Kaščejs 4ever! [entries|archive|friends|userinfo]
kaszczejs

[ website | Pamatblogs krieviski ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| Esperanto = Politikas dumbrājos = ЖЖ - Ciba krieviski = Pasts Erudītu Līga ]

Vissliktākā nodarbošanās ko iesākt pie glāzes vīna. [Oct. 25th, 2014|11:46 pm]

feita_kleita
Šķirstīt savas vecās fotogrāfijas. Labi, ka netieku klāt serverim, jo neizdodas izveidot tuneli. Kaut kas konfigurācijās, nezinu, kurā galā.
Pēc mēneša man dz.d. un ir skumji, ka neesi redzējis, cik skaists esi bijis pirms gadiem desmit. Un šķiet atradu vienu no labākajām savām fotogrāfijām, no tām, kas samestas fotkās.
linkpost comment

Sasmeltu ūdeni nesasmelt. [Oct. 25th, 2014|10:46 pm]

feita_kleita
Varēju tak visus gardumus sapakot un iet ciemos!
Bet tā vietā īgņojos un gaidīju "rītdienu", lai brauktu pie Beas un svinētu viņas v.d.
Man patīk svinēt, svinēt dzīvi, cilvēkus, vīnu, bet man nepatīk šos svētkus rīkot, jo jūtos atbildīga par viesiem, lai viņiem viss forši kā rezultātā svinību man pašai nav. Un tad vēl tā izlikšanās par dāvanām, kuras sarūpētas, bet man nepatīk un tad man jāizliekas, ka mani neskumdina tas, ka mani jau patiesībā neviens nepazīst.
Tāpēc svinu šodien! Šodien man nav jānes atbildība! Čin! Un tas pat nekas, ka viena. Viena kā reiz jūtos vislabāk ar dažiem ļoti retiem izņēmumiem.
linkpost comment

Arī vienatnē māku skaisti kļūt traka. [Oct. 25th, 2014|10:26 pm]

feita_kleita
V.d. neizdzertais vīns glāzē, Chinawoman, no UK atvestā Adas dāvinātā strīdus puķe matos un no servisa atpakaļ iegūtais selfiju telefons. Juhū! Ielikšu visbriesmīgāko bildi soctīkols, lai domā, ka bijusi vd hard ballīte! Doh!

Sapietrūkās draudziņu.
linkpost comment

[Oct. 25th, 2014|08:55 pm]

mazeltov
Nez, kā vajag ceļu pārskriet vai sprunguļus spieķos iebāzt, lai izpelnītos kaut ko tādu kā Bankovskis no Frīdvalda: https://www.facebook.com/edmunds.fridvalds/posts/10202723791687277:0
linkpost comment

Svinību šķūnis [Oct. 25th, 2014|07:49 pm]
vajag
[picums]
Ja pašam vai draugam svaigā atmiņā daži fakti- padalieties!
Kāds zina, cik izmaksā kāzu svinības šķūnī? Neieskaitot ēdināšanu, guldīšanu utt, tikai pati vieta. Zinu, ka bannte un vēl kas noteikti piedāvā, bet par cenām mājaslapās ne vārda. Bannte, Lantus lauku māja, LU Botāniskā dārza šķūnis vai kas cits- ir kāda pieredze?
link1 comment|post comment

"Par rētām, kas tā arī nekad neaizdzīst" [Oct. 25th, 2014|06:06 pm]

eos
I.

Ir jau viegli par to domāt. Ja tās nav Tevis pašas atmiņas, sajūtas, skumjas, bezpalīdzība.

Kaut kur dziļi, dziļi sirdī viss paliek. Noskaņās. Vēla vasara, jau atvasaras vējš plīvo gar mājas dzegu. Ir tukšs un kluss, uz lauka divi vientuļi stāvi strādā. Ravē. Nezāles.

Mājas gariņš bija miris. Man ļoti tā likās.

Vakar suns rēja maz. Kaķēni lēnām mācījās iet uz kastīti. Peļu maz. Mežacūkas redz reti, raža būs vēlāk. Ābeles pilnos ziedos, kaut līgojas vējā.

Āboli kā neatāķētas granātas, karājas cilvēcīgos zaros, gatavi sprāgt. Nē, ja tie būtu bijuši granātāboli, tie sildītu ar sārtajiem vaigiem, taču tie bija mūsu pašu cukuriņi.

Lielā kaķa nebija. Man tā likās ļoti ļauna zīme. Kaķēnus var noslīcināt jebkurā laikā. Runci ne.

Iebraucamais ceļš uz māju un kūti, un klēti bija diezgan koši pelēcīgs. Man visapkārt tik klajums. Pusjūdzes attālumā esošās dzirnavas varēja būt arī puspasaules attālumā. Otrā stāva logs vērtīgi rādīja uz Rietumiem, kur tāļu, aiz trejdeviņām pilsētām, varēja kādreiz būt bijusi Rīga.

Ciemats atradās stundas attālumā. Klusa gumijas zābaku dipoņa reizi nedēļā bija samatāma virzienā uz un no ciemata. Pasts.

Viņa dzīvoja kopā ar viņu. Un mani. Mani. Ni. Piedēklis. Nē. Nu un ni. Ma ķīniski nozīmē māti. Māti nē. Viņi dzīvoja ar māti nē. Es saucos "māte nē". Es to zināju. Man bija desmit gadu, un es zināju, ka mani nozīmē "māte nē". Tā dēls saka mātei, pirms viņa grasās viņu pērt.

Es rūpīgi pierakstījos burtnīcā ik rītu. Tas bija žurnāls, kur visi pierakstījās, ka aizvien ir dzīvi. Žurnālam bija vairāk kā trīssimt gadu. Tam bija daudz, daudz lappaspušu, jūs jau paši varat izrēķināt, cik trīssimt gados ir dienu.

