Skatos uzlīmi uz gurķa, kur šis objekts ir aprakstīts vairākās valodās. Lietuviski ir "Ilgavaisis agurkas". Ilgais gurķis.
Inčīgi, ka pretējā virzienā garuma un ilguma sajukums ausīs nelec. Tas ir, ilgo sauc par garo. Lai gan garais klepus jau īstenībā nav garš (metros). Tāpat kā garās sarunas. Un, kad saka "garš ceļš priekšā", man šķiet, ka arī vispirmāk domā par to, ka būs jāpavada daudz laika nevis, ka ir liela distance. Bet garais laiks? Garlaicību citādi nemaz nevar pateikt, jo ilglaicība ir par kaut ko pavisam citu.
Globāla politika.
Tā pat kā lidostās notiek drošības teātris, globālajā politikā ir sava izrāde. Izrāde ne pavisam nav no tām parastājām, kur ir scenārijs, sava scenogrāfija un aktieri. Te ir kaut kas pavisam cits. Mums ir realitāte un mums ir teātris, nu tā ludziņa, ko skatāmies. Realitāte jau ir galīgi noplukusi, bet ekrānā mēs visu varam uzfrišināt. Varam citu rāmīti, citu virsrakstu, vai pat netfliks sērijas uztaisīt, bet tas jau nemaina patiesību. Bet patiesību neviens taču negrib ne redzēt, ne dzirdēt. Tas tā pat kā skatīties uz nāvi, saviem vēmekļiem, vai to kā desas taisa.
Bet tad uz ko mēs skatāmies?
Tas ir Slow TV edition of "Civilisation Collapse"
Nafta iet uz beigām, to nosauksim par Konflikts Vidējos Austrumos,
Mēslojums beidzas, tas būs Ekonomikas un Tirgus Svārstības,
Dzeramais ūdens paliek kā retums, to, ignorējam, tas pāries. Kā var ūdens beigties?
Veikalos vairs nav pārtika, sauksim to par inflāciju.
Ražošanas apjomi sarūk. To sauksim par globālo tirgus īpatnību.
Autoražotāji ir uz bankrota sliekšņa, kredža viņiem un kredža pircējam!
Ir varbūtēji nākotnes protesti un sacelšanās, investējam dronu ražošanā!
Uz mūsu lieveņa viss ir pavasarīgi un saulaini. Tas gan, izbaudām! Raklāmas pauze.
Katrs cilvēks, ja vien tas apveltīts ar pietiekamu iztēles spēku, varētu uzrakstīt veselu virkni autobiogrāfiju, kuras vienotā veselumā saistītu tikai kopējā faktogrāfija. Pat saprātīgi, taču jauni un tāpēc pieredzes trūkuma dēļ naivi cilvēki šādā iespējā nesaskata nekā cita kā vien cinismu. Taču viņi maldās, jo runa nav par morāles, bet gan izziņas problēmu. Metafizisko ticējumu kvantitāte nekādā ziņā nav mazāka par to atšķirīgo ticējumu kvantitāti, kāda cilvēkam var būt pašam par sevi atkarā no dažādu dzīves periodu secības, bet reizēm arī vienlaicīgi.
// S.Lems, "Balss no debesīm"
kultūras atšķirības
tautietis pirms pāris dienām ielika kārtējo pārdomu video:
https://www.youtube.com/watch?v=e1vRMVO
cita starpā komentāros uzpeldēja doma, arī pamanīta, bet neuzrakstīta:
LV uzskata par normalitāti, ka 27 santīmu dēļ satiksmes autobusa šoferis var piekaut pasazīeri un izmest ārā, var nepaņemt pasažierus pieturā, jo neiet termināls, var atstāt bērnu pieturā mežā ziemā utt "cilvēcīgi izpausties".
un nav būtiski, vai tā ir paša vadītāja iniciatīva, vai priekšniecības uzstādījums - mēsli ir gan tādi priekšnieki, gan tādi vadītāji!
UK ir novērota nedaudz savādāka aina - nestrādā kase, vai termināls - tā ir kompānijis problēma, pasažieris ir tiesīgs braukt (un arī brauc) par velti.
Pašam ir vienreiz sanācis bezmaksas brauciens, un arī meitenei ir gadījies, tā ka norakstīt uz "viena tante teica" nesanāks.
Neskaties Atvara acīs
tur velni danco
vissaldākos vārdus sacīs
Pēc mēneša pametīs
(rakstīju 2025. g. martā, ne šodien)
beidzot elektriski spēlēju Baldur's Gate Enchanted Edition (līdz šim kaut kā nebija līdz tam), ko varu teikt par startu
vispār ļoti kaifs
pirmais, ko ievēro - bultas un pingponga bumbas ir salējuši vienā slotā pa astoņdesmit, nevis divdesmit
līdz ar to problēmas ar pārslogoto inventāru izzūd
tālāk, salējuši jaunus varoņus, nevis veco vietā, bet komplektā. tas, laikam, drīzāk palīdzēs variēt ļauno personāžu kolektīvu (ar kuru es neiesaistos attiec.), taču labie ir visai normāli. gribas pat kādu paturēt bandā, taču tad atceries kivana dps un, tā teikt, ne šoreiz.
treškārt, salējuši veselību miesā un garā vājākajiem ienaidniekiem, lai viņus nevarētu vairāk vanšotot. giberlingi vairāk ne ar ko neslimo. četru giberlingu uzbrukums liek veikt manevrus. piecu giberlingu uzbrukums pārvēršas par kautiņu pie diennakts alkoveikala. desmit giberlingu uzbrukums (pirms gadiem 20 pazīstams, kā giberlingu safari), tagad arī ir safari, bet vairs ne uz giberlingiem.
ar +1 ieročiem un munīciju, cik draņķīgi bija, tik arī ir. kādā piektajā dienā izejot no vienas kartes uz otru, man uzbruka vampīrvilks. un ko lai es ar viņu iesāku? parādīju nesportisku piezīmi un pārlādējos.
Lasu trīs zvaigžņu atsauksmes par četru zvaigžņu all-inclusive Ēģiptē ar pravietisko nosaukumu "Titanic". No malas liekas visai komiski. Bet dzīvē es noteikti negribētu klausīties necenzētu leksiku, guļot pie baseina ar savu balto bērnu, nosnausties uz ķieģeļiem vai iesprūst ūdens atrakciju parka trubā, lai cik viegli no tās arī nebūtu izkārpīties:
( ... tālāk ... )
Mamma gaidīja meitiņu Ilgu
Tētis gribēja meitiņu Māru
Piedzima puika - resnulis mazs
Tā tapa onkulis Ilgmārs
Šobrīd, izejot no Dominas, debesis ir tādas, ka visa tā apbūve, veikala izgaismotie sāni, laukums ar visiem karogiem, Zemitānu tilta sākums un koledža aiz tā,-- viss izskatās pēc butaforijas, lēta kartona priekšā realitātei.
PAR PSEIDOPATRIOTISKAJIEM PARAPIMPIEŠIEM UN VIŅU DRAUĢEĻIEM
Valodnieki un žurnālisti ik pa laikam strīdas, kā tad pareizāk būtu saukt mūsu invalīdus-sportistus, kas piedalās speciāli viņiem veidotajās paralēlajās olimpiskajās spēlēs – paraolimpieši vai paralimpieši, vienlaikus, protams, rūpīgi skatoties pār plecu, kā ir ar tiem nosaukumiem citās pasaules valstīs, lai no tām neatšķirtos un vajadzības gadījumā veikli pārkārtotos. Es, savukārt, izlēmu viņiem piešķirt nosaukumu parapimpieši, kas, pirmkārt, ir īsāks par vienu no iepriekš minētajiem, otrkārt, ar zināmu divdomīgu, nicinošu pieskaņu, taču viņi to, manuprāt, ir pelnījuši, ja kāds nesaprot, kāpēc, tad iesaku izlasīt šo publikāciju līdz galam, un gan jau tad spēs to saprast…
Par to, ka ir tādi ļaudis, kā tagad moderni saka, ar ierobežotām kustību spējām, kuri, par spīti gūtajām traumām, nodarbojas ar sportu un pat gūst zināmas starptautiskas godalgas, es zināju jau sen. No vienas puses, protams, jutu pret viņiem zināmu cieņu, ka viņi spēj parādīt sevi kā gana fiziski un garīgi izturīgus ļaudis (jo uzvaras un rekordi tāpat vien nenāk, tas prasa gana lielu, mēnešiem un gadiem ilgu darbu un piepūli), no otras, neredzēju viņos nekādu patiesu Patriotismu (plātīšanos ar mūsu valsts karogu rokās un staigāšanu sarkanbalti sarkanā apģērbā es par tādu neuzskatu) un vēlēšanos izmantot savu statusu, lai risinātu svarīgas un mūsu