| Mašīntulkots daidžests par pārlieku tuvajiem Austrumiem. |
[Mar. 30th, 2026|07:40 pm] |
| [ | music |
| | Nightcore - Spuren auf dem Mond | ] |
Es tikai vēlos jums atgādināt par vienu brīnišķīgu meiteni. Viņas vārds bija Zahra Hašemi. Zahra bija dizainere un ieradās izpildīt pasūtījumu Ali Ganduma, ārsta un KSIR locekļa, mājās. Viņš uzbruka Zahrai, un pašaizsardzības nolūkos viņa viņu nogalināja. Ajatollas piesprieda viņai nāvessodu. Bet, kā teikts viņu svētajā grāmatā, jaunavas nonāk debesīs. Tāpēc Zahra tika "izprecināta", izvarota un sodīta ar nāvi. Katru reizi, kad redzu citu ciema cietēju rakstām par to, kā viņš jūt līdzi Hamenei, es atceros pakārto Zahru Hašemi.
https://www.facebook.com/FriedlandE/posts/pfbid04nVDVAAB2rT34mUvq2ewCKnG1hYqgq7K4GMPConSaHZr5SqfnqCdZFCd95sKxaAKl
https://www.facebook.com/vladimir.dvoskin.3/posts/pfbid02R2P5S4WUFSbGWg29hjTXKLuF4N5ZqagWzihCgyrBbdpsz9soumqaYNPmJWFdNJYSl
Arābu ciems Deir Jasina atradās uz dominējošas augstienes, no kura pavērās skats uz ceļu uz Jeruzalemi. Tajā laikā aptuveni 100 000 ebreju pilsētā bija aplenkti un praktiski mira badā. No ciema pozīcijām uguns tika raidīta uz pārtikas un ūdens konvojiem. Tas nebija "miera punkts", bet gan Jeruzalemes nožņaugšanas elements.
Pretēji mītam par "neapbruņotiem zemniekiem", ciems tika pārveidots par nocietinātu militāro nometni.
Tur bija izvietotas bruņotas vienības, tostarp arābu brīvprātīgie no Irākas un vietējie kaujinieki. Mājas tika izmantotas kā apšaudes pozīcijas. Tieši tāpēc Ecela un Lehi vienību vadītā kauja bija tik sīva un asiņaina — apšaude nāca no katras ēkas.
Pirms uzbrukuma tika mēģināts brīdināt civiliedzīvotājus.
Kravas automašīna ar skaļruni arābu valodā aicināja sievietes, bērnus un vecāka gadagājuma cilvēkus pamest ciematu pa drošu koridoru. Un daļa iedzīvotāju (aptuveni 200–300 cilvēku) patiešām pameta ciematu.
Tas ir tiešā pretrunā ar "etniskās tīrīšanas" loģiku, kuras mērķis ir bez izšķirības iznīcināt vai izraidīt visus.
Atsevišķa piezīme par propagandu:
Stāsts par "zvērībām" Deir Jasinā lielā mērā tika pārspīlēts no tā laika arābu līderu puses. Hazems Nuseibehs vēlāk intervijā BBC atzina, ka traģēdijas apmēri tika apzināti pārspīlēti, lai iedzītu arābu valstis karā. Efekts bija pretējs: mobilizācijas vietā sākās panika. Kaimiņu ciematu iedzīvotāji, nobijušies no savu līderu stāstiem, sāka masveidā bēgt.
Kad bruņotas grupas izmanto civilo infrastruktūru kā militāru spēku — vai nu 1948. gadā, vai pēc 7. oktobra Gazā —, tās pašas pārveido apdzīvotas vietas par kaujas laukiem.
Jau ir pierādīts, ka Deir Jasina nebija "miermīlīgs ciems", bet gan bruņota cietoksnis, kas bloķēja svarīgu artēriju. Notikumi tur bija smagas pilsētu kara epizode arābu puses uzsākta pilsoņu kara kontekstā.
Tieši pašu arābu liecības vislabāk pierāda, ka "etniskā tīrīšana" Deir Jasinā bija propagandas produkts, kas galu galā atsitās pret pašiem arābiem, izraisot masveida bēgšanu baiļu dēļ.
