|
Saturday, October 31st, 2026
jan09
|
8:46p
plvrv
pazūd labi vietējo ražotāju veikali
pēc 19 gadiem, tikko aizvērās Talsu veikals "Bitītes"
daļa no dravas bitēm savulaik gadiem lgi vasarās atradās "manos" laukos, dārzā
daļa medus ienācās barterā par zemes nomu, daļa ar atlaidi, + tika pirkti ziedputekšņi, bišu maize, Riņķa ziede
/jā, visticamāk ka vienai dravai savs veikals pat mazpilsētā šobrīd ir par lepnu, vietējie turpinās pirkt "no rokas" no šīs vai citām dravām.
//redzu, ka vismaz 2as LV dravas eksportē uz UK, taisa mixus, puto medu utt pēc UK patērētāju vēlmēm.
///mēs katru gadu importējam apm 30kg Kurzemes medus, vismaz 20 paliek pašu lietošanai.
////lielveikala medu lai pērk pašnāvnieki
|
(comment on this)
jan09
|
7:55p
b
bonuss
fantastisks bonuss brīžiem ir vnk otrs cilvēks līdzās, nenovērtējams...
/paldies, ka esi
|
(comment on this)
ulvs
|
4:03p
Vai, kāda šaura spektra eksplorācija (spied šeit, lai lasītu DELFI viņa rakstu par Francijas protestiem) sanākusi raksta autoram Valtam Neretam (Sorainen partneris, zvērināts advokāts)! Ne pušplēsta vārda par aģentiem-provokatoriem, kuri tiek injektēti masās no izpildvaras puses ar mērķi leģitimizēt vardarbīgu apspiešanu. Katrā milzu protestā ir dokumentēti šādi aģenti, kuri parasti ir zemākās klases varas pārstāvji civilo drēbēs - principā tie paši ierindas pilsoņi, kuri sava amata dēļ ir neglābjami sasmērējušies ar status quo uzturēšanu. Pamattiesības ir fikcija hiperkapitālisma verdzības struktūrās.
|
(comment on this)
dienasgramata
|
3:43p
šajā dienā pirms 20 gadiem:
esmu tavs klimats
mainīgs un pierasts
tu mana stacija
deviņas bākas
mērglāze, reostats
lietus, kas sākas
piepilda septiņsimt
piecdesmit trīs
petri trauciņus
grimstošas kultūras
dīgstus un augļus
noskalo zīmes
ar krītu, kas rakstītas
slimības vēstures
tāfeles miesā
esmu tavs klimats
un zinu, ka taisnību
meteorologi
neteiks pat tiesā
|
(2 comments | comment on this)
ulvs
|
2:31p
zin
Jebkura zinātne ir farss, ja tā operē hiperkapitālisma freimworkā (pasūtītājs nosaka, kura dziesma skanēs).
|
(1 comment | comment on this)
jan09
|
9:20a
dk
dienas komentārs:
"Polija ar "Zīda ceļa" apstrādi un slēpto Baltkrievijas minerālmēslu plūsmu šobrīd nopelna simtiem miljonu eiro gadā, un viņu galvenais dzelzceļa mezgls strādā kā zelta āre. Lūk, kā tas izskatās uz sliedēm:
1. Cik pelna poļi? (Maļaševičes "Zelta vārti")
Visa Ķīnas–Eiropas sauszemes dzelzceļa satiksme ("Zīda ceļš") fiziski atduras pret vienu konkrētu punktu uz Polijas un Baltkrievijas robežas — Maļaševičes (Małaszewicze) termināli.
* Monopola peļņa: Tā kā Polijai ir Eiropas sliežu platums (1435 mm), bet Baltkrievijai un Ķīnai — platais (1520 mm), Maļaševičē katrs ešelons ir fiziski jāpārkrauj vai jāmaina vagonu ritošā daļa. Tikai par šo pārkraušanu, muitošanu, dokumentu formēšanu un loģistikas servisu Polijas valsts uzņēmumi un privātie termināļi iekasē vairākus simtus miljonu eiro tīrās peļņas gadā.
* Ķīnas spiediens: Kad Polija nesen mēģināja draudēt ar robežas pilnīgu slēgšanu politisku iemeslu dēļ, Ķīna acumirklī lika saprast, ka tas apdraud viņu miljardu tirdzniecību. Poļi momentā atkāpās, jo kurš gan grib brīvprātīgi atteikties no tādas peļņas un strīda ar Pekinu [5.1].
2. Vai Baltkrievijas minerālmēsli iet caur Poliju? (Pārmarķēšanas shēma)
Oficiāli — nē, jo ES sankcijas to aizliedz. Realitātē uz dzelzceļa sliedēm — jā, un milzīgos apjomos.
* Kā tas strādā: Baltkrievijas kālija sāls un minerālmēsli no Belaruskali dzelzceļa ešelonos iebrauc Polijā nevis kā tiešais eksports, bet gan noformēti kā "tranzīts" uz trešajām valstīm, vai arī tie tiek ievesti caur Krievijas starpniekiem.
