Kaščejs 4ever! [entries|archive|friends|userinfo]
kaszczejs

[ website | Pamatblogs krieviski ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| GH skola = Politikas dumbrājos = ЖЖ - Ciba krieviski = Pasts Erudītu Līga ]

viltotie vientieši [Jan. 22nd, 2019|03:28 pm]

heda
Zviedrijas Drošības policijas (Säpo) vadītājs Klās Frībergs intervijā saka: "Zviedrija un liela Rietumeiropas daļa ir bijusi naiva attiecībā pret teroristu organizācijām, aprēķināts, ka pašreiz Zviedrijā atrodas 3000 vardarbīgu ekstrēmistu." Šajā aprēķinā, gan viņš acīmredzot nav iekļāvis pat ne  Zviedrijā dzīvojošos Islāma Valsts kaujiniekus, jo to kopšana uzticēta nevis tiesībsargājošām iestādēm, bet Sociālo dienestu tantēm - Stokholmas Sociālais dienests gaidot, lai džihādisti paši nāk pieteikties un atradikalizēties, bet Gēteborgā tante Beta apmeklē viņus mājās. Sadarbību ar teroristu organizācijām Zviedrijas likumdevēji ir izvēlējušies nekriminalizēt.

Tikmēr trīs islāmisti šobrīd tiek tiesāti par terorakta gatavošanu - viņi iepirkuši lielus daudzumus ķimikāliju spridzekļu gatavošanai un plānojuši uzbrukumus konkrētiem objektiem. Viens no apsūdzētajiem strādājis Policijas augstskolā un cita starpā nodarbojies ar komunikāciju un ieroču telpu izbūvi.
Interesants ir iemesls, kāpēc šo teroraktu gatavotāji vispār atrodas Eiropā un Zviedrijā. Izrādās, ka nabadziņi te glābušies no Uzbekistānas drošības dienestiem, galvenais ķimikāliju iepircējs kā iemeslu patvēruma meklēšanai minējis arī to, ka Uzbekistānā, valstī ar 90% islāmticīgo, viņu vajājuši tāpēc, ka viņš ir praktizējošs musulmanis. Migrācijas dienests ir bijis tieši tik naivs, lai šādam absurdam noticētu.

Patiesībā nekādas naivitātes, protams, sen vairs nav, un viss notiekošais ir ļoti aktīvi izdarīta izvēle ignorēt riskus, kuri nesaskan ar "labo" cilvēku "progresīvo" pasaules uzskatu.

http://www.dagensjuridik.se/2019/01/stora-delar-av-vasteuropa-har-varit-naiva-3-000-valdsbejakande-extremister-i-sverige
https://www.svt.se/nyheter/inrikes/bettan-byvald-soker-upp-is-atervandarna
https://www.expressen.se/nyheter/brottscentralen/har-ar-mannen-som-atalats-i-terrormalet/
link11 comments|post comment

Ticējums [Jan. 22nd, 2019|10:04 am]

pavisam
[music |The Cranberries - When You're Gone]

Ja svētdien teātrī pasēj mīļāko šalli, tad otrdien kāds pufaikciemā ieslēdz -13 grādus.
link5 comments|post comment

vidi vērojot [Jan. 22nd, 2019|08:29 am]

indulgence
[Tags|]

Ceturto mēnesi dzīvoju bērnības vietās, Āgenskalnā. Akurāt 30m bites lidojumā no Bišu ielas namiņa, kur tālajos 1880. gados apmetās mani senči, ienākuši pilsētā no Kalnmuižas. No dzīves pilsētā šejienes vide visai krasi atšķiras ar to, ka nekur pie namu sienām nav miskastes (visā Nometņu ielas garumā no Slokas ielas līdz tirgum būs labi ja kādas 3). Otrais punkts: mīlīgie koka namiņi ir jauki un uomulīgi tikai no ārpuses... Principā tos vai nu jājauc nost, vai visus jārenovē un jāsiltina. Tā perspektīvā raugoties izskatās, ka pēc gadiem Āgenskalns būs tāds pats "mirušais kvartāls" kā Ķīpsala, kuru savulaik padarīja par centram vistuvāko guļamrajonu. Divas maximas viena otrai blakus nozīmē mazbodīšu neizbēgamu bankrotu. Nekādu citādu vērojumu nav.
linkpost comment

Iz klasiskās literatūras sižetiem (kā vēsta interneti, lasīšana darot labāku un empātiskāku [Jan. 22nd, 2019|08:13 am]

indulgence
[Tags|]

Dzīvoja reiz galvaspilsētā sīkuzņēmējs, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, kuram piederēja apģērbu un higiēnas preču bodīte. Bizness gāja no rokas, sieva piepelnījās kā istabene, bankā maziņš uzkrājumiņš, un nu jau palēnām kalt plānus par paplašināšanos un bērnu laišanu pasaulē. Vēl viņam piederēja arī dzīvoklis - par nākotni domājot, bija izmantiojis iespēju un ieguldījies nekustamā īpašuma iegādē, - kuru viņš nolēma izīrēt, lai vismaz NĪN un komunālos maksājumus segtu. Diemžēl tieši ar šo dzīvoklīti, kas bija ieplānots kā "drošības spilvens" katram gadījumam, sākās viņa problēmas.