Žurnāls bija nežēlīgi smags. Tāpēc tas stāvēja atvērts. Tajā varēja ierakstīt vienu mēnesi. Viens atvērums - viens mēnesis. Gadā divpadsmit atvērumu. Žurnāls bija salīmēts kopā no atvērumiem. Lai jums būtu labāks priekšstats, iedomājaties smagāko grāmatu, ko esat turējuši rokās, un pareiziniet tās svaru ar desmit.

Kaķiem neļāva pierakstīties žurnālā. Suņiem arī ne. Tos pierakstīja cilvēki.



II.

Man bieži vien gribējās pierakstīt tēti un mammu žurnālā. To nedrīkstēja, jo viņi bija miruši. Manās atmiņās aizvien dzīvi. Tēvs valkāja ādas jakas. Viņa vecā mašīna klabēja un smirdēja pēc benzīna un eļļas.

Māte nesmaržoja. Tas ir savādi, bet es neatceros māti pēc smaržas. Viss ir bijis tik pelēks. Man ir saglabājušās mātes jaunības fotogrāfijas, melnbaltas, protams. Viņa nēsāja tautas tērpu, dziedāja otrajos vai trešajos dziesmu svētkos, es neatceros gadskaitļus, kā vien kara sākumu un beigas.

1940. gadā bija karš. 1944. gadā tas beidzās. Vai tiešām? Es neticu. Man karš aizvien nav beidzies. Šeit man ir desmit gadu un es jums stāstu, ka es šovakar izlasīju par Igdrasilu, par skandināvu rūnām, par bruņurupučiem un Toru. Un vēl bija vilku Dievs, taču viņa vārdu es aizmirsu.

Uz lauka nesnieg, nevirpuļo lapas, nešalc vētra, vien svīres pārlaižas pār lauku. Stārķi šeit nemīt. Nav svētības šai mājai.

Man reiz būs jāceļas četros, tāpat kā vecmātei. Jāiet slaukt govis. Pagaidām to dara viņa. Mums ir tikai divas govis - Brūnaļa un Gauja. Varētu būt Temza un Kongo - tās taču ir garākas upes par Gauju, es lasīju grāmatā.

Vasaras beigas, kad vējš no rītiem sāk kļūt dzestrāks. Mums ir vēja rādītājs virs mājas, to esot uzbūvējis kāds vecmātes vectēvs pirms daudziem gadiem. Tas aizvien griežas. Viss aizvien griežas, tikai mēs ne.

Ši māja ir no koka, un, par spīti visiem apstākļiem, kas norāda, ka kaķa trūkums un mājas gariņa nāve varētu nākt par sliktu, tā stāv kā stāvējusi jau vismaz trīssimt gadu, jo tā tam jābūt, ja žurnāls ir tik vecs.

Par laimi neviens nezina, ka mēs šeit trijatā dzīvojam, atskaitot pastnieci. Vienu dienu viņa atnāks, un pastkaste būs pilna, jo mēs būsim miruši. Es ceru, ka tā notiks. Būtu bēdīgi, ja viņa būtu mērojusi stundu garu ceļu uz šejieni, un viņai to nāktos mērot līdz mūža galam.

Man ir jānovāc raža, kad tā būs. Šobrīd katru dienu novācu ābolus. Kraujam pagrabā uz ziemu. Rudenī būs kartupeļi. Ar pilnu pagrabu varot pārlaist piecas ziemas un vasaras, tāpēc mēs novācam arī visus zemē kritušos ābolus, lai apskatītu, vai tie der.

III.
linkpost comment

24.oktobris. Otrā diena pēc U. [Oct. 24th, 2014|11:15 pm]

eos
Ir salikti pa plauktiņiem paziņas, izmantotāji, draugi, īslaicīgas aizraušanās, potenciālās bērnu mātes un māsas...

ir draudzene atgriezusies no pūķa alas, priecīga ziņot, ka apdedzinājusi pāris cilvēku. jau atkal :D

ir kultūra, Vitgenšteins un līdzjūtība, ko nemaz neprasīju.

ir vēlme ?

ir spītība?

Es esmu tas, ko pēdējo satieku. Viņa ir jutekliska, šarmanta un neizlēmīga.

Kad ieeju vannā, esmu es pac. Nulle galīga.
link4 comments|post comment

[Oct. 24th, 2014|10:03 pm]

ld
Ļoti jauks vecāku vakars M&L kanu biedrībā. Īsa uzruna un viss. Bērni pazūd spēlējot ķeriņas, mammas šeptējas, tēvi noraizējušies izprašņā trenerus. Es sēdēju pie ugunskura upes krastā un vienkārši kaifoju.

Ordenis Stefanam, kurš izdomāja, ka man jāiet vienai ar lielajiem. Citi vaktēja mazos bērnus no upes un uguns, bet ne es. Jo es taču vienkārši kaifoju.
linkpost comment

[Oct. 24th, 2014|10:54 pm]

shiry
[Tags|]

Četrās dienās izrāvu visus trīs labirinta skrējējus (sižetiskās loģikas caurumi, protams, left, right, and center, bet izklaidējoši nonetheless, un kaut kā tomēr aizķēra) un esmu jau krietnu strēķi iekš Gone Girl, kas, jāatzīmē, ārkārtīgi viegli un patīkami iet uz priekšu un kas, ja galīgi nemaldos, būs pirmā grāmata kopš visiem Poteriem, gredzenpavēlniekiem un hobitiem, kuru izlasu pirms filmas. Good for me.
(Un fōnā tikmēr jau iekšķīgi spriežu, ko ņemt nākamo, marsieti vai snoukrešu? Snoukrešu vai marsieti? Vat tu dū, vat tu dū, un viss tāds.)

