nedos, tā viss - visa apmācība ir kaķim zem astes.
(Reply) (Parent) (Link)