Izīrēja uzņēmējs to kādam jaunam cilvēkam - it kā solīds, strādā "spēka struktūrās" (tātad likuma kalps ar stabiliem ienākumiem), nupat ieradies no provinces. Kā visai drīz izrādījās, tā bija kļūda. Īrnieks, kā lai to tā politkorektāk pateikt, nu nebija pats likumbijīgākais pilsonis šaipus Himalajiem. "Orgānos" iekārtojies par "blatu", pateicoties tēva draudzībai ar ietekmīgiem ļaudīm uzplečos. Izturējās derdzīgi: rupjš, netīrīgs, mēnešiem nemaksāja īri, toties regulāri pļēguroja ar draudziņiem, postīja īpašumu, traucēja kaimiņiem. Nu nelaime, ne īrnieks!

Kad nu saimnieks vairs nevarēja izturēt un sāka uzstājīgāk prasīt, lai īrnieks pilda savus pienākumus, sākās it kā nejaušu nelaimju virkne. Vispirms tika arestēta viņa sieva, kuru apsūdzēja valsts nodevībā. Valsts nodevībā, Karl! Istabeni! Gan veikalā, gan dzīvesvietā notika kratīšana, viss izvandīts, spoguļi sadaudzīti, skaidrā nauda no lādītes pazudusi. Pēc tam arestēja arī pašu uzņēmēju – izmisumā šis aizskrēja pēc palīdzības pie sava uzplečotā īrnieka, taču tas pats viņu arī nodeva dienesta kolēģiem. Un ko domājat? Arī nabaga sīkuzņēmējam "piešuva" valsts nodevību!

Ciešanu mērs bija pilns: apcietinājumā viņu dauzīja, pazemoja, turēja vienā kamerā ar recidīvistiem, kas par viņu augu diennakti ņirgājās, stiepa uz konfrontāciju ar kaut kādu uzplečoto, kas beigu beigās izrādījās ne tas, par ko uzdevās. Pie tam kamēr viņu mērdēja karcerī, tikmēr īrnieks piespieda viņa sievu stāties seksuālos sakaros.
Beigu beigās, izsistiem zobiem un sagrautu veselību palaida vaļā, pirms tam liekot parakstīties par brīvprātīgu sadarbošanos ar izmeklētājiem un kļūšanu par ziņotāju.

Taču ne uz ilgu laiku. Visai drīz atkal arestēja gan viņa sievu, kura bija cerējusi ar savu ķermeni paglābt ģimeni, gan viņu pašu. Sabija ieslodzījumā vairākus gadus, tā arī bez apsūdzības uzrādīšanas un tiesas. Viņu vienkārši mērdēja iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā. Kad beigu beigās palaida brīvībā, tad mūsu sīkuzņēmējs bija pilnībā izputināts: veikals bankrotējis, dzīvoklis atņemts. Tā visai īsā laika sprīdī stabils vidusslāņa pārstāvis tika padarīts par bomzi, kas nu pārtika no žēlastības dāvanām. Savukārt viņa īrnieks īstenoja spožu karjeru apsardzes dienestā. Bet uzņēmēja sievu vienkārši nogalināja, lai nemaisās pa kājām un lieku nerunā.

Kas tālāk notika ar bijušo galantērijas bodnieku Bonasjē, Dimā vecākais klusē.
link3 comments|post comment

Iz sarunas pie konjaka glāzes [Jan. 22nd, 2019|08:12 am]

indulgence
[Tags|]

