ātrais zēns ([info]atraiszens2003) rakstīja,
@ 2019-02-12 20:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Reliģija
Svētdien biju uz dievkalpojumu ar tēvu un brāli. Novērojums: pēc tam jutos pacilāts un enerģisks, protams, jā, reliģiskais rituāls utt., fedora tipperi var nekomentēt, bet šis rituāls man sagādāja kaut kādu prieku, kas nebija tiešs. Žēl, ka baznīca (it īpaši viena patiesā- katoļu) nav aktuāla.
Es jūtos nedaudz dkaudīgi par to, ka es nedzīvoju tādu dzīvi, kā mana klasesbiedrene E., kura uzreiz pēc izlaiduma saprecējās ar džeku no savas draudzes, plāno taisīt ģimeni, nedzer utt., viss tādēļ, ka viņai primārais ir sava reliģija. Viņa gan starp adventistiem.
Es tādā ziņā jūtos kā sabiedrības pabira- katru otro dienu čē, it kā mācos, pat neslikti, bet es no dzīves negūsti tādu piepildījumu.
Neesmu laimīgs.
Paldies, sīrupiņ,
D.

P.S. derīgi piebilst, ka esmu uzaudzis un dzīvoju katoļu ģimenē.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]atraiszens2003
2019-02-15 15:19 (saite)
Jā, es pieļauju, ka meditācijā (ja protams to veic saskaņā ar kaut kādu rituālu, un ar rituālu es nedomāju obligāti reliģisku) var sniegt līdzīgu sensāciju. Vēl es iedomājos par citām nodarbēm, pēc kurām man mēdz būt līdzīga sajūta. Prātā nāca divas lietas - kultūras pasākumi (bet ne tādi, kuros sadzeros freedrinkus un kko tusēju), nu, piemēram, aiziet uz teātri vai operu, kur tu 2h+ klusē un uztver kaut ko, tas nedaudz, man šķiet, izvelk no tā ikdienišķā. Otra lieta ir sports, ar to domāju komandu sporta veidus vai vismaz tādus, kuros ir izteikta kopības sajūta, tur lkm var vilk kaut kādu līdzību ar reliģiskiem rituāliem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]malvine_truse
2019-02-15 18:56 (saite)
tieši tā. svarīgs moments, man liekas, ir izjust kaut ko tādu daudz maz regulāri

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?