In other news, vīrs aizbraucis un sev līdzi paņēmis arī manu spēju elpot. Bet ne jau tur kaut kādā viktoriāņu romantiskās literatūras veidā, nē, as if. Viss ir daudz nopietnāk — viņš ir pievācis vienīgos darbojošos deguna pilienus.
link11 comments|post comment

[Oct. 24th, 2014|09:14 pm]

mazeltov
Runājot par seksīgiem vīriešu aksesuāriem )
link1 comment|post comment

Apģērbs [Oct. 24th, 2014|07:44 pm]

pa_leeto

[engell]
Izpārdodu Ivo Nikkolo, Just Cavalli, Esprit u.c. mazlietotas lietas no sava drēbju skapja.

Pārsvarā L izmērs. Par cenu varam vienoties, ja nemsi vairākas lietas, būs lētāk. Varam tikties pa dienu Vecrīgā un vakaros Imantā.

Ielūkojies šeit:
http://www.atverskapi.lv/lv/lietotajs.html?id=12498

raksti: laima.marsane@gmail.com
linkpost comment

Bet svinību nebūs. [Oct. 24th, 2014|04:10 pm]

feita_kleita
Visu atcēlu. Vispirms gan Ada paziņoja, ka besis un neko negrib, man nācās piekrist un klusībā priecāties, jo pašai arī besis un neko negribu. Gandrīz neko negribu. Atliek vien laimē nopūsties, ka ar Dī esam strīdā uz mūžu, jo tagad būtu viņai vēl viens iemesls mani apliet ar savām samazgām par manu necilvēcību un milzīgo egoismu citiem laupīt svētkus.

Savācos, beidzot izmazgāju matus, uzvilku jauno push up un seksīgu kleitu. Uzmeikošu uzkodās jūras asara maizītes, termosā piparmētru tēju un līdīšu gultā zem segas skatīties filmas. Sākšu ar "Història de la meva mort".
link2 comments|post comment

[Oct. 24th, 2014|03:25 pm]

antuanete
[Tags|]

   Prijehaļi. Ir pietiekami slikti dzīvot ar 42. izmēra kāju, bet šodien, mērot zābakus, atklājās, ka vismaz ziemas zābaki ar silto iekšiņu man der vien 43. izmēra. Tātad, parastos veikalus aizmirstam vispār (42. izmēru vēl dažreiz var atrast, 43. ir zinātniskā fantastika), un vienīgais resurss ir lielo apavu veikals, kurā cenas nekad nav tik zemas kā citos apavu veikalos.
   Lai nepaliktu jau trešo sezonu ar vieniem siltajiem zābākiem, nopirku šos - nav īsti tas, ko gribējās, bet tādi zābaki kā man patīk un ir ērti, laikam vairs neeksistē (ar ciešu stulmu un kvadrātisku vai vismaz apaļu purnu). Manis pēc aukstums var nākt, atliek tikai pāraut mašīnu uz ziemas riepām.
link15 comments|post comment

Varoņdarbs. [Oct. 24th, 2014|02:02 pm]

feita_kleita
Aizklīst līdz čomskim un nolaist podā visus savus sapņus un ieceres. Ar virsaiti Sarkanā Seja sacensties, kurš slimāks ar galvu. Jo es taču esmu tik superjūtīga, tik trausla, ka viss ko spēju ir piesūkties pie pudeles kā visnožēlojamākā padibene. Tam jāpieliek punkts.
link1 comment|post comment

[Oct. 24th, 2014|09:18 am]

ld
Aizvedu Annu uz b/d. Nekādu drāmu, viņa ar prieku palika pie Klaudijas un ziņkārīgi ķīķerēja, ko Vikija ar citiem bērniem dziedāja. Kopš pāris nedēļām viņai ir liela interese par visādām pirkstiņspēlēm. Es zinu gan tikai putriņas vārīšanu, badīgo kazu un zeķu adīšanu vilkam. Pēdējais Annao vēl par grūtu. Ja viņa nevar izdarīt līdz, tad negrib arī skatīties.
Lidmašīnā sastapām vecu vācu kundzi, kas Annas uzmanību pievērsa ar ļoti vienkāršu dziesmiņu.

Nu jā, vispār par to es negribēju rakstīt! Bet gan par to, ka man tagad ir brīvs!!! Kādas 5h tikai man! No iespēju bagātības nezinu ko pasākt. Jau biju pie itāļa, kur padzēru kafiju piekožot mandeļu-marcipāna smalkmaizīti. Tagad gribēju vest orhidejas pārstādīt, bet pamanīju, ka divām jau ir jaunie dzinumi! Kārtot S saliktās kaudzes negribu. Laikam sakārtošu bildes, pasūtīšu no gaisa bildētās skolas bildes zinātnes naktij un gludināšu vārda uzlīmes mazajam bērnam. Suņa darbs, bet viss, kas nav aprakstīts mēdz pazust :(
linkpost comment

To prieku! [Oct. 24th, 2014|09:54 am]

kautskis
Cik skaists laiks šodien un vakar patrāpījies! Ej no rīta uz darbu, vakarā no viņa, un dvēsele gavilē.