- Interesanti, ka neviens filosofs nav bijis dendijs.
- Nu nevispārināsim. Par hellēņiem mēs tomēr nezinām nekā. Visnotaļ iespējams, ka Platōns špacierēja rūpīgi pomādētām ūsām, tērpies krāšņā no Austrumiem importētā stīmpanku zīda kimono. Bet tendence uz noplukumu, ko šie par atbrīvošanos no konvencionālisma dažkārt dēvē, vērojama gan. Taču drīzāk tas suns aprakts pašos cilvēkos. Dendijs, kā jau to norāda Hosē Ortega i Gasets, ir dzīvespriecīga personība ar tendenci uz hedonismu, līdz ar er kaifu no dzīves sīkumiem un stila. Savukārt ar filosofiju, tāpat kā ar dzeju un psiholoģiju, tendēti aizrauties ļaudis ar kādām nebūt dvēseles traumām. Nu tie, kas nespēj atrast sevi, cītīgi taustās pa pašrefleksijas tumsu un meklē, bet tā kā Maslova piramīda ir arī viņu pamatu pamats, tad arī ar nepārvaramu vēlmi misionāriski dalīties ar apkārtējiem ar tām nedaudzajām sevis druskām, ko atraduši.
link1 comment|post comment

PMLP [Jan. 21st, 2019|04:41 pm]

pavisam
Cirslītis šodien saprata, ka parīt beidzas ID termiņš.
Aizlikos uz Čiekurkalnu, tur Bābele pašā plaukumā - čum un mudž - visas valodas, visas krāsas, piesēst nav kur. Pilnīgs 3,14159...
Daudz variantu nav, gaidīju.
Bet tur - dāma - laipna, smaidīga un ātra. Tip "Nē, nē, šitik nogurušu bildi mēs neliksim!" Saku, ka no šī materiāla viņa Andželīnu Džoliju neizspiedīs! Izspiedīšot! :D
Es kā kārtīgs latvietis pat nezinu, kur vērsties, ja esmu patīkami šokēta ar apkalpošanu valsts iestādē.
link2 comments|post comment

[Jan. 21st, 2019|10:32 am]

elina
viss forši. gribu pavasari :)
link1 comment|post comment

[Jan. 20th, 2019|10:26 pm]

slepenaamaasa
Vienmēr tik ļoti labi var sajust otra cilvēka nodomus, pirms sākts analizēt ar prātu. Nevaru atcerēties reizi, kad manai sākotnējai intuitīvajai nojautai nebūtu izrādījusies taisnība. Nu, varbūt pāris reizes. Es jūtu lietas, pirms tās pateiktas vārdos, un reizēm man šķiet, ka varu paredzēt jūtas, ko citi vēl sevī neapjauš. Ļoti konkrētas jūtas. Es zinu, ka tās tur ir, kad mani pārņem bailes.
link1 comment|post comment

[Jan. 20th, 2019|05:37 pm]

deloveja_kundze
ar tādām vecākām draudzībām ir tā, ka ļoti labi atceros, kad un kā iepazinos. piemēram, ar Arni iepazināmies pie kanāla, sagaidot 2007. gadu. ar Līvu iepazināmies pirmajās vidusskolas dienās. ir tādi skaidri atskaites punkti, kad un kā.

un tad ir tās jaunās draudzības, kurām vienkārši nav sākuma. jo ir tas viens brīdis, kad cilvēki, kā izskatās, vienkārši materializējas tavā dzīvē, un tad jūs esat tuvi draugi. un tas ir visnotaļ brīnišķīgi.
link6 comments|post comment

Face ID failed [Jan. 20th, 2019|02:42 pm]

pavisam
[music |Nina Simone - Don’t let me be misunderstood]

2 naktis pa 8h miega un telefons no rīta paziņo, ka šito seju nezina, ievadiet kodu...
Augstās tehnoloģijas : Pārslodze 0:1
link2 comments|post comment

[Jan. 20th, 2019|12:22 pm]

deloveja_kundze
vakara noslēgumā bijām Ezītī ar Īvi, tur viens džeks ļoti skaļi pa pusi bāra stāstīja par to, ka, kādas šausmas, viņa ļoti skaistais, pievilcīgais un muskuļainais draugs, kuram viss ir kārtībā, ir kopā ar sievieti, kura ir resna. (un tad viņš visnotaļ ilgi izmantoja dažādus vārdus, lai aprakstītu to, cik resna viņa ir, es jau biju aizmirsusi, cik dažādos veidos to var pateikt.)

kad radās iespēja, es viņam lūkoju pateikt, ka klau, vecīt, ja vienīgais komentārs no tavas puses par tava drauga izvēlēto draudzeni ir tas, ka *tev* ir problēma ar to viņas svaru, tu neesi īsti labs draugs. es īsti nezinu, ko es viņam pateicu, ha, jo dusmas bija diezgan lielas, viņš mēģināja izlocīties, ka ''es nezinu, par ko tu runā'' un ''tu mani ar kādu jauc'', jo, well, ir taču neiespējami, ka kāds cits dzird to, kā tu skaļi runā sūdu par sava drauga draudzenes izskatu.
link8 comments|post comment

[Jan. 19th, 2019|09:09 pm]

morraa
Kad biju Honkongā, aptiekā nopirku iesnu zāles, galvenokārt jau interesantā "Budas ūdens" nosaukuma dēļ.

Kad uznāca iesnas, atvēru paciņu, iešņaucu kā bija rakstīts uz paciņas. Uzreiz sareiba galva, redze aptumšojās un mērenas iesnas pārtapa apstādināmā straumē. Reakcija bija tik briesmīga, ka otru nāsi nemaz negribēju traucēt. Mazliet pabrīnījos par efektu un aizmirsu par to incidentu atceroties, ka Budas ūdens labs nav.

Pirms laika arī Megumi izdarīja to pašu, bet dabūja nepārtrauktu šķaidīšanu vairāku minūšu garumā.

Efekts bija tik graujošs un nepartīkams, ka nolēmām papētīt kas īsti tur ir sastāvā. Sastāvs diezgan vienkāršs, ūdens, mentola eļļa un hieroglifs kuru nevarējām izburtot. Uzzīmējot IPA padā, kurš to atpazina, izfigūrējām, ka tā ir melno krupju ādas inde, kuru itkā pielieto Ķīnas medicīnā. Un jā, papētot efektus, nevienu pozitīvu neredzēju - tikai stipru kairinājumu, alerģiskas reakcijas un ko vēl ne.
Skaidrs bija tas, ka efekts ir no krupja indes, bet kāpēc tur tā inde vispāri ir iekšā?

Papildus izmeklēšana deva negaidītus rezultātus. Izrādās, ka tā ir tāda ķīniešu homeopātija - izraisīt simptomus, no kuriem grib tikt vaļā. Apmēram kā ja sāp galva, tad piesper ar āmuru klāt un cer, ka sāpēs mazāk.

Šodien šuplādē atradu sen aizmirstu Budas ūdens paciņu. Izmetu miskastē.
link5 comments|post comment

Eksaltācijas spīdumu eksplozija [Jan. 18th, 2019|11:50 pm]

slepenaamaasa
Gravity Falls ir labākā multene, kādu jebkad esmu redzējusi! Raudāju beigās no tā, cik skaisti viss beidzās, un cik ļoti galveno varoņu atvadīšanās bija arī mana atvadīšanās no tā šova. Lai arī es esmu softijs, un manas asaras nav diezko sarežģīti producējamas, tas šovs ir manā WOW!!! kategorijā. Tēli, sižets un vizuālais izpildījums vienkārši norāva jumtu!

Šodien uzzināju, ka tā lieta, ko man pirms divām nedēļām izoperēja, nav vēzītis, bet parasts labdabīgs audzējs ar pāris limfmezgliem iekšā. Bija tik priecīgi iet mājās, zinot, ka vēl drusku dzīvošu, nav jāsāk plānot savas pēdējās dienas. Nu, vismaz es par to neko nezinu, ja arī nāve man tuvojas citā veidā.

Biju divās mākslas nodarbībās un nereāli ārdījos ar krāsu. Pilnīgi iegrimu procesā, līdz man palika nelabi un sagriezās galva no emociju eksplozijas. Bet pēc tam, atnākot mājās, biju tik patīkami atslābusi, daudz mierīgāka. Cilvēki teica, ka pie sevis domāja, ka labprāt nopirktu tos darbus. Tas nebija nekas liels, tas nebija supernopietni, bet tas bija vienīgais iedrošinājums, kas man vajadzīgs! Slēdzis, kas ļāva sākt mežonīgi fantazēt par visiem tiem veidiem, kādos gribu izpausties. Sajūta, ka drīkstu mēģināt. Iepriekš likās, ka esmu garlaicīgākais cilvēks universā un tāpēc sapņoju par radošumu, bet pēdējā laikā sāku to pārdomāt. Es gribēju kļūt par radošu komunikācijas ģēniju, prast rakstīt gana vienkārši un AIZRAUJOŠI, un man tas sanāk! Man sanāk mans darbs! Man sanāk būt pašai un nedomāt ar "tas ir normāli, šādi dara visi, šo es vairs nevaru" kategorijās. Sanāk tieši tas, ko gribēju, bet kas pirms tam īsti nepadevās. Šķiet, ka ESMU un vienmēr ESMU BIJUSI tas radošais cilvēks, kurš gribēju būt. Vai citādi L būtu kļuvusi man par tik labu draudzeni? Vai citādi man tik ļoti GRIBĒTU draudzēties ar visu, ko viņa iemiesoja? Es un radīšana esam vienā līgā, tagad tikai vajadzētu pakāpeniski būvēt tuvākas attiecības. Trenēties.