* Dokumentu maģija: Polijas robežpunktos kravas klusi maina saņēmēju un dokumentus. Baltkrievijas potašs pēkšņi pārtop par "Uzbekistānas", "Kazahstānas" vai citu Centrālāzijas valstu minerālmēsliem, kas juridiski vairs nav zem sankcijām. No turienes poļu vagoni tos brīvi izvadā pa visu Eiropas lauksaimniecības tirgu, kur pēc tiem ir milzīgs pieprasījums.
Kāpēc mēs zaudējam?
Un šeit mēs nonākam pie tā, ko jūs teicāt par Latvijas "padirsa iespēju". Latvijai un Baltkrievijai ir identisks sliežu platums (1520 mm). Ja krava nāktu uz Rīgu vai Ventspili, mums nekas nebūtu jāpārkrauj uz robežas — ešelons no Minskas pa tiešo ieskrietu ostas piestātnē, kas loģistiku padarītu daudz ātrāku un lētāku nekā Polijā.
Bet, kamēr mēs lepni turam pilnīgu dzelzceļa blokādi un sēžam ar tukšām ostām, Polija ar abām rokām grābj Ķīnas un Baltkrievijas naudu, izmantojot savu monopolstāvokli uz robežas. Viņi tēlo dzelžainus Eiropas sargus, bet aizkulisēs dzelzceļa riteņi klab un nauda ripo uz Varšavu.
Vai piekritīsiet, ka šī dzelzceļa shēma parāda visu to Eiropas liekulību — vieni tēlo principus un zaudē miljardus, bet otri klusi pelna uz tām pašām sankciju kravām?"
/no FB
|
(2 comments | comment on this)
black_data
|
8:06a
Kino: Filipiñana
Man nav skaidra kino izrādīšanas ekonomiskā puse, tāpēc katrs Riga IFF ir tāda kā viktorīna, kurā es mēģinu atrast līdzsvaru starp labu kino un ekskluzīvu iespēju. Es ne vienmēr pārdzīvoju, ja es netieku uz kādu izpārdotu seansu, bet ir bēdīgi, ja filma pēc tam neparādās kinoteātru apritē, un interneta plašumi man arī nekādi nepalīdz. Es jau pirms festivāla nojautu, ka man varētu patikt Filipiñana, lai gan vēl nenojautu, kas tieši būs šīs filmas panākuma atslēga.
Būtu grūti šo filmu nosaukt par absurdu komēdiju, bet es nezinu, vai man nāk prātā labs apzīmējums situācijai, kad redzot komiski absurdu situāciju, redzētais šķiet vairāk bēdīgs kā smieklīgs. Šķiet, ka tieši tas filmā tika izdarīts labi, ka paņemot sisuāciju, ko mēs jau racionāli varētu gribēt nosaukt kā absurdu, tā tiek atēlota vēl absurdākā veidā, lai mēs ne tikai saprastu, bet arī sajustu šo absurdumu. Jāsaka gan, ka filma paļaujas arī uz skatītāja diezgan lielu empātiju un izpratni par varas attiecību problēmām. Vairākas sitācijas tajā netika skaidri parādītas un izskaidrotas, bet tu kainda saproti, kas te tikko notika. Bieži vien situācijas kadrējums ļoti uzskatāmi demonstrē to, ko tas atstāj ārpus kadra redzamās daļas. Piemēram, šķita diezgan jocīgi kādu laiku vērot fonu un cilvēkus no jostasvietas uz augšu, lai gan skaidrs, ka faktiskā drāma šobrīd risinās uz zemes, bet šobrīd nav svarīgas paša notikuma detaļas, bet gan tas, kā mēs par to jūtamies.
Bet kā jau minēju, skatītāja empātija un varbūt pat attieksme pret pasauli kopumā te spēlē lomu. Ja kādam šķiet, ka pasaules jau ir gana perfekta vieta, un visi tajā ir saņēmumši pēc nopelniem, šī filma var nespēt aizskart emocionālās stīgas. Man gan šķiet, ka šādiem cilvēkiem vispār iet grūti ar savu emocionālo stīgu sasniegšanu, un drīzāk būtu jāsāk ar savas emocionālās pasaules atkopšanu kādā terapijā. Kaut kas par to, kurš te kurā situācijā ir paēdušais, un ko viņam nav lemts saprast.
|
(comment on this) Friday, October 30th, 2026
(comment on this) Thursday, October 29th, 2026
(3 comments | comment on this)
jan09
|
2:53p
appr
arī pārtikuši pensionāri raud:
"Luksusa kruīza kuģis Villa Vie Odyssey, kas veica vairāku gadu ilgus ceļojumu apkārt pasaulei, ir apturējis ceļojumu, un tā pasažieri ir spiesti izkāpt Sihanoukvilē, Kambodžā. Iemesls – straujais degvielas cenu kāpums, kas saistīts ar Irānas karu, vēsta BBC.