Šeit ir galvenās atzīšanās:
Hazems Nuseibehs
1948. gadā viņš bija ziņu redaktors Palestīnas raidorganizācijā. Intervijā BBC dokumentālajai filmai "Izraēla un arābi: 50 gadu konflikts" (1998) viņš sniedza sensacionālu atzīšanos:
"Es jautāju Huseinam Halidi [Arābu Augstākās komitejas sekretāram]: "Kā mums to atspoguļot?" Viņš atbildēja: "Mums tas ir jāizmanto maksimāli, tāpēc mums jāsaka, ka bērni tika nogalināti un grūtnieces tika izvarotas." "Mēs to pārspīlējām, lai arābu armijas nāktu un glābtu mūs no ebrejiem."
Deir Jasinas iedzīvotāji apstiprināja, ka stāsti par zvērībām ir meli:
"Mēs teicām: "Nebija nekādu izvarošanu." Bet mūsu vadība teica: "Mums tas jāsaka, lai arābu armijas nāktu un glābtu mūs.""
Al-Ahram laikraksts (1948)
Tūlīt pēc notikumiem arābu mediji sāka publicēt šausminošas detaļas, bet vēlāk atzina to kaitējumu. Musa Al-Alami, tā laika ievērojams palestīniešu politiķis, atzīmēja:
"Mūsu radio un laikraksti skaļi runāja par zvērībām, cerot sadusmot pasauli. Tā vietā mēs izraisījām paniku mūsu iedzīvotāju vidū, un viņi sāka pamest savas mājas un bēgt."
Dr. Juniss Idtirams (aculiecinieks no Deir Jasinas)
Savā vēlākajā liecībā viņš uzsvēra, ka kauja patiešām bija militāra sadursme:
"Ebreji caur skaļruni kliedza, lai mēs aizejam. Daudzi aizgāja. Tie, kas palika, ķērās pie ieročiem un cīnījās. Mājas tika uzspridzinātas, jo no tām tika šauts."
Šie citāti pierāda, ka termins "etniskā tīrīšana" attiecībā uz Deir Jasinu bija apzināts arābu propagandas konstrukts.
Ebreju mērķis bija ieņemt stratēģiski svarīgās vietas un atbrīvot ceļu uz Jeruzalemi, nevis iznīcināt iedzīvotājus (pretējā gadījumā viņi nebūtu nodrošinājuši evakuācijas koridoru).
Šo melu izraisītā panika bija galvenais iemesls arābu bēgšanai no citiem ciemiem — viņi bēga nevis no "tīrīšanām", bet gan no iedomātajām šausmām, kurām viņu pašu vadītāji bija likuši viņiem ticēt.
https://www.facebook.com/avorobey/posts/pfbid03JRdV72m5fRyu15RiDBzK2Dai19KqbkHDieVkektyTjvk9Rvd7Dcburic6c5pCyAl
Pirms sešiem mēnešiem Netanjahu paziņoja: Izraēlai un ASV izdevās iznīcināt Irānas sapņus par kodolieročiem, un šī uzvara saglabāsies PAAUDZĒM. Atvainojiet, tas nebija pirms simts vai divdesmit gadiem; man toreiz bija tikpat gadu, cik tagad, un mana atmiņa nav lieliska, bet ne tik veca, *es neesmu gatavs aizmirst*. Pēc sešiem mēnešiem izrādījās, ka "paaudzēm" ir mazāk nekā seši mēneši, un mums nekavējoties jālido un atkal jābombardē. Labi; vai bija kāds mēģinājums risināt strīdu vai atvainoties par šiem vārdiem? - Tādu nebija.
https://www.facebook.com/gazhgavda/posts/pfbid0U22YRziVU6avNL7b8vdquBR26QoxnMt714MSQL8FGWh4w7bGmBUftuxnzTmhniTyl
Pēdējās dienās 90% ballistisko raķešu, kas uz mums lido no Irānas, ir kasešu munīcija. Grūti apgalvot, ka kasešu munīcijas izmantošana ir legāla. Jebkas, kas attiecas uz atzītu kara noziegumu, ir bezjēdzīgs. Tas neinteresē ne mūs, ne Irānu, ne... ANO, kurai tas būtu jāuztraucas galvenokārt.