Zāles mani vēl aizvien atbalsta. Ir kāpumi un kritumi, bet tie ir tik svētlaimīgi normāli pat tad, kad man ir trauksmes kompulsīvais darbīgums vai bezcerības lēkme. Pašnāvība šobrīd šķiet kaut kas svešāds, nevis fascinējošs, plānojams flirta partneris. Es jūtos...normāla. Kā cilvēks. Kā tie (komēdij)filmu un seriālu varoņi, kuri pārdzīvo sliktas lietas, paraud, papsiho, BET TAD TURPINA SAVU IKDIENAS DZĪVI. Vienmēr uz viņiem skatījos ar tādu skaudības pilnu nolemtību, un tagad es zinu viņu noslēpumu! :D Ha, hā! Tikai 4.25 tabletes dienā, un es esmu Džesika Deja!
link2 comments|post comment

Year closing #w2 [Jan. 18th, 2019|10:41 pm]

pavisam
[music |Pixies - Where Is My Mind]

Чукча приходит в парикмахерскую.
- Как будем стричься, - спрашивают, - нулевка, полубокс, канадка?
- Однако, нулевка.
Постригся, смотрит в зеркало:
- Однако, плохо, давай канадка.

Pirmdien Jākobiņš paprasīja veikt nelielas final izmaiņas, kas parāva veselu procesu ķēdi pārtaisīt praktiski visu piektdien noslēgto.
Otrdien - oднако, плохо...... Liekam atpakaļ, bet tagad pārliekam uz šito budžetu. Un pie viena tad arī ieliekam šito Kanādā.
Akmeņainu ģīmi, apceru, kā man uzrakstīt to čīfiem, visiem jau audits klāt, bet mēs vēl stumdām cipariņus... Kanāda ar savām -10h izstiepj manu darbadienu atkal vismaz līdz deviņiem...
Skatos Fredriks kko kompī drudžaini raksta, parauj dusma - ko te pierakstīt, ravējam visu ārā, sākam no sākuma.
Nožvadz ziņa - Fredriks - "Another FINAL correction..." Aha, beidzot izbesīts mans nesatricināmais zviedru biedrs.
Gruzija ielaida kļūdu, brauca astoņos atpakaļ uz ofisu.
Malta aprēķināja nodokli ne tai virzienā.
Ieņēmumi atjēdzās, ka aizmirsa vienu būtisku uzkrājumu.
Pēdējās korekcijas, ko Fredrikam sūtīju jau aizgāja ar komentāru "Already afraid to call it FINAL"...

Trešdien laikam Stokholmā kamera atliekusies, nefokusē:
-Fredrik, you're blurry! Or that's my vision.
-No, no, that's me...

Mans pirmais group reporting file, kamēr nonāca pie galvenajiem, jau bija v5.0.
Pēc pirmās dienas, kad viņi mēģināja pildīt, kļuva par v5.3.
Vaboles однако.

Auditori visās valstīs rauj 24/7, Gruzijā turklāt smaga OCD mocīti.
Desmitos naktī saņemt zvanu vairs nav nekas jocīgs. Nu labi, Stokholma - tur deviņi, bet Tbilisi tā ir pusnakts!!!

Jau kādā otrdienā pārstāju lasīt e-pastus no tiem, kas nav Jākobs, Fredriks, galvenie vai auditori.
Kas šodien nelāgi atspēlējās, jo cilvēki sāka mani tvarstīt. Starp trešo un ceturto sapulci bija stunda, kurā cerēju kaut ko izdarīt, bet kamēr gaiteņos dzēsu ugunsgrēkus, netiku pat līdz savam stāvam un vilkos atpakaļ.

Lieki piebilst, ka bērnus neviens nav atcēlis, trešdien nop.bag.skatuves māksliniece bija jānoliek Ķekavā un jāsavāc Jelgavā (!!!), pa ceļam turpinot risināt trešās pasaules problēmas. Toties dabūja trešo vietu, sajuta podesta saldo garšu! Varbūt nākamreiz nesaslims aiz psihosomatikas un nepūtīs jau trīs dienas PIRMS pūtēju konkursa :D
Sēžu pie savām tabulām un esejām, vēls vakars, Pupa pieskrien:
- mammu trīs minūtes palikušas - rekur vienādsānu trapece, man vajag augstumu!
-(vienā elpas vilcienā) šito kateti no augšējās apakšējās malas, ja vienādsānu, te 30 grādi, ar tangensu dabūsi augstumu.
-A cik ir tangenss 30?
-Nu mļe, Pupa!!! Google!!!
-Labi, labi, atradīšu! Paldiesiņ!