Man riebjas lielpilsētas, un, lai kā jūs ar sprauslātu, phe, kas ta nu tā par lielpilsētu — Rīga tomēr ir lielpilsēta. Es Rīgā dzīvoju tikai un vienīgi naudas dēļ, ja man te nebūtu jāstrādā, es te nedzīvotu (un kad man te nebija jāstrādā, es te nedzīvoju). Esat redzējuši Koyaanisqatsi? Ja neesat, noskatieties, tur ir lieliski pastāstīts, kāpēc man nepatīk lielpilsētas. Vispār tāpat noskatieties, brīnišķīga filma. Dzīve lielpilsētā ir dzīve ārpus līdzsvara, dzīve, kas pieprasa citu dzīves veidu. Viņā ir šausmīgi maz tādu lietu, kas atgādina, ka mēs vispār esam dabas sastāvdaļa — un tā mēs varam aizdomāties līdz tādām muļķībām, ka mēs spējam pakļaut dabu vai (kas īpaši uzjautrina) ka mums jāglābj Māte Zeme. Mums Māte Zeme nav jāglābj, zemei viss būs bumbās, mums jārūpējas, lai mēs uz viņas varētu dzīvot. Ja mēs esam pieraduši, ka visām dabas īpatnībām vienīgā atbilde ir — nolīdzināt, normālizēt, kondicionēt, pielāgot savam standartam, — tad mums var rasties tāds muļķīgs priekšstats, ka mēs tā varēsim mūžam. Ne vella, dārgie draugi, tas (kā mēs, finansisti, sakām, ha) svārstību koridors, kuŗā mēs varam lietas pabīdīt, ir gauži niecīgs. Protams, tajā koridorā mēs varam darboties un to arī vajag, bet nevajag sadomāties, ka viņš ir bezgala plašs.

Lūk, un tieši tādēļ šis laiks ir tik burvīgs! Šāds negaidīts aukstums atgādina, ka arī Rīga ir uz zemes, nevis kaut kādā mākslīgā mikrokosmā. Ja tu izej no mājas, aiztusnies līdz mašīnai, pusstundu nosēdi korķī (jo visi pārējie arī šādā laikā brauc ar mašīnām) un pēc tam aizvelies no mašīnas līdz darbam, tev tiešām šķiet, ka ir bezgala auksts. Bet tad, ja tu ej ar kājām, jau pēc kāda pusotra kilometra paliek pat ļoti silts, tu vari priecāties par saulaino laiku, sajust patīkami nekondicionētu gaisu uz savas sejas un, ja tā ir piektdiena, berzēt rokas priecīgā priekšnojautā, ka jau rīt tevi atkal sveiks meži, purvi, Gaujmala un piecdesmit zaļā nokrāsas.
link13 comments|post comment

kompīc [Oct. 23rd, 2014|11:32 pm]

par_velti

[santech]
[music |Scorpions - Rock You Like A Hurricane]

Rīt būs gatavs galddatoriņš. Tgd vēl liekas virsū vinauz komplektā ar visādām pamatprogrammām - pdf skatitāju, arhivatoru un laikam arī jēdzīgu internetpārlūku. Rītvakar (jo tagad gribu iet gulēt drīz) uzlikšu vel Libre Office un Apostrofu.
Dzelži - gigs ddr1 rams, zem divi gigi amd semprons, 256mb agp video, bet ir arī iebūvētā ja tā nodeg.
Varbūt varu piemest peli.
Tur vēl, ja nav slinkums, tad var piespraust pie mātenes priekšējā usb ligzdu vadus. Un jāiesprauž hdd_led. Man slinkums meklēt manuāli un īstās vietas. Bet, ja ļoti palūgs un pagaidis, tad var sarunāt arī to.
Kopumā - jauka rakstāmmašīnīte.
link8 comments|post comment

Grāmata "Tantra: sievišķā vara" [Oct. 23rd, 2014|11:01 pm]

vajag

[miss_sixty]
Labvakar!

Vajag Andrē van Līzbeta grāmatu "Tantra: sievišķā vara".
Varbūt kādam ir, vairs nav vajadzīga un būtu gatavs atdot/iemainīt/pārdot par simbolisku summu?


Paldies!
linkpost comment

[Oct. 23rd, 2014|10:41 pm]

putnupr
pagājušajā nedēļā nodzīvojos pa Barselonu +25 grādos vismaz, tagad grūti būt aukstā rudenī, lai gan patikt patīk.
atkal parastais ritms.
linkpost comment

Vārgs pīkstieniņš, [Oct. 23rd, 2014|09:38 pm]

feita_kleita
bet pat neskatoties uz to, ka ir tik grūti būt, jo pietrūkst drosmes un vēlēšanās, tomēr prieks par to, ka esmu, aug. Tas tiek novērtēts. Un tas nekas, ka citi tavā vietā piepilda sapņus, citi uzdrošinās būt nepazemoti, uzdrošinās ticēt, mīlēt un paļauties piedzīvojuma veiksmei. Tie citi uzdrošinās riskēt, kamēr manis pašas risks aprobežas tikai ar iziet vai neiziet no savas istabas, parunāt, vai labāk nemaz nerunāt ar šo svešo cilvēku. Kas mani ir tik ļoti nobiedējis?
Kas mani ir tik ļoti nobiedējis, ka esmu emocionāli paralizēta dzīvei?

Un tad ir brīži, kuri sajaucas ar sliktiem sapņiem. Vairs nešķiet reāli.

Bet Sirds? Sirds. Viņam ir cita, no manas pavisam atšķirīga pasaule. Mums nav lemts saprasties.
linkpost comment

[Oct. 23rd, 2014|08:15 pm]

ld
Nupat risināju iedomu dialogu ar kādu sev netīkamu personu un pateicu viņam teikumu, kas man pašai jāatceras:
Nav liela māksla nopelnīt tūkstoti, ja starta kapitāls ir divi tūkstoši. Ir jāmāk vinnēt ar tām kārtīm, kas iedalītas!