https://www.facebook.com/david.gendelman.33/posts/pfbid02ckm7B9nbfvDaaXhwzVTCKe2RVjitmbTuNXoMQj6bQqB2PAycELwExDnatK3bdW4cl
Mūsu vakardienas trieciens Dienvidpārsai tika koordinēts ar ASV; tā ir Amerikas operāciju zona, un tur nevar darboties bez apstiprinājuma. Un tas, ko Tramps vēlāk teica, ka viņš nezināja, ir tāpēc, ka papildus persiešu vārdiem "šahs" vai "čaihana" ir arī "viņu tur nav" un "a ko tādu". Piemēram, irānieši nekad neko nav darījuši; tie ir vai nu hūsiti, vai citi kaujinieki. Tas pats ir ar bitēm. Tā visa ir trakā Izraēla; Es pats no viņiem baidos, bet lūdzu viņiem to vairs nedarīt, un Bibi apsolīja, ka tas vairs neatkārtosies. Katarai nepatika Irānas atbilde uz Ras Laffanu; viņi paziņoja par 17% sašķidrinātās dabasgāzes eksporta kritumu vairāku gadu garumā un 24% kondensāta eksporta kritumu, kā rezultātā zaudējumi sasniedz 20 miljardus gadā, tāpēc viņi steidzās sūdzēties. Bet, ja tas pozitīvi ietekmē Irānu, tad tas pozitīvi ietekmē Kataru — mums personīgi tas ir divi prieki par viena cenu. "Vissirsnīgākie smiekli ir ļaunprātīgi smiekli."
https://www.newsru.co.il/mideast/20mar2026/qatar_118.html
Katarā arestēti Al Jazeera analītiķi par IRGC atbalstīšanu
https://www.facebook.com/lapshin/posts/pfbid02dVMWmu41FksTfF7D2Lomns4AWwjuGixu1ifEwR5cL3HfXc9UQwYdJpFASSEaAaYBl
Tūkstošiem suņu un kaķu, kurus pametuši to saimnieki kara dēļ Dubaijā un Abū Dabī – tas ir viss, kas jums jāzina par "bohēmisko bagāto un veiksmīgo" blogeru, IT speciālistu, uzņēmēju un modeļu pūli. Atskanot pirmajām gaisa trauksmes sirēnu skaņām, ārzemnieki (galvenokārt no NVS), kas dzīvoja Dubaijas elitārajās augstceltnēs, panikā sakravāja somas un aizbēga uz kaimiņos esošo Omānas sultanātu, lai izvairītos no Tuvajiem Austrumiem. Lai ietaupītu naudu un izvairītos no apgrūtinājumiem, kas saistīti ar ceļošanas sertifikātu un vakcināciju iegūšanu saviem mājdzīvniekiem, šie "bagātie un veiksmīgie" pameta savus kaķus un suņus uz ielas.
Emirātu veterinārās klīnikas un dzīvnieku tiesību aizstāvji ir pārņemti ar pamesto dzīvnieku pieplūdumu, un Dubaijas varas iestādes ir spiestas izveidot pagaidu patversmes, lai tiktu galā ar klaiņojošiem suņiem. Tas Dubaijā nekad iepriekš nav noticis.
Vienmēr atcerieties šo cilvēku patieso dabu, kad viņi mēģina jums pārdot pasakas par "bagāto un veiksmīgo" emigrantu (ārzemnieku) pūli Dubaijā, kas pavada savu dzīvi luksusa tirdzniecības centros, restorānos, sporta zālēs un Dubaijas pludmalēs, un kuru jūs tik ļoti vēlaties atdarināt. https://www.facebook.com/david.gendelman.33/posts/pfbid02PeLGSv8GnymdgUz6otzu2SNVJmhurZV8K7mKfcaL53mdGEraSYHsaiLuToXndxJLl
Vispirms vēl viens sveiciens tiem pētniekiem, kuri patiesi ticēja Irānas apgalvojumiem, ka viņi ierobežoja sevi ar 2000 km diapazonu. Šie pētnieki vienkārši nekad nenonāca tirgū.