Un tad pienāk Līvucis...
- mammu, gribi, izstāstīšu anekdoti?
- protams, ka gribu...
link1 comment|post comment

[Jan. 18th, 2019|10:53 pm]

pa_leeto

[iokaste]
pārdodu 2 biļetes uz JRT izrādi "Ciniķi"
29.01.2019. mazā zāle, 7.rinda
15 eiro (maksāja 30)
link1 comment|post comment

Lūk, atradās trašīgais seriāliņš, [Jan. 18th, 2019|12:12 am]

feita_kleita
pie kura nedomāt.
Blood Drive

Un tajā ir ļoti skaistas detaļas.
linkpost comment

50 tūkstoši vistu dienā [Jan. 17th, 2019|09:13 pm]

pavisam
[music |Silverchair - Emotion Sickness]

Vakar mentālā noguruma pakāpe izdzina apmest aplīti pa pagastu, lai nogurdinātu rumpi un varētu aizmigt.
Laiks nepieklājīgi vēls, bet ausis ausīs, sniedziņš, laternas... Ļapota!!!
Tomēr kaut kas nav tā.
Ejot pirms lampas ēnas nav, blakus - viena, aiz - četras. Hmmm... padaudz...
Repina glezna eļļā. Pripliļi.
Varbūt kāds nelaimīgais izdzīts naktī čurāt un iet aiz muguras? Bet es eju tik lēni, ka pat pārbarots mopsis mani apdzītu divas lampas atpakaļ. Palūru pa labi, pa kreisi - neviena. Tātad mana ēna.
Vispār jau skaitos eksakts kadrs, bet nekā nevaru izspriest, kā var sanākt četras. Turklāt divas nepilnas.
Pie ceturtā staba metu kaunu pie malas, griežos skatīties uz lampu, lai saprastu, kā pie velna ir jākrīt gaismai, lai sanāktu kas tāds?!
Bet tur - smaidošs vīrietis. Soli aiz muguras, soli pa kreisi. Te arī atbilde, kāpēc nepilnas un četras kopā!!!
Viņš krieviski sveicina "Labavakar!"
Neizpratnē skatos, domāju, vai man viņš būtu jāzina?
-Es te tā stāvēju pieturā, līdz autobusam 15 minūtes, domāju pavadīšu jūs, lai nav tumsā pa mežu vienai jāiet, un braukšu no nākamās pieturas!
Pārlaižu skatienu spoži izgaismotajai veloceļa līknei, kur 2km garumā nav nevienas dzīvas dvēseles. Vispār jau man nebija plāna iet mežā. Un patlaban redzu tikai vienu potenciālo kadru, no kura mani būtu jāaizsargā.
Nu neko, izvleku ausis, galubeigās, katru dienu cilpojot, arī jūtūbe apriebjas, būs pārmaiņas.
Noskaidroju daudz jauna par mūsu pagasta prieku un acuraugu - putnu fabriku.
Paralēli mēģinu izrēķināt, nez kurā pieturā man pieklīda šis brīnums?! Pirms cik lampām sāku domāt par gaismu un ēnu...bet tas jau ir tikai, kad pamanīju... nja. Laikam tomēr jāizpēta sīkāk tās skrējēju ausis, kas neliekas ausīs, bet blakus.
Šitā vēl nezko var salasīt pa ceļam.

Pie mājas laimīga saku, ka man te, paldies par kompāniju (nolādētā labā audzināšana), uz ko viņš atbild: Dievs jūs ļoti mīl un brīnišķi svētī!

Oh, that explains a lot.
Galvā nozib pāris atbildes, bet noriju - cilvēks tik gaiši smaida, izdarījis labu darbu - pasargājis noklīdušu avi pusnaktī!

Zināmā mērā man ļoti skauž tāda pārliecība, ticība un aizrautība, ar kuru var pēc 12h darbdienas fabrikā testies pakaļ vecam, nīgram babulim, lai pateiktu, ka dievs to mīl.
Vienīgā manējā ir "Debets pa kreisi, kredīts pa labi", bet ceru, ka nenonāks līdz tam, ka es to sludinu uz veloceļa noklīdušām dvēselēm.
Lai gan šādā darba ritmā kā patlaban, tā stunda strauji tuvojas.
link7 comments|post comment