tautai varbūt pat izdzīvošanai vitāli nozīmīgas problēmas. Intervijās no viņiem skanēja standarta frāzes: “Es mīlu Latviju! Es lepojos startēt mūsu komandas sastāvā…” utt., utjp., tai pašā laikā izvairoties no politisku jautājumu un filozofisku problēmu risināšanas, piemēram, ieminoties par to, kāds ir mūsu valsts nacionālais sastāvs, cik mums vispār ir latviešu kā tādu, kāda mūs sagaida nākotne (visus – gan veselos, gan slimos un kroplos), kā panākt, lai latviešu valoda skanētu arī pēc 100 gadiem, kad mūs vairs neviena šeit nebūs… Šādas problēmas viņi apspriest nesāka, jo tad agri vai vēlu būtu jānonāk pie mūsu valsts vadītāju piekoptās politikas izvērtēšanas – kāpēc netika veikta dekolonizācija, kāpēc Latvija atkal kļuvusi par caurstaigājamu sētu, kāpēc latvieši brauc prom no valsts, bet vietā ienāk cittautieši – un ne vairs tikai no bijušās PSRS teritorijas. Esmu pārliecināts, ja būtu vēl dzīva no bērnības ratiņkrēslam piekaltā filozofe Zenta Mauriņa, viņu gan tas uztrauktu, un viņa par to visu runātu. Bet mūsu invalīdiem-sportistiem latviešiem (par sportistiem-cittautiešiem, kuri dažs labs pat nemāk kā nākas runāt valsts valodā, vispār nav te jēgas ieminēties) likās pareizāk šādas tēmas neaizskart, jo citādi varētu zaudēt varturu labvēlību un līdz ar to arī iespēja uzstāties limpiādēs, saņemt medaļas un naudas balvas visdrīzāk ietu secen.
Katrs, protams, dzīvo kā prot un uzskata par pareizu, bet man, savukārt, ir tiesības subjektīvi izvērtēt, kurš cilvēks ir pelnījis manu cieņu un kurš nē, parapimpiešu vidū es nevienu cieņas vērtu radījumu neatradu, tāpat, kā, starp citu, arī parasto olimpiešu vidū nē.
Tāpēc, kad uzzināju, ka Līga Muzikante un liene apine (šīs dāmītes vārdu un uzvārdu turpmāk visiem iesaku rakstīt tikai ar mazo burtu) sākušas strādāt Latvijas Paralimpiskajā (vai nu kā to toreiz sauca) komitejā, es to uztvēru vēsi vienaldzīgi, sak, katram no mums ir kaut kā jādzīvo, komunisms mums tuvākajā laikā nespīd, viss “maksā tik, cik maksā”, bet iztikt no pārsvarā garīga rakstura grāmatu izdošanas un tirgošanas mūsdienās ir, maigi izsakoties, problemātiski. Tiesa, kad L.Muzikante, nezinu īsti, cik nopietni, piedāvāja arī mani iekārtot šajā iestādē darbā, es pateicu striktu “nē”, ne tikai tāpēc, ka tad man, visticamāk, nāktos mainīt dzīves vietu, bet galvenokārt tāpēc, ka neuzskatīju šos cilvēciņus par tā vērtiem, lai es ar viņiem sadarbotos iepriekš jau uzskaitīto iemeslu dēļ. Pie reizes novēlēju Līgai mēģināt viņus pāraudzināt un pievērst Patriotiskam pasaules uzskatam! Lai nu man piedod Līga, ja es kļūdos, bet, manuprāt, te viņa cieta pilnīgu fiasko. Vai kaut viens parapimpietis abonēja avīzi DDD? Man liekas, viņi nevēlējās to lasīt pat tad, ja kāds to viņiem par velti rokās iespieda! Vai kāds no viņiem uzrakstīja kaut vienas A4 formāta lappuses garumā rakstu mūsu avīzei? Nē, protams, nebija viņiem ne talanta, ne laika, ne vēlmes to darīt (starp citu, tieši invalīdiem publicēties “DDD” būtu visdrošāk, ļoti šaubos, ka kādam tiesnesim celtos roka ratiņkrēslā sēdošu cilvēku par nacionālā naida kurināšanu iebāzt cietumā)! Visbeidzot, vai kāds no medaļniekiem-parapimpiešiem no savas godam nopelnītās (šoreiz es to rakstu bez ironijas) naudas balvas, kuras, ņemot vērā mūsu nabadzīgās valsts budžetu, bija, manā uztverē, pat vairāk kā pieklājīgas (skat., piemēram, https://www.apollo.lv/8151586/valsts-ap
