| Saule, maijvaboles un Rīgas ielas pārrakšana |
[May. 17th, 2013|10:32 am] |
Es tak aizmirsu vēl vienu lietu pievienot vasaras vēstnešiem Valmierā: jaunieši sliktos poliestera uzvalkos.
Lūk, gāju vakar pastaigāties, bet man pretī brauc ar divriteņiem divi tādi dzīves vēl nesamaitāti jaunieši ar mirdzošām acēm, sajūsmu sejā, atbaidošām kaklasaitēm (vienam bija melna ar pelēkām svītrām) un poliestera uzvalkos, kas nopirkti uz izlaidumu, bet lieti noderēs arī, ejot uz bērēm, fotografējoties pases bildei un dodoties uz pirmo darba interviju.
Godvārds, pirmā doma bija -- kā, vai tiešām mormoņi jau līdz Valmierai tikuši? Bet tad man atausa, ka a) Latvijā mormoņi nez kāpēc ar riteņiem nebraukā (tiešām, kāpēc?), b) jauniešiem īsti nemana melnās šiltes ar uzrakstu "Elders Dolbojobs" un c) viņiem joprojām ir mugurā žaketes, lai gan īstie mormoņi ap šādu laiku jau staigā savos īsroku kreklos ar kaklasaitēm (skaidrs pierādījums tam, ka dieva nav vai vismaz viņš nav mormoņu baznīcā -- cilvēki, kas pie īsroku krekliem sien kaklasaites, būtu jāsatriec ar zibens spērienu uz vietas.) Un tad jau man pieleca -- pareizi, atkal pēdējo zvanu un izlaidumu laiks klāt.
Bet tā vispār Valmiera ir spēcīgs garīgās dzīves centrs, ja. Mums te tagad būvē jaunu un lielāku katoļu baznīcu, jo vecā dziļi dievbijīgajiem valmieriešiem bija par šauru. Savukārt pie stadiona jau kādu laiku dzīvojas Jehovas liecinieku Valšķības zāle.
Un vēl es te gribu pagausties par aktīvistu kopu Femen. Lūk, viena aktīviste protestējuse pret Bārbijas sapņu mājas atklāšanu Berlīnes Alexanderplatz. Es, protams, protestu visnotaļ atbalstu, jo, nu, Bārbijas māja Alexanderplatz, jūs ko, visi galīgi ahujeļi?! Ja jums tāda manta obligāti jātaisa, taisiet viņu Nollendorfplatz, tur gan vide ir gana raiba un dzīvespriecīga, gan potenciālo apmeklētāju netrūkst. Bet Alexanderplatz ir drūms, lepni austrumeiropeisks un uz eksistenciālām pārdomām mudinošs, kādi tur rozā poniji, tur ir jāiet ciest par skarbajām vēstures rētām Eiropas sejā!
Bet -- raugi, taisni nākamsestdien es būšu Berlīnē. Un, būdams Berlīnē, es apskati vienmēr sāku ar Alexanderplatz (es, galu galā, esmu dzimis PSRS). Nu lūk, un tagad man būs ļoti skarbi braukt uz to Berlīni, jo es apzināšos, ka es visu laiku tuvojos Bārbijas mājai. Ja Femen nebūtu pievērsis uzmanību, es to nezinātu, aizbrauktu, ieraudzītu un nobļaustītos "Jūs ko, visi galīgi ahujeļi?!" Tagad es uzzinu, nobļaustos -- bet nu man ir jāgatavojas tam, ka es to visu redzēšu savām acīm. Šitās šausmas. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