[Jan. 17th, 2019|02:42 pm]

deloveja_kundze
runājot par mazsvarīgākām lietām, mana pašreizējā matu krāsa saucas kanēlis, un es man liekas, ka tas ir skaistākais matu krāsas nosaukums, ko esmu dzirdējusi un uz sevi attiecinājusi.
link1 comment|post comment

Uzzinu pēdējais [Jan. 17th, 2019|09:04 am]

dunduks
Izrādās, ka īgnais komponists nav bijis sevišķi kautrīgs aizņemties šo to no citiem autoriem:

tā "Vernisāža" ir oriģinālā nedaudz cita autora sacerēta, tāpat kā "Dāvāja Māriņa". Nu un tik bezkaunīga piesavināšanās liek domāt, ka līdzīgu piemēru varētu būt vēl vagons un mazi ratiņi, vienīgi par tiem nezinām.

Protams, pat viņam būtu teju neiespējami pārspēt plaģiātisma apjomā БГ :-)

upd.
Vēl viens piemērs. Sāk palikt interesanti vai viņš vispār kaut ko ir sacerējis.

upd.
Sasodīts, nevienam nevar uzticēties. Izskatās, ka, ja "Māriņu" arī nozaga, tad no kāda cita, jo iepriekšējā bija kaverversija Farzaneh izpildījumā.
link16 comments|post comment

PGM [Jan. 16th, 2019|11:05 pm]

ctulhu
jeb jautājumā par to kāpēc mūsdienu krievija tomēr **ir** problēma

https://www.maximonline.ru/guide/maximir/_article/bog-pokaral/?fbclid=IwAR2gOTTqHUPg9qJFeZHzcnAeRaisu_JeTPPqmpPsIncgme4zl7-h23Psi2c
linkpost comment

[Jan. 17th, 2019|01:15 am]

morraa
Atbrauca vecs draugs no Izraēlas. Bodē pie fugu bļodas stāstīju viņam piedzīvojumus par lidojumu no Telavivas uz Parīzi. Lidmašīnai pirms apsēšanās apstājās viens dzinējs. Varēja just, ka stjuartiem nav miers. Viņi nonstopā nēsāja vīnu uz vietām pie rezerves izejām un ilgi tur runāja, kaut ko skaidrojot. Nekādu paziņojumu nebija, bet salonā valdīja spriedze.
Draugs, šo klausoties, tikai sasmējās: "Vai tu vispāri saproti visu situāciju? Tā ir lidmašīna pilna ar izraēliešiem! Un katram ir savs viedoklis par aviāciju. Tu saproti kas tur sāktos, ja viņi paziņotu par problēmām?".
link2 comments|post comment

[Jan. 16th, 2019|03:31 pm]

vakardiena
'bļāāā, this shit breaks me
linkpost comment

bet šī apsēdusi uz pleca [Jan. 16th, 2019|04:14 am]

feita_kleita


Starp klasiku.

Nekādu "depresīvo" vairs neklausos.
linkpost comment

A Ghost Story [Jan. 16th, 2019|04:00 am]

feita_kleita
joprojām nekas sajūtās nav pārspējis šo... (bet vajadzētu, jo kur tas laiks?) un

joprojām neesmu satikusi cilvēku, kuram ir līdzīgi.

linkpost comment

Un kad jūs pēdējo reizi ķērāt sniegpārsliņas uz mēles? [Jan. 15th, 2019|10:13 pm]

pavisam
https://i.ibb.co/y58zN0r/unnamed.jpg
link4 comments|post comment

Well, fuck [Jan. 15th, 2019|07:53 pm]

vakardiena
Savu prātu es varu kontrolēt kā gribu produktivitātes nolūkos, bet tas ir dziļi vienalga ķermenim, kas saka- un tagad mums dubultosies ekrāns :D
link6 comments|post comment

[Jan. 14th, 2019|12:06 am]

vakardiena
I feel fucked (bet ne tajā fun veidā) un laimīga vienlaikus.
linkpost comment

[Jan. 13th, 2019|10:00 pm]

mazeltov
Kalni ir skaisti un bīstami, bet tik un tā vilina.
Es esmu diezgan liela drāmas karaliene. Tātad, divas epizodes no šīm brīvdienām.