Jā, fatāliste manī atkal pamodusies un visur saskatu cēloņus un sekas un jēgu.
linkpost comment

[Oct. 23rd, 2014|08:03 pm]

ld
Šorīt atskanēja 2 bļāvieni:
M: Mammū-ū! Man nav mazo biksīšu!
L: man nav nevienas zeķes!!!

Kā uz burvju mājienu izcēlu no vakar mazgātās vešas trūkstošos atribūtus un pie sevis nodomāju, cik interesanti, ka tikai tagad ir kaut kas aptrūcies...

Anni atstāju vēl šodien mājās. Visu rītu viņa nogulēja, tad devāmies šopingā - meklējām rudens zābaciņus, kas nav gumijnieki.

Vakars ar izdevās jauks. Es smējos par S nesmieklīgajiem jokiem, bet Maksis spēlēja ar Annu paslēpes. Ļoti radoši! Toties Līna aizgāja uz veikalu pēc piena un kolas. Pirms gulēt iešanas vēl visi mielojāmies ar šokopudiņu un vaniļas mērci.
linkpost comment

hmmm [Oct. 23rd, 2014|08:36 pm]

reinulitis
tīri vizuāli mani pievelk ļoti konkrēts vīriešu tips.

katru reizi ar tādu sastopoties dzīvē, es skatos, pat blenžu, neapzināti mēģinu komunicēt utt. un jā, apzinos kas bija šī tipāža pirmais eksemplārs.

līdz tam es šo vīriešu vizuālo tipu pat neievēroju vispār. Tagad skatos un priecājos, ka jā - šitais atkal ir "tas". Tīri iekšēji patīk.

visbiežāk šāda izskata vīriešiem es īsti neinteresēju.

bet tā jau ir mazākā nelaime :D
linkpost comment

Terminoloģijas jautājums III [Oct. 23rd, 2014|03:50 pm]

kautskis
Nopietni, dīzeļdegviela ir solāreļļa?! Kāpēc, kā-sasodīts-pēc mēs to saucam par dīzeļdegvielu, ja ir pieejams tik neticami skaists nosaukums kā solāreļļa?!

Dīzelis, nu, kā tas izklausās. Brauc ar dīzeli, un tev šķiet, ka blakus piesēdies kaut kāds bavāriešu motoru skrūvētājs ādas biksēs un ar eļļu nošķiestā rūtainā kreklā, sēž tur, gremo savus veisvurstus un piedzeŗ duļķainu alu. Bet solāreļļa! Brauc ar solāreļļu, un saulīte virs tava ceļa nenoriet. Solāreļļa, tas ir skaisti, zaļi un labskanīgi.

Kur skatās degvielas tirgotāju mērkaķinga departamenti?!
link14 comments|post comment

Note to self [Oct. 23rd, 2014|03:15 pm]

kautskis
Izrādās, Cibai olbaltums šķiet daudz apspriežamāks tēmats par geju pastmarkām. Nēnu taisnība jau ir, Cibā ir pilns ar cepšanas entuziastēm, savukārt varavīksnes karogu nes retais.
link77 comments|post comment

pēdēji 6 gadi (nelasi, es te daudz čīkstu) [Oct. 23rd, 2014|01:37 pm]

eos
"Autobiogrāfijas pēdējo 6 gadu īsā versija"

Pirmā diena pēc Unas. 23. oktobris.

Ko es esmu darījusi pēdējos sešus gadus?

1)2008. gadā beidzu vakarskolu.

2)2009. gadā iestājos angļu valodas skolotājos kā labākā kursā un dabūju stipendiju.

3)2009. gada rudenī uzzināju, ka krīzes un citu iemeslu dēļ studiju programmu maina no "latviešu valodas un literatūras skolotājs un svešvalodu skolotājs" uz "baltu kulturologs"

4) 2010. aprīlī zināju jau, ka stāšos ārā, pārstāju iet uz lekcijām, kas garlaikoja.
5) 2010. gada aprīlī satiku Aiju.
6) 2010. gada jūnijā izstājos no Liepājas.
7) 2010. gada jūnijā satiku jaunāko māsu.

8) 2010. gadā satiku arī vecāko māsu, taču ar viņu vienmēr bijis savādi - viņa sapņos ir daudz, daudz citādāka kā dzīvē. Astrāli vienmēr ir citādāk. Man ir ļoti grūti pieņemt, ka viņa ir arī cilvēks ar miesu un asinīm.

9) 2010. gada jūnijā izstājos no Liepājas. Aija nebija par to priecīga.

10) 2010. gada jūlijā zaudēju nevainību, kuras nekad man nav bijis. (Redzēt emocionālu izvarošanu 4 gadu vecumā ir lieliskas bērnības atmiņas)

11) 2010. gada jūlijā NQ iedeva man naktsmājas 2.oo pa nakti lietainā Jūrmalas naktī. Viskaķiskākais slapja
bezpajumtes kaķa moments. (Kaķu mīles rullē)

12) 2010. gada augusts. sākums. Aija mani pamet. Es gribēju būt mājsaimniece un rakstīt grāmatu. Viņa negribēja mani uzturēt, kaut naudas izteiksmē tas būtu bijis ārkārtīgi maz.
Atceros viņas vārdus "Tu vari būt ļoti mīļa". Un tad daudz citu vārdu...

13) 2010. gada augusta pirmā nedēļa. Aglona.
Cenšos noslīcināties. Marta mani izglābj, vismaz viņas klātbūtne. Iesperu Melā, jo man ir šausmīgi vientuļi, un es gribēju tajos kapos tikai Māsu, nevis kādu citu.