Treškārt, politika un propaganda. Šāds darbības rādiuss aptver pusi Eiropas, un, lai gan eiropieši joprojām nevēlas karot ar Irānu, tēze "Irāna ir drauds arī jums" tagad ir pierādījusi sevi kā realitāti. Tas mūs atgriež pie 2000. gadu diskusijām, kad amerikāņi sāka veidot pretraķešu aizsardzības sistēmu Eiropā pret Irānas raķetēm, kamēr Krievija kategoriski iebilda. Putins 2007. gada Minhenes konferencē paziņoja, ka Irāna nerada raķešu draudus šādā attālumā un ka šī pretraķešu aizsardzības sistēma faktiski ir vērsta pret Krieviju. Tagad, pašreizējā situācijā, tas vairs nav svarīgi, bet fakti ir tādi, ka Irāna ir metusi Putinam negaidītu lēcienu. Un, ceturtkārt, Izraēlai šāds palaišanas rādiuss patiesībā ir labs. 2000 km mums ir pietiekami, tāpēc 4000 km mūs nebiedē, un divas raķetes tagad ir mazāk. Mēs jau izmantojam iepriekšminēto propagandas aspektu, un Ģenerālštāba priekšnieks Zamirs jau ir paziņojis, ka šīs raķetes tika būvētas pret Eiropu; tik liels attālums pret Izraēlu nav nepieciešams. "Visa Eiropa ir pārsteigta par pulkveža plato cepuri."
https://www.facebook.com/boris.brest/posts/pfbid0nxnzJvDpWbPMPS7Bt7VAVsuY9xvxaTPhuk4fo6joZWUMtoxNKSwbc6tmPpzp3iMBl
Vai esat pamanījuši, ka pat pēc 2023. gada 7. oktobra arābu pasaule īsti neapvienojās ar "gazavatu"? Ne Kairas, ne Ammānas universitātēs nenotika tādas demonstrācijas kā ASV. Mekas vai Beirūtas ielās neizgāja liels skaits protestētāju, kā tas notika Parīzē vai Madridē.
...Arābu pasaule ir ļoti atriebīga. Palestīniešiem nevar aizmirst (kur nu vēl piedot) mēģinājumu gāzt karali Huseinu Jordānijā 1970. gadā, kas beidzās ar Melnā septembra slaktiņu. Pēc tam viņi uzsāka pilsoņu karu Tuvajos Austrumos.
Karu Libānā, ko 1975.–1976. gadā uzsāka Arafats, Sīrija apturēja tikai 1990. gadā, nogalinot, pēc dažādām aplēsēm, aptuveni 40 000 palestīniešu. Pēc tam palestīnieši izvēlējās "nepareizo pusi" pilsoņu karā pašā Sīrijā. Taču Asads, gan tēvs, gan dēls, nebūt nav sentimentāls. Kamēr karalis Huseins sūtīja čerkesu kavalēriju, lai tiktu galā ar palestīniešiem, Bašars al Asads sūtīja tankus. Saskaņā ar ANO aplēsēm Sīrijas pilsoņu kara laikā gāja bojā 134 000 cilvēku, no kuriem 90 000 bija palestīnieši. Sīrija nav piedevusi palestīniešiem par "nepareizās puses" izvēli.
Viņiem nevar piedot Kuveitas traģēdiju, kad 1990. gadā palestīnieši nostājās Sadama Huseina pusē un aplaupīja un nogalināja kuveitiešus. Tā rezultātā simtiem tūkstošu palestīniešu tika izraidīti no visām Arābijas pussalas valstīm.