Kas sākās pilna mēroga karš Ukrainā, 2022.gada ziemas para-spēlēs moskaļus piedalīties nelaida, kas bija loģiski, pareizi un saprotami. Mūsējie varēja braukt uzstāties ar drošu pārliecību, ka, ja ne vēl esošajiem, tad ar lielu varbūtību potenciālajiem mūsu tautas slepkavām blakus jāstāv nebūs. Diemžēl jau pēc 2 gadiem moskaļu propaganda un, protams, arī piesolītā lielā nauda bija izdarījusi savu, un 2024.gada vasaras para-spēlēs paRašas sportisti jau drīkstēja piedalīties zem “neitrāla karoga”. Cik man zināms, L.Muzikante un l.apine mēģināja toreiz pārliecināt Eiropas sportistus ignorēt šo pasākumu, ja reiz tajā piedalās okupētājvalsts pārstāvji, no kuriem dažs labs, ļoti iespējams, savu traumu bija guvis, cenšoties okupēt Ukrainu un slepkavojot tās iedzīvotājus. Vairumam eiropiešu tas bija pofig, un viņi nolēma pasākumā piedalīties. Es uzskatīju, ka tādā gadījumā mūsu para-sportistiem nevienam šai balagānā nav jāpiedalās, bet, ja viņi tomēr to darītu, tad Līgai un lienei jānoliek savas pilnvaras, lai viņi pameklē sev par aizbildņiem kādus sorosītus, kuri gan jau neatteiksies no šāda goda. Cita starpā, l.apine toreiz pasniedza sevi kā lielu varoni jau ar to vien, ka bija izteikusi aicinājumu veikt šādu boikotu, ja tas neguva atsaucību, viņu šis fakts vairs neuztrauca. Tieši ap šo laiku minētā persona pārtrauca darboties arī LNF un avīzē “DDD”. Es aicināju Līgu Muzikanti (vai toreiz varbūt jau Gardu) no savas puses pārtraukt darboties parapimpiskajā komitejā, kaut vai tāpēc, lai nebūtu ikdienā jāskatās uz bijušās draudzenes, gļēvās nodevējas ģīmī, kas viņai noteikti pozitīvas emocijas neraisīja. Galu gala Līga beigās šo komiteju arī pameta, tikai, ja nemaldos, tas notika jau 2025.gadā.
Un, lūk, tagad, 2026.gadā, kad atkal noris kārtējās ziemas parapimpiskās spēles, to organizētāji ir gājuši vēl tālāk un atļāvuši moskaļiem piedalīties pilnā ekipējumā – ar saviem karogiem, formās un visu citu paRašas simboliku. Ko nolemj mūsu sportisti? Loģiski, te būtu tikai viena izvēle – pilnīgs, totāls boikots tik ilgi, kamēr paRašņiki nebūs pazuduši no horizonta, kā tas notika 2022.gadā. Bet nē, lika mazliet pagaidīt, kur tad paliek līdzdalības gods, potenciālās medaļas un naudas balvas par tām? Un “mūsējie” pieņem lēmumu – nepiedalīties parādes gājienā, bet pašu pasākumu, protams, neignorēt. Tas ir gandrīz kā, līdzībās runājot, piedalīties visos kāzu pasākumos, tikai līgavai un līgavainim dāvanas gan nepasniegt! Mūsu sorosiskie mediji to pasniedza kā lielu drosmi un patriotismu – re, kādi mūsējie malači! Vēl jo vairāk, viņi mēģināja iestāstīt, ka tieši pasākuma ignorēšana un nepiedalīšanās tajā būtu mūsu gļēvuma izpausme. Nu tieši kā pēc Orvela: BRĪVĪBA ir VERDZĪBA, GĻĒVUMS ir DROSME, bet NEZINĀŠANA – SPĒKS !!!
Bet tad vēl sanāca neliels obloms – Latvijas parasportisti it kā bija nolēmuši nekādos tusos ar parapimpiskās komitejas vadību, kura ir tik putiniska un moskaļus mīloša, nepiedalīties, bet tomēr sanāk, ka kāda slāviskas izcelsmes sportiste ar pavājām latviešu valodas zināšanām novikova un viņas palīdze maļuka tomēr bija ieradušās atdot godu komitejas prezim. Un, tad nu TV3 pārraides “Nekā personīga” žurnālists mēģina noskaidrot, kāpēc tas tā noticis, novikova mēģina nesakarīgi kaut kā attaisnoties, bet maļuka viņu gandrīz vai tiešā tekstā pasūta – vecīt, ko tu no manis gribi, eju, kur man vajag, varbūt man tev atskaitīties arī, kāpēc tualeti apmeklēju?