14) 2010. gada rudens.
Šķiršanās process ar Aiju ir smags.

15) 2010/2011. gada ziema
Sāku iet baletā.

16) 2011. gada jūlijs
Beidzu iet baletā, iestājos filozofos. Netieku angļu valodas skolotājos, jo palieku 9. vietā no 8 budžeta vietām.

17) 2011. gada rudens.
Māras atbalstīta iestājos filozofos.

18) 2012. gada sākums
Filozofos māca tikai Rietumu filozofiju. Es jūtu saknes orientālajā pusē un izstājos. Filozofija bez Sun Tzu un Lao Dzi nav filozofija.

19) 2012. gada 21. janvāris
Satieku Zani pie jaunākās māsas

20) 2012. gada pirmā ceturtdaļa.
Daudz rakstu, zīmēju. Zane ir ļoti mīļa.

21) 2012. gada aprīlis.
Aizeju uz divām nedēļām dzīvot/ strādāt pie sava garīgā skolotāja.

22) 2012. gada maijs - jūnijs.
Ar Zani mainām attiecību formu. Man tas nav viegli, bet saprotu, ka tā būs labāk.

23) 2012. gada jūlijs.
Iestājos Baltu filologos ar cerību pēc bakalaura iegūšanas pabeigt pedagoģijas studijas un kļūt par latviešu literatūras skolotāju.

24) 2012. jūlijs
Uzrakstu/pabeidzu stāstu krājumu "Samanta un Lūcija"

25) 2012. gada rudens
Ar Kati kopā (nespeciāli, bet God doesn't play with dice) iestājamies baltos.

26) 2012. gada oktobra beigas
Jūtu, ka aizvien gribu bērnus. Studijas garlaiko. Daudz ķeksīšu darbu.

27) 2013. gada janvāris
Ar lielām mokām nolieku sesiju.

28) 2013. gada pirmā puse
Mācos, rutinēti mācos. Otro sesiju nolieku ar prieku. Daudz visādu interesantu priekšmetu. Patīk lekcijas pie Ozoliņa un Edmunda.

29) 2013. gada beigas
Uzzinu, ka maģistrantūrā skolotājiem budžeta vairs nav un nebūs.

30) 2014. janvāris
Izstājos no baltiem.

31) 2014. gada februāris
Strādāju fermā. Sarakstos ar Rūtu. Viņa arī ko grib mainīt, bet tomēr paliek mediķos.

32) 2014. aprīlis

Ar Diānu mainām attiecību formu. Viss ir dīvaini. Tomēr, man ar Diānu un Terēzi vienmēr bijis viegli komunicēt. Es pat neatceros, kurā mēnesī un gadā sāku ar Diānu sarakstīties cibā. Viņa ir dzimusi ar mani vienā dienā, bet divus gadus agrāk. Un es izjūtu milzīgu vēlmi viņai palīdzēt, kā vien spēju. Tā nav iemīlēšanās, tas ir, kas vairāk.

33) 2014. 22. maijs

Diāna atbrauc ciemos. Pirmo reizi mūžā es savā vārda dienā neesmu pilnīgi un galīgi vientuļa.

34) Sestdiena pēc 22. maija

Vārda dienas svinības ar Diānu, Čižiku un jaunāko māsu. Es jūtos briesmīgi. Es būtu gribējusi paņemt Diānu tālu, tālu aizvest - pie Jūras Antarktīdā. Vai vismaz Somijā, svinēt tur. Tā vietā nauda tiek izsviesta par našķiem. Man viss riebjas, es esmu sarūgtināta, ka Diānai garlaiko manas svinības.

34) 2014. gada jūnijs
Ar māti sastrīdamies par to, ka viņai bail, ka es nelaimīgi iemīlēšos Diānā un man būšot ļoti smaga depresija.

35) 2014. gada jūnija beigas

Māte būtībā izēd Diānu no manas dzīves, lai mani pasargātu????!!! Mātei piedot to man nākas ļoti grūti.

36) 2014. gada jūlijs

Caur klab.lv dabūnu iespēju kāzās gatavot ēst. Visus trīs ēdienus, šampi un kokčikus, visu visu. Trīcu pie visām
miesām, lai šiem cilvēkiem kāzas būtu ideālas, un es pagatavotu/uzsildītu visu perfekti.

Kāzu laikā sildu zupu divas stundas un dzesēju. Kāzinieki atpaliek no grafika. Galvā skan Theatres des vampires "Illusion" uz riņķi. Es domāju par Diānu un raudu. Zem plakstiņiem. Kāzās raudāt nedrīkst.

37) 2014. gada jūlija beigas

Sarakstos ar Helēnu. Gaidu viņu atpakaļ no nometnes. Man ir šausmīgi vientuļi, un es neredzu jēgu. Māte ir uzvarējusi, man tiešām ir šausmīgi slikti, man pat spēka no tilta nolekt nav. Sēžu uz Akmens tilta un aizmiegu. Pamostos, pūš vējš. Ti ne odna. Gluposti.

38) 2014. gada jūlijs pavisam beigas
Satieku Helēnu pašās jūlija beigās, esmu izmisumā. Aizejam uz parku, viņa man noglāsta matus un es izkūstu kā mazs bērns. Es iestāšos pavārskolā, atdošu visas stipendijas naudas viņai, lai viņa tiek uz Čehiju.

39) 2014.augusts

Man neizdodas izdarīt pašnāvību. Ne griežot vēnas, ne noguļoties uz Rīga - Jūrmala šosejas, ne noslīcinoties. kaut kādi maitas mani izglābj.