...Hamas pat uzdrošinājās strīdēties ar savu ideoloģisko sabiedroto Saūda Arābiju, pārkāpjot pamieru ar Abu Mazena Fatah. Vai atceraties to? Kad Hamas nošāva desmitiem Fatah ierēdņu un vienkārši nometa viņus no augstceltņu jumtiem Gazā. Jā, Gazā bija augstceltnes... Bet tas nebija tikai pamiers. Tas bija īpašs pamiers, jo tas tika noslēgts paša Saūda Arābijas karaļa klātbūtnē un vadībā, tieši šeit, Mekā. Pēdējie paraksti tika novietoti zem Kaabas nojumes, un visi klātesošie zvērēja pie Korāna.
Taču Irāna vilināja ar naudas solījumiem, un patiesās ticības aizstāvji aizmirsa savus zvērestus pie Korāna, savus solījumus karalim un pat svēto vietu, kur tika parakstīts līgums.
Londonā bāzētais laikraksts Al Ahram (ko finansē Saūda Arābija) rakstīja: "Apmaiņā pret Irānas naudu Hamas nodeva arābus, palestīniešu tautu un pašu palestīniešu valsts ideju."
Tātad šodien Hamas joprojām atbalsta Irānas Islāma Republika. Paradoksāla situācija: sunnītu reliģiskā grupa Gazā paļaujas uz šiītu valsti.
https://www.facebook.com/david.gendelman.33/posts/pfbid0296FTvfygd51NzEF3NnffMDK9fU6Gs5CHoWcpPCh7hRU6Txbz5s7pbEdmdcpV5faUl
Ugandas bruņoto spēku virspavēlnieks un prezidenta Joveri Museveni dēls Muhoozi Kainerugaba sociālajos tīklos publicēja virkni ierakstu, atbalstot Izraēlu: "Mēs esam Izraēlas pusē. Bībelē teikts: "Svētīta lai ir Izraēla!""; "Ja Izraēlai karā ir nepieciešama mūsu palīdzība, mēs esam gatavi"; "Es dzirdēju, ka mūsu draugiem Izraēlā ir nepieciešama divīzija, lai ieņemtu Teherānu. Es domāju, ka divīzija ir par daudz." Ugandas armijas brigāde to var izdarīt ātri" utt.
Muhoozi Kainerugaba jau sen stiprina aizsardzības saites ar Izraēlu un pašlaik pabeidz projektu, lai Entebes lidostā uzceltu pieminekli Joni Netanjahu, kurš tur gāja bojā 1976. gada ķīlnieku glābšanas operācijas laikā.
Viņam ir arī ilga pieredze ekstravagantu paziņojumu izteikšanā sociālajos medijos, draudot ieņemt Hartūmu, Nairobi un pat Romu, kad Džordža Meloni atteicās viņu precēt par 100 govju izpirkuma maksu.
Īsāk sakot, viņš ir diezgan ekscentrisks.
https://www.newsru.co.il/world/26mar2026/ramadan_333.html
Musulmaņu brālības dibinātāja mazdēls aizmuguriski saņēma 18 gadu cietumsodu par trim izvarošanām.
Parīzes Krimināltiesa aizmuguriski piesprieda sodu 63 gadus vecajam Tarikam Ramadanam, Musulmaņu brālības dibinātāja un ideologa mazdēlam. Hasanam al Bannai tika piespriests 18 gadu cietumsods par trīs sieviešu izvarošanu laikā no ... 2009. un 2016. gadā.
...Tā kā Šveice neizdod savus pilsoņus ārvalstīm, jautājums par to, vai sods tiks izpildīts, paliek atklāts.
Šī ir Ramadāna otrā notiesāšana par izvarošanu. 2024. gada augustā Ženēvas kantona tiesa atzina Ramadānu par vainīgu izvarošanā un piesprieda viņam trīs gadu cietumsodu, no kura viens gads tika nosacīti izpildīts. 2025. gada vasarā Šveices Federālā tiesa noraidīja Ramadāna apelāciju.
Kopš 2017. gada beigām, kad publiskojās apsūdzības par seksuālu uzbrukumu, Ramadāns ir atvaļinājumā no sava amata kā mūsdienu islāma studiju profesors Oksfordas Universitātē.
https://www.facebook.com/Elmanarik/posts/pfbid0g2MZYZJX9YuofxsUreqDHN7n5ZMR3kpS8LEZ48A3uW73XacYmaSNCijRa5NdnH4yl
Bijušais Ģenerālštāba priekšnieks Aizenkots jau ir sniedzis virkni interviju, kurās viņš atbalstīja un paplašināja pašreizējo štāba priekšnieku Štāba tēma, ka armijai izmisīgi trūkst papildu personāla.