Pirmā - uzbraucam augšā kalnā, tur vējš, puteņo, ne sūda neredz. Braucam lejup pa nogāzi, bet brīžiem pārņem tā sirreālā sajūta, kad nevar saprast, uz kuru pusi šļūc un cik ātri un ir gadījies novilkt uz pakaļas, jo esi nejauši pārsniedzis pizas torņa šķībumu.
Ne pārāk tālu no sākumpunkta attopamies kaut kādās trašu krustcelēs, bet neviens pacēlājs neiet. Joprojām puteņo, nav skaidrs, uz kuru pusi labāk doties. Draugs grib braukt lejup frīraidā, bet es jau esmu panikā un man veļas krokodīļa asaras, turklāt ar to trasi arī neko nevar saprast - vietām var paiet, vietām pēkšņi iegrimsti līdz turienei, kur kājas satiekas. Es jau biju gatava rāpties atpakaļ uz sākumpunktu, jo visi citi varianti izskatījās, ka beigsies kā Kauja pie Knipskas. Bet nu kādu piecu minūšu laikā tomēr parādījās citi cilvēki, kuriem sekojām un nobraucām pa trasi zemāk, kamēr iestājās normāla redzamība un tad jau gan laidām kokos.

Otrā - braukājam frīraidā un draugs pierunā pievienoties vienam citam variantam, kas ir mazliet stāvāks un mežaināks. Viss it kā OK, nav baigi stāvs, var braukt, bet vienā brīdī ir jātraversē pa diezgan šauru taku. Un tad es no tās takas, protams, nedaudz noslīdēju, jo nemāku tik labi kontrolēt ātrumu, ja traverse ir šaura un mēdz būt ar asiem stāvumiem pēc kuriem grūtāk sabremzēties, un kā noslīdēju, tā uzreiz līdz viduklim pūderī. Vienu kāju izdabūju no snova stiprinājumiem, bet otrai nevaru attaisīt purngala stiprinājumu, kurā sniegs vai kas nu tur saķēries. Tad nu sēdēju tur kā Ronja ar iesprūdušu kāju un gaudoju, kamēr draugs, manas gaudošanas stresināts, kārpījās cik vien ātri var, lai mani atbrīvotu, kas viņam arī beigās izdevās.

Kopumā viss bija ļoti labi, bet tas nenormālais sniega kvantums, dziļums un lavīnu draudi tomēr liek spalvām turēties pussaceltām visu snovošanas laiku, jo pa trasēm braucām tikai lai traversētu no vienas frīraida zonas uz nākamo vai arī meklējot citas vietas, kur frīraidot. Kopš sāku braukt ārpus trasēm, trases liekas reāli garlaicīgs un arī grūts pasākums, jo pārāk jau nu ātri viss tiek vienmēr sadzīts pampakos, kas mijas ar ledainiem un slideniem laukumiem. Savukārt offpistes mīkstais pūdersniegs, koki un nolecieni no apsnigušiem celmiem ir pilnīga laime, kaut arī bīstama.
linkpost comment

[Jan. 13th, 2019|11:05 pm]

deloveja_kundze
bet varbūt tur nav nekādas maģijas, nekādas sazvērestības un nekā savāda, šis milzīgais nogurums ir vienkārši sekas ķermeņa cīņai ar šīs sezonas Rīgas galveno vīrusu
linkpost comment

[Jan. 13th, 2019|05:23 pm]

morraa
Uz salas Sakaue apkaimē ir veca saldējuma bode. Vieta ir iecienīta tūristu vidū, jo pasakainā saldējuma aprakstus var atrast katrā tūristu grāmatā.
Bet arī vietējiem bode patīk. Tiesa, cita iemesla dēļ.

Kādu pēcpusdienu iebraucu bodē, saimniece, nu jau stripri gados, visai nelaipni jautā: "no, ko atnāci?". Saliniekiem un vispāri Japānas dienvidniekiem tas ir tāds kā kultūras elements -- sarunu ar nepazīstamiem cilvēkiem sākt ar uzbraucienu. Atbildu, ka gribu saldējumu. Vecmāmiņa tad nu jautā kādu tieši saldējumu es gribu - vaniļas ar saldajām pupiņām vai latvāņu (ašitabas) saldējumu. Saku, ka lai dod vaniļas. Saņemu atbildi ka ir tikai latvāņu. Nē nu, tad nebija jājautā.

Pa to laiku, ēdot saldējumu, aprunājos ar īpašnieci. Viņa savos cieņpilnos gados ģērbjas rozā mežģīnēs un vienmēr krāsainās, glaunās kurpēs. Pastāstīja savu dzīves stāstu, ka esot piedzimusi uz salas, bet aizbrauca uz Tokiju mācīties. Nomācoties saprata ka lielpilsēta īsti nepatīk, apprecējās un atgriezās uz salu. Salā ar laiku pārņēma viņas tēva vadīto saldējuma bodi, kurš, būtībā, nedara neko citu kā iepērk standartīgo saldējumu no Tokijas ražotāja un pārdod jau uz salas. Dažreiz piejaucot latvāņu pulveri. Pasakains saldējums.
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]