40) 2014. augusta beigas

Iestājos fiziķos. Negribu tur studēt. negribu arī pavārus, jo tur meitenes smēķē.
Negribu neko. Māte jūtas uzvarējusi, meitenes mājās nevedu, un depresijas man nav. Nu loģiski. No woman, no cry, haha.

41) 2014. gada septembris

Aizeju pie psihiatra, man izraksta antidepresantus. Aizeju vēl, dakteres Veldrē ir saprotošas, pasaka, ka transseksuāļus apkalpo daktere otrā klīnikā. Jādabū 40 eiro stabili ienākumi, tad varēšu oficiāli sākt dzert hormonus.

neko negribas. Neko.

42) 2014. gada septembra vidus-beigas

Eju uz dzejas dienām ar Helēnu. Ir vientuļi, taču es dzīvoju ilūzijā, ka esmu vairāk kā kompānija Helēnai.

Tas, un solījums Ilonai mani notur pie dzīvības un neliek meklēt jaunus veidus, kā tikt pie jaukā sanitāra intensīvās terapijas nodaļā.

Es dzīvoju Zēgnera dzejā, uzstalkoju Zēgnera profilu klab.lv, uzrakstu komentu. Viņš pat atbild.

43) 2014. oktobris
Māte paņem manas mantas bez atļaujas. Ēšanai augstskolā naudu vairs nedod.

44) 2014. oktobris - vidus

Ar Helēnas atbalstu tieku pie privātstundām. Būtībā tas ir labākais, ko viņa var izdarīt, ņemot vērā, kā viss notiek.

Līga L. cenšas mani mierināt, taču viņa nevar saprast. taču viņa pūlas saprast. Ar to ir šausmīgi pietiekami, un tai pat laikā šausmīgi, ka viņa ir vienīgā, kas pūlas.

45) 2014. gada oktobris - beigas

Ezeru Līga uzraksta, ka viņai paticis mans stāsts. Ezeru Līgu zinu jau kopš laika, kad 2009. gadā par viņu no Sarandas uzzināju. Man viņa ir ļoti svarīga -

Viņa cenšas pelnīt ar to, ar ko es nākotnē gribētu. Gan Samanta, gan Lūcija ir dziednieces un dzīvo laukos. Līga arī ir dziedniece savā ziņā, vismaz es to tā saprotu.

Viņa grasās pārcelties uz laukiem. Viņai jau neko nav vērts teikt - bet viņa izdzīvo manu sapni par ideālu dzīvi.

Es cenšos viņai uzrakstīt visu to labāko, taču viņa mani pazīst no laika, kad taisīju drāmu 2010. gadā, un, loģiski, ka viņa, droši vien, nav par mani augstās domās.

Karola piedāvā dzīvot laukos, bet pēc tam izrādās, ka viņa mani tikai ķircina. Jo - viņa ar mani nevar manipulēt. Vismaz tā es saprotu.

46) 2014. gada oktobris pēdējās dienas

Pasniedzu privātstundas, naudu tērēju, lai kādu dzīvu dvēseli satiktu un parunātos, jo tik daudz naudas, lai aizietu pie psihoterapeites, man nav.

Klab.lv oktobrī sarakstos ar Unu, piedāvāju palīdzēt ar mācībām.

Sarakstamies tur, tad skaipā. Aizejam satikties Arkādijā. Es visas vedu uz Arkādiju, jo tur mani veda, kad man bija 2 gadi, mans tēvs un māte, kad viņi vēl bija kopā.

Aizvakar Una atraksta, ka varētu satikties, ja man ir laiks. Es nezinu, ko darīt no prieka. Nē, nu, kas par prieku. Es apsolīju palīdzēt bakalaura līmeņa ķīmiju - jāmācās un tad jāmāca viņai.

Vakar viņa atbrauc ciemos un pasaka visu, ko par mani domā. Un es viņu par to mīlu. Agape visdrīzāk. Taču manā gadījumā - nulles, kas tiecas uz nullēm - viss pa nullēm. Man dzīve nullējas.

Liekam jaunu bildi iekšā - ar attēlu no morga!
link4 comments|post comment

Parunāsim vēl par pārtiku [Oct. 23rd, 2014|12:19 pm]

kautskis
Man laikam jāpārvācas uz Amuriku, es tur varētu taisīt karjēru, nolikdams Amuriku. Ir taču starp amurikāņiem tāda sevi nīstošu ļaužu grupa, kas ļoti uzjautrinās, kad ļaudis ar ārzemniecisku akcentu stāsta, kādi viņi ir lohi.

Lūk, mani bezjēgā tracina šitas te amurikāņu paradums gaļu saukt par "proteīnu". Tādā domāšanā ir kaut kas dziļi pretdabisks un nepareizs, šāds nosaukums jau pašā saknē nokauj tādas veltas cerības, ka tavā "proteīnā" varētu būt kaut kāda garša. Amurikāņi neiet pusdienās un neēd gaļu, viņi ietur maltīti un ievada savā organismā proteīnu. Jo, kā zināms, amurikāņi ir taisni vai apsēsti ar veselīgu pārtiku, viņi it rūpīgi sarēķina, lai viņu maltītēs visas uzturvielas būtu pareizās proporcijās. Godvārds, katrreiz, kad man pusdienu ēstuvē Delīrio apjautājas, un kādu gaļiņu klāt, esmu gatavs sajūsmā spiegt par to, ka runāju valodā, kuŗā ir gan pāķiski zemnieciskais tiešums, gan pamazināmās formas.

Bet kāpēc es par to, ne jau tāpēc, ka mani Amurika pēkšņi būtu sākusi pārmēru interesēt (tas ir, tfu, protams, es, kā īstam liberastam pienākas, piecreiz dienā pielūdzu Amuriku, pavērsies ar seju Baltā nama virzienā, bet tas tā). Lūk, vakar, pirkdams pārtiku manā Iemīļotajā Lielveikalā, pamanīju, ka tur uzradušās — tadāāāāā! — proteīna kanniņas!

Jā, uzņēmums Balticovo sācis arī mazumtirdzniecībā tirgot no olām izdauzītu un atdalītu olu baltumu baltās sterila paskata kanniņās. Tās kanniņas izskatās pēc visa kā, tikai ne pārtikas iepakojuma. Tādās varētu liet motoreļļu, ķīmikālijas (Ilford savulaik melnbalto filmu attīstītājus šitādās kanniņās lēja, tikai mazākās) un vēl kaut kādus industriālos šķidrumus. Tomēr pārtikai mums patīk, ja iepakojums piesola ēdienu, nevis, ziniet, proteīnu un citas uzturvielas. Mums gribas, lai uz iepakojuma ir lauku sēta, vista un dzīvnieki, kas reklamē paši savu apēšanu. Labi, mēs esam gatavi samierināties ar gana atturīgu dizainu, bet tikai tad, ja mēs pie tāda iepakojuma esam pieraduši. Mēs varam ķeksēt laukā ievārījumu no burciņas, uz kuŗas uzlīmēta tik vien kā balta etiķete ar melnu uzrakstu. Bet, ja jūs mums gribat iesmērēt ievārījumu plastmasas vanniņā, jums uz vāka jāuzzīmē attiecīgie augļi vai tradicionālā ģimene (kas, kā zināms, sastāv no mātes, tēva, meitas un dēla), kas ar pārdabisku laimi sejā stumj mutē brangas baltmaizes ņukas, jo dāsni apziestas ar attiecīgo ievārījumu. Balta vanniņa ar melnu uzrakstu "Ievārījums, bitches!" nederēs, mēs neesam tā raduši.

Ko Balticovo? Viņi savu proteīnu iepako motoreļļas kanniņā bez rokturīša (un pārtikas kanniņām ir rokturīši!) un virsū uzliek tik vien kā sasistu olu. Sasistu olu ar visu dzeltānumu, lai gan kanniņā dzeltānuma nav! Nēnēnē, jūs mums te pārdodat pavisam jaunu produktu pavisam jaunā iepakojumā, tad vismaz uz etiķetes uzlieciet kaut ko tuvu un pazīstamu. Bezē kūkas, kultūristus (tas taču, galu galā, ir olbaltums) vai, vēl labāk, kultūristus, kas ēd bezē kūkas. Tā, lai mums būtu skaidrs, ko ar to var izdarīt.

Paldies, ar to mūsu nelielo apskatu "Pārdod kopā ar Kautski!" mēs beidzam. Ja jums interesē, esmu pieejams kopīraitinga pakalpojumiem, nē, nopietni, tas man tāds vaļasprieks. Vieni brīvajā kolekcionē markas, citi osta līmi, es rakstu mērkaķinga huiņu.
link67 comments|post comment

Oh noes!!! [Oct. 23rd, 2014|10:09 am]

kautskis
Protams, ebola ir kaut kas tāds, kas notiek tāltālās trešās pasaules valstīs ar melniem cilvēkiem un uz mums neattiecas, vismaz tik ilgi, kamēr kaut kādi baltās rases nodevēji uz turieni neaizbrauc, nesaķeŗ ebolu un neaplaiž ar to arī mūs. Bet nē, izrādās, Āfrikā ļaudis dara arī citas lietas, ne tikai mirst. Izrādās, ļaudis Āfrikā piegādā pirmajai pasaulei koloniālpreces, piemēram, kakao, un no kakao taisa šokolādi. Un, ko domājies, kakao cenas ir pacēlušās par 23%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu! Tātad šokolāde kļūs dārgāka!!!

Lai gan varbūt nav tik slikti. Kā zināms, pilnīgi visi Eirozonā tagad iespringst par to, ka mums ir gaužāmgauži zema inflācija, tik gauži, ka deflācija tepat ar roku aizsniedzama. Tagad rudens plosās pilnā sparā, drīz ziema, cerams, ka eiropieši un eiropietes kliedēs sezonālās skumjas ar pastiprinātu dārgākās šokolādes graušanu, tā palielinot pieprasījumu pēc arvien dārgākā kakao un dzenot inflāciju uz augšu. Savā ziņā tas pat ir viņu pienākums, kā Eiropas patriotiem un vienkārši kā iejūtīgiem cilvēkiem.
link7 comments|post comment

nu kāpēc? [Oct. 22nd, 2014|07:11 pm]

reinulitis
nu kāpēc brīdī, kad būtībā vajadzētu bik notievēt, prātā ir tikai pārtika, kas ir izteikti neveselīga?

kaut kā tie salāti, lai cik arī garšīgi šoreiz sanāca, nepietiek. vnk nepietiek un viss. a vot cepta siermaizīte aiziet uz leju grabēdama :D
link1 comment|post comment

Vajag dzīvokļa biedru [Oct. 22nd, 2014|06:54 pm]

vajag

[unmade]
Sveiki, cibiņi.
No 26. oktobra (oficiāli 30. oktobra) Sānavotos (rāmajā Avotu ielas komūnā starp Matīsa un Bruņinieku ielām) atbrīvojas viena istaba.
Pirms apkures maksājām nedaudz zem 80 eur par istabu (īre+komunālie+koplietošanas lietu iepirkšana+internets), ziemai nākot pieplusosies kurināmais, bet summa tāpat sanāk ļoti ok.
Dzīvoklī vēl trīs istabas un kaķis.
Jautājumus uzdot toms.murnieks gmailā.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]