Par šo tēmu es vēlētos norādīt:
- Nekad neticiet ģenerāļiem, kad viņi saka, ka viņiem trūkst zaldātu. Parasti viņiem trūkst prāta.
- Kad kaut viens Izraēlas žurnālists uzdrošināsies pajautāt Aizenkotam, kā pašreizējais armijas personāla trūkums ir saistīts ar viņa 2015. gadā pieņemto personāla samazināšanas un rezerves samazināšanas programmu "Gideons", mēs uzzināsim, ka mums ir prese, nevis sūdi.
https://www.facebook.com/groups/268471327656884/?multi_permalinks=1681165229720813
Pēc filmēšanas mežā tika atstāta dekorācija — tā sauktā "menzil taşı" (akmens, kas Osmaņu impērijā tika uzstādīts rekordlielu loka šaušanas šāvienu vietās). Dekorācija bija no koka, to izgatavoja seriāla mākslinieki.
Paiet laiks. Divi akadēmiķi mežā atrod šo stabu un nolemj, ka tas ir unikāls Osmaņu piemineklis. Viņi uzraksta zinātnisku rakstu. Rakstā apgalvots, ka ir atrasts slavenā Osmaņu lokšāvēja Tozkoparana Iskendera pirmais un vienīgais akmens.
Tad seko brīnišķīgākā daļa.
Stambulas Kultūras mantojuma padome izskata lietu un oficiāli atzīst šo koka butaforiju par vēstures pieminekli. Pēc tam tā tiek svinīgi transportēta uz Islāma darbu muzeju Stambulā, un sākas konservācijas darbi.
Un tad parādās seriāla veidošanas komandas loceklis un saka apmēram šādi:
"Puiši, šis ir komplekts."
Es to izgatavoju 2019. gadā. Osmaņu uzrakstus uz tā uzrakstīju pats. Kā jūs vispār varat tam ticēt?"
Viņš piebilda, ka īsti menzil taşları vienmēr tika izgatavoti no marmora, un pati doma, ka Osmaņu piemineklis varētu būt izgatavots no koka, radīja jautājumus.
Bet acīmredzot neviens neuzdeva nekādus jautājumus.
Visi bija aizņemti ar pētniecisko darbu rakstīšanu, dokumentu iesniegšanu un "pieminekļa" transportēšanu uz muzeju.
https://www.facebook.com/IgorTorick/posts/pfbid01EC37G2Jha6SzpjJF4CPzPS51Mf5ppxGK8hegmjSDjrAzUS31vLMw6kVDstXnx9ul
Irāna rīkoja savas pirmās sarunas par kodolreaktora būvniecību ar Izraēlu. Daudzi avoti apgalvo, ka Šimons Peress personīgi pārraudzīja Izraēlas kodoltehnoloģiju nodošanu Irānai. Viens ievērojams pierādījums, ko nevar ignorēt, ir atkārtoti parādījies ebreju valodas Izraēlas presē. Savā Meira Ezri, pirmā Izraēlas sūtņa Irānā, nekrologā Haaretz atceras viņa vārdus, ka Peress kā aizsardzības ministra vietnieks apmeklēja Teherānu 2000. gadā. sešdesmito gadu sākumā un solīja irāņiem miermīlīgu kodolreaktoru Bušērā. Tas izklausās pēc konkrēta priekšlikuma civilai kodolenerģijas sadarbībai. Makorrišona formulējums skan šādi: "Irāna ir tauta… tauta, kurai nav nepieciešama kodolenerģija." Tikai vēlāk Irāna iegādājās kodolreaktora komponentus no Amerikas Savienotajām Valstīm (pētniecības reaktoru 1967. gadā), Vācijas (Siemens, 1974. gadā) un Francijas (1977. gadā).