Lūk, un tad uz šo darboņu fona parādās “patriote” liene apine (kamēr viņa darbojās LNF un “DDD”, viņu, tāpat kā L.Muzikanti, sorosītu TV tikpat kā nekad nerādīja, bet nu ir citi laiki pienākuši), kura izsaka nosodījumu abām krievvalodīgajām dāminām, vai-vai, cik neglīti, nu kā tā varot uzvesties? Viņa, protams, nesaka, ka novikovu vajag nekavējoties izslēgt no parapimpiešiem, ka viņa turpmāk ar šo dāmīti nevienu dienu vairs kopā nestrādāšot…nē, te atkal iedarbojas krievu paruna: «милые браняться – только тешутся» (latviskais analogs būtu: “kas mīlējas, tas ik pa laikam arī ķīvējas”). Un būtībā, tik tiešām, kāda gan nozīme, bija tur parapimpietis “tusā” kopā ar komitejas vadību vai nebija, vicināja viņš gājienā karogu vai nevicināja…? Tas viss ir otršķirīgi un nebūtiski, pati piedalīšanās sacensībās vien ir necieņas izrādīšana Ukrainas brīvības cīnītājiem un viņu ideju nodevība, kaut arī viņu pašu sportisti tai pimpiādē bija… par savu rīcību katrs pats atbild, sliktu piemēru atdarināšana nav attaisnojums. Un es šinī gadījumā starp apines un novikovas rīcību nekādu būtisku atšķirību neredzu, ne velti abu uzvārdus es šeit rakstu ar mazo burtu. Toties sorosītu mēdiju uztverē gan apine nu kļuvusi baigā varone un patriote, ne velti pats Pidarevičs ir gatavs viņu sev glaust klāt un karsti samīļot, kā to mēs redzam no fotogrāfijām lienes soc.tīklos un aprautiem video sižetiem televīzijā. Vai tas nozīmē, ka mūsu prezītis būtu nācis pie prāta un mainījis savu seksuālo orientāciju? Diezin vai, drīzāk gan l.apine ir līdz galējībai degradējusies zemāk par kriminālnoziedzniekiem, kuriem viens no lielākajiem apkaunojumiem ir nonākt fiziskā saskarē ar pederastu…
Ko tur vēl vai saka – Dieviņš nav mazais bērns, visu saliks pa vietām! Esmu dzirdējis, ka režisors hermanis taisoties ņemt savā pulkā sarakstā uz 15.Saeimas vēlēšanām arī ķiršteinu-sļivkinu kopā ar viņa palīdzi lenočku-lienīti apinīti. Nu tad, kā saka, lai jums visiem veiksmīga izgāšanās, nevienu vietu jums neredzēt ne nākamajā Saeimā, ne arī turpmākajās !!!
BET “DDD” bija, ir un paliks, cīņa par dekolonizāciju un Latvisku Latviju turpinās!
CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!
30.03.2026. Aivars Gedroics
Es tikai vēlos jums atgādināt par vienu brīnišķīgu meiteni. Viņas vārds bija Zahra Hašemi. Zahra bija dizainere un ieradās izpildīt pasūtījumu Ali Ganduma, ārsta un KSIR locekļa, mājās. Viņš uzbruka Zahrai, un pašaizsardzības nolūkos viņa viņu nogalināja. Ajatollas piesprieda viņai nāvessodu. Bet, kā teikts viņu svētajā grāmatā, jaunavas nonāk debesīs. Tāpēc Zahra tika "izprecināta", izvarota un sodīta ar nāvi. ( daudz )
https://jauns.lv/raksts/arzemes/702
Tā pati Spānija kura neļāva caur savām ostām transportēt kara materiālus Gazas konfliktam.
Viņi tur ir galīgā maiznīcā sagājuši.
Un vēl viens interesants moments. Irāna šauj pa Turciju. Turcija ir NATO. Kur 5. pants? Vai vismaz 4. pantā paredzētās konsultācijas?
https://jauns.lv/raksts/arzemes/702
Nanija kleitu noadīja
Tādu uz auguma
Tēlojot lunkanu zvēru
Kolēģus nobaidīja
Navigate: (Previous 20 friends | Next 20 friends)