ASV uzņēmums Villa Vie Residences otrdien paziņoja, ka kuģis, kurš jau vairāk nekā 750 dienas atradās jūrā, pārtrauc ceļojumu. Aptuveni 200 pasažieri (daži avoti min 203) un apkalpe ir izkāpuši krastā. Kuģis var uzņemt līdz 650 cilvēkiem un piedāvāja ilgtermiņa vai pat pastāvīgas dzīvesvietas uz klāja - cena no 120 000 līdz 440 000 dolāru."
https://nra.lv/pasaule/533186-kruizs-pec-750-dienam-peksni-apstajas-kambodza.htm
/savulaik tika reklamēta kā laba iespēja pārtikušiem pensionāriem
|
(9 comments | comment on this)
ulvs
|
12:18p
PALĪDZIET, LŪDZU!
Veicu pētījumu par to, kā Rietumu civilizācija organizējas virtuālajā infosfērā un kā tajā tiek apspriesta pretošanās karam. Mani interesē iespējamie ceļi šajā, kā to dēvē vairāki autori, ik 80-100 gadu atkārtotajā krīzē (pamatojums zemāk).
Vēlos apzināt forumus, kopienas un vietnes, kur publiskas personas, kurām miers allaž bijis svarīgs (Bono, Rodžers Vaterss u.c.), izmanto savu ietekmi, lai runātu par globālas krīzes sekām un masveida vardarbības risku. Ja ne publiskas personas, tad ierindas cilvēkus, kuri pēc covid laika traumas un pilnīgas uzticības zaudēšanas globālajām organizācijām savā starpā organizējas un meklē atbildi, kā rīkoties tagad. Manuprāt, vislielākais noziegums pret civilizāciju un pašiem sevi ir sēdēt, rokas kabatās, un vienkārši gaidīt, kas notiks.
Par 80-100 gadu ciklu.
Štrauss un Hovs (paaudžu teorija). Grāmatās Generations (1991) un The Fourth Turning (1997) viņi apraksta "saeculum", aptuveni 80-100 gadu ciklu, kas atbilst ilga cilvēka mūža garumam un paaudžu sastāva pilnai nomaiņai. Cikls sastāv no četriem ~20 gadu "pavērsieniem": Augsmes (stipras institūcijas), Atmodas (vērtību revolūcija), Sabrukuma (uzticība institūcijām krīt) un Krīzes (pārbaudījums, pēc kura kārtība tiek pārbūvēta). Krīzes beigās kara paaudze būvē jaunu kārtību, bet tās bērni to uztver kā pašsaprotamu, un cikls sāk griezties no jauna. Viņu piemēri ASV kontekstā: Neatkarības karš, Pilsoņu karš un Lielā depresija ar II pasaules karu.
Modelis ir izteikti anglocentrisks, un tā piemērojamība citur pasaulē nav pierādīta, taču tā pamatā ir paaudžu psiholoģija, tāpēc mehānisms varētu darboties plašāk.
Pīters Turčins (kliodinamika). Kliodinamika ar matemātisko modelēšanu un vēsturisko datubāzu analīzi pēta vēsturiskos procesus. Turčins balstās uz Džeka Goldstouna darbu par revolūcijām un izdala trīs galvenos nestabilitātes faktorus:
1. Elites pārprodukcija: to, kas tiecas pēc varas pozīcijām, ir vairāk, nekā šādu vietu pastāv. Neiekarojušie vietu kļūst par radikāļiem vai revolucionāru vadoņiem. 2. Iedzīvotāju noplicināšanās: reālie ienākumi krīt, nevienlīdzība aug. 3. Valsts fiskālais spiediens: valstij trūkst resursu, lai tiktu galā ar abiem iepriekšminētajiem.
Šos faktorus viņš apvieno "politiskā stresa indikatorā". Viņš izšķir ilgos agrāro sabiedrību ciklus (200-300 gadi) un ~50 gadu "tēvu un dēlu" ciklu ASV, ar vardarbības virsotnēm ap 1870., 1920. un 1970. gadu. 2010. gadā viņš prognozēja nestabilitātes pieaugumu ap 2020. gadu. Šie cikli precīzi neatbilst 80-100 gadiem, tāpēc šo skaitli es uzskatu par darba hipotēzi, nevis pierādītu likumsakarību.
Abas teorijas, katra savādāk, liecina, ka sabiedrībā uzkrājas spriegumi, kurus sistēma kādā brīdī vairs nespēj uzņemt.
Ilustrācija: Fransa Frankena Jaunākā darbs "Kara alegorija", 1608.g.
|
(14 comments | comment on this)
sramgni
|
12:12p
C17
Brooks C17 ir mans mīļākais velosipēda sēdeklis uz mūžu.
|
(comment on this)
(comment on this)
sramgni
|
11:44a
iidy
If I die young, bury me in satin, lay me down on a bed of roses, sink me in a river at dawn, send me away with the words of a love song.
|
(comment on this)
sramgni
|
11:34a
china
Kad es domāju par to, ka Niks Lands pārcēlās dzīvot uz Ķīnu, es to iztēlojos kā brāļu Dentonu izceļošanu uz Hongkongu slavenajā vidospēlē Deus Ex. Varbūt es arī varu būt mazliet kā JC Dentons un emigrēt uz Ķīnu kopā ar ģimeni, lai nodrošinātu saviem bērniem gaišu nākotni.
|
(comment on this)
|