Vēlāk, būdams ārlietu ministrs, Peress paziņoja, ka Irānai ar saviem naftas resursiem nav acīmredzamas vajadzības pēc miermīlīgas kodolenerģijas un ka Teherāna izmanto potenciālu, lai izgatavotu bumbu. Tas ir pretrunā ar viņa iepriekšējiem vārdiem un rīcību. Slepenā militāri tehniskā sadarbība starp Izraēlu un Irānas šahu sasniedza savu kulmināciju septiņdesmito gadu beigās, jo īpaši raķešu tehnoloģiju jomā. Ieroču kontroles asociācija ziņo, ka pēc tam, kad ASV atteicās pārdot Irānai Lance raķetes, šahs pievienojās slepenajam Izraēlas un Irānas projektam "Project Flower", lai izstrādātu raķetes, kas spēj nest smagas kaujas galviņas. CIP lasītavā pieejamie deklasificētie dokumenti arī norāda, ka izraēlieši runāja ar Irāņi par iespēju aprīkot šādas raķetes ar kodolgalviņām. Tas galvenokārt attiecas uz piegādes transportlīdzekļiem, nevis uz pašas kodolprogrammas nodošanu. Encyclopaedia Iranica skaidri piemin plašu Izraēlas un Irānas izlūkošanas un militāro sadarbību. Šo sadarbību personīgi pārraudzīja arī Šimons Peress; viņš parakstīja raķešu līgumu ar Irānu 1977. gadā citas vizītes laikā Teherānā.
https://www.facebook.com/groups/260493964039754/?multi_permalinks=26333435429652251
Kopš 2023. gada oktobra mani šausminās, kas notiktu, ja viņi nokļūtu Ramat Hovavā. Kopš tā laika tā ir pārdēvēta no "ramat" (augstums) uz "neot" (Hovavas skaistums).
Tā ir rūpnieciskā zona, kurā koncentrējas Izraēlas toksiskākās rūpniecības nozares.
Dažas nozares tur ir aizliegtas visur, izņemot Izraēlu un Ķīnu.
Viņi tur arī izgāž visus toksiskos atkritumus. Bieži vien tās ir tikai sarūsējušas mucas ar ļoti toksisku indi pilsētas centrā. tuksnesi, no kurienes tas iesūcas gruntsūdeņos.
Pirmā Irākas kara laikā mani norīkoja uz Mājas frontes dienestu, kas nodarbojās ar atkritumiem. Nobijies no iepriekš neiedomājamām raķešu uzbrukuma briesmām, mums sāka sūtīt atkritumus, kas tika glabāti valsts centrā, Telavivā, Matalonas industriālajā zonā netālu no Petah Tikvas un citur.
Ķīmijas eksperti bija apstulbuši, nespējot iedomāties, ka tas viss pastāv Izraēlā.
Mēs to visu nosūtījām uz Ramat Hovavu.
1997. gadā tur jau bija noticis sprādziens, gandrīz saindējot pusi Izraēlas.
Tagad, šķiet, turp lido raķetes.
https://www.facebook.com/kirilo.pravdorub/posts/pfbid02AYZc4YUJMnssYqwwdqgKnVBa2wQs32Lpmcp8oW2hzP8LzUr1jV35tFAi84xrmANMl
Nav noslēpums, ka emirāts un Dubaijas pilsēta (AAE ekonomiskais centrs, bet ne galvaspilsēta) daudzu acīs tika uzskatīta par drošu patvērumu naudai un ģimenēm. Tas attiecās arī uz Irānu — daudzas amatpersonas un uzņēmēji no šīs valsts tur iegādājās nekustamo īpašumu un glabāja savas grūti nopelnītās bagātības. Tagad AAE ir atsaukusi uzturēšanās atļaujas visiem Irānas pilsoņiem, tostarp tiem, kuriem ir "zelta" statuss. "AAE piesavinājās Irānas aktīvus aptuveni 530 miljardu dolāru vērtībā, maldinot viņus ar solījumu par "99 gadu uzturēšanās atļauju", un tagad bez mazākā paskaidrojuma vienpusēji atsauc viņu uzturēšanās atļauju," raksta Irānas mediji.
Tā tas tiek darīts. Eiropa jau 12 gadus ir darbojusies ar Krievijas aktīviem un joprojām atsakās veikt jebkādas nopietnas darbības. Krievijas amatpersonu un režīma sponsoru bērni un ģimenes ērti dzīvo ES, ar uzturēšanās atļaujām un visu pārējo. Un tad, mēnesi vēlāk, tas ir nulle. Ignorējot kliedzienus un sašutumu. Jo, ko? Jo nav jēgas mest raķetes uz kaimiņiem. Tas ir gudri un ātri. Viņi pat neizveidoja drosmīgo koalīciju.
KSIR un Basij nesen paziņoja, ka bērnu mobilizācija, sākot no divpadsmit gadu vecuma, nav nekas jauns. Mūsu ziņojumā ir aprakstīts, kā Irāna vervēja pusaudžus, pārvēršot jaunāko paaudzi par vienreizējas lietošanas kara materiālu, apliekot viņiem ap kaklu "debesu atslēgas" un sūtot viņus misijās, no kurām pieaugušie karavīri atteicās.
...Basij oficiāli pieņēma rekrūšus, sākot no 12 gadu vecuma. Dažreiz viņi ņēma jaunākus, ja bērns izskatījās vecāks par savu vecumu vai ļoti vēlējās doties uz fronti. Skolās pastāvīgi uzstājās aģitatori, bērniem rādīja filmas par mocekļiem un mudināja sekot viņu ceļam, un viņiem deva lētas metāla "debesu atslēgas", kas ražotas Ķīnā. Viņiem tika solīts, ka nāve frontē ir tiešs ceļš uz pestīšanu, un izsalkušajiem bērniem tika stāstīti maģiski gardumi bez ierobežojumiem. Vecākiem bērniem tika solīti prieki, ko sniedz hūriju kompānija. Vecāki bija pārliecināti, ka tas ir īsta šiīta lielākais gods.
Nabadzīgajiem rajoniem šī bija gandrīz vienīgā iespēja. Karš deva dzīvei jēgu, dalība tajā sniedza statusu un dažreiz pat nedaudz naudas. Jaunie rekrūši tika baroti par valdības līdzekļiem, un, ja viņi nomira, viņu vecākiem pienācās goda sertifikāts ar nedēļas pārtikas devu.
...Tieši bērni devās pirmie, lai atklātu mīnas, izlauztos cauri dzeloņstieplēm, pievērstu ienaidnieka uguni un atbrīvotu ceļu pieaugušo vienībām. Viņi bija slikti apmācīti, slikti aprīkoti, un tikai tie, kuru vecāki varēja tos atļauties, valkāja bruņuvestes. Ieroči tika izsniegti tikai ierobežotam skaitam, un tie bieži vien bija bojāti.
...Bijušie Basij kaujinieki, kuriem izdevās aizbēgt no Irānas, gadus vēlāk atzina:
"Mēs bijām bērni. Mēs nesapratām, kurp dodamies."
"Mums teica, ka mīnas nesprāgs, ja būsim tīras sirds."
"Mēs ticējām, ka atslēga ap mūsu kaklu atvērs debesu durvis."
Daži atceras, kā komandieri raudāja, sūtot viņus uz priekšu.
Citi atceras, kā komandieri smējās, saucot viņus par "mazajiem lauviņām".
...Saskaņā ar ziņojumiem, kas noplūduši no Irānas, jauni karavīri tika apmācīti ielu cīņām pret agresoriem. Tiek sniegtas mutiskas instrukcijas par to, kā tuvoties ārvalstu karavīriem, aizbildinoties ar nepieciešamību palīdzēt nabadzīgam, izsalkušam bērnam, un pēc tam uzspridzināties kopā ar viņiem. Izraēlieši to labi apzinās no nepilngadīgo "šahidu" uzvedības, kas tiek sūtīti pie Izraēlas aizsardzības spēku karavīriem. Katra no viņiem nāve ir ideāls propagandas triks, lai izceltu cionistu armijas zvērības. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}