Kaščejs 4ever! [entries|archive|friends|userinfo]
kaszczejs

[ website | Pamatblogs krieviski ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

Links
[Links:| GH skola = Politikas dumbrājos = ЖЖ - Ciba krieviski = Pasts Erudītu Līga ]

Wool [Mar. 18th, 2019|10:01 pm]

217
[Tags|]

Lasu Wool, patīk, tikai žēl, ka nav tādu citējamu citātu, ko gribētos izcelt un šeit ierakstīt. Pagaidām atradies viens, bet viņš zaudē nozīmi, ja nezina kontekstu un uzbūvēto pasauli.
linkpost comment

[Mar. 18th, 2019|10:43 pm]

vakardiena
Māsas Mauriņcūka viņu pārdzīvoja par 9 gadiem
linkpost comment

Magnēts [Mar. 18th, 2019|04:41 pm]

wensdy
Uz atlaidēm Rimčikā nopirku simtgades magnētu. Pieliku pie ledusskapja. Tomēr, kad tad vēl būs simtgades magnēti, nekad.
linkpost comment

[Mar. 18th, 2019|01:33 pm]

vakardiena
mani diezgan ļoti biedē, cik daudz labāk viss ir, kad paņemu atvaļinājuma dienas. tas atgādina kāda es varu būt, ka galva nav pilna ar vati nemitīgi, domas ir asas, nav trauksmes un bezcerības sajūtas. es zinu, ka tas ir par mani, ir tikai jāizdomā, kā to labot.
linkpost comment

[Mar. 18th, 2019|08:51 am]

dunduks
[Tags|]

Sīkums, bet kurš arī parāda kāpēc LV futbolā ir tā kā ir, tika pamanīts vakar skatoties Everton - Chelsea spēli. Vienā epizodē Pikfordam atspēlē atpakaļ, viņš to aizpiļī uz priekšu un tas trigerē vienam no komentētājiem sacīt, ka Pikfords esot premjerlīgas krutākais vārtsargs spēlē ar kājām. Otrs maķenīt mēģināja iebilst, saucot tādu vārdus kā Alisons un Edersons, bet pirmais pateica, ka to, redz, teicis purniņš, kurš LFF ir vārtsargu treneris un otrs atteica, ka, nu jā, viņš speciālists, viņam labāk redzams. Divas lietas: 1) ja to teica Autoritāte, tad noteikti tā arī ir, jā, protams, 2) tas vārtsargu treneris ir lohs.
link1 comment|post comment

[Mar. 17th, 2019|09:07 pm]

mazeltov
Pa nedēļu nokodu:
Sex education
Working moms
Marie Kondo

Bija ok, izklaidējoši, kaut arī nekas nav ar manu dzīvi saistīts. Droši vien tādēļ.
linkpost comment

[Mar. 17th, 2019|09:40 pm]

deloveja_kundze
viens no long distance attiecību plusiem: katra tikšanās ir kā atsevišķs piedzīvojums, un katru reizi to otru vari redzēt drusku citādākā gaismā. piemēram, nākamajā reizē tiksimies Varšavā, jo kāpēc gan ne. gandrīz pusceļš starp abu mājām.
linkpost comment

Empātija [Mar. 17th, 2019|05:46 pm]

pavisam
[music |Dire Straits - Brothers In Arms]

Nedēļām ilgi Mimme mētāja ikrus par gaidāmo Sandruļa operāciju un es biju absolūti nespējīga atbalstīt. Saplēsāmies neskaitāmas reizes.
Viņa meklē atbalstu. Mani kaitina raudāšana, kad nekas vēl nav noticis. Kaitina, ka sagaida atbalstu whatsapp. Ko es varu izdarīt? Ko es varu uzrakstīt? Saku, ka būs labi - pati saprotu, ka nevaru to zināt. Saku - savācies, tu uztrauc bērnu, apvainojas.

Ar līgalīti sēdējām pie kafijas un spriedām, ka abās nav ne kripatiņas empātijas. Viņa līdzīgā situācijā, jo mamma īd par vēl nezināmo un līgalīte trako par īdēšanu.
nu, tātad, par empātiju. nešķīsti gari. )
link9 comments|post comment

Samsara [Mar. 17th, 2019|10:57 am]

pavisam
Pāris gadus atpakaļ paņēmu mācekli, ļoti gudru, bet kompleksiem nomāktu meiteni.
Otro gadu taisa mazmazītiņu klientiņu, šogad nācis klāt viens bik nopietnāks.
Protams, pirms sniegt VID, man jāuzmet aci.

Eju cauri un labsajūtā murrāju - tas brīdis, kad redzi kā mani tarakāni iemājojas otrā - summiņas dilstošā kārtībā, platumi kolonnām vienādi, atkāpītes precīzas.



Kādreiz gan varēju novest mā līdz vārīšanās temperatūrai ar vienu vienīgu rīkojumu, bet tas viss cēla mērķa - simetrijas - vārdā!!!
link9 comments|post comment

[Mar. 16th, 2019|11:44 pm]
citronz
Negribas iet gulēt,lai nebūtu jāceļas.
link2 comments|post comment

[Mar. 16th, 2019|10:10 pm]

mazeltov
Kamēr dzīvesbriedis pa kalniem, es izmariekondonēju drēbes. Kaudze nemaz nebija liela, pusstundas laikā atsijāju prieku neuzdzirkstošos gabalus.
Nu un vakarā nopirku jaunu kleitu, protams. Vieta taču nevar palikt tukša!
linkpost comment

[Mar. 16th, 2019|11:15 pm]

putnupr
Tantes bērēs uztraucos, lai tik kapracis neizrok mūsu suni, ko apglabājām ģimenes kapos 2000.gadā, bet nevienu kauliņu nemanīju, tad jau suņa miers netika traucēts. Kad kopa bija apsegta ziediem, turpat kokos sāka ārdīties četras vārnas - vicināja spārnus un ķērca kā dzejolī: “..nav vērts, nav vērts.”

Cik dzīvot dots, tik ir vērts.
Vakarā devos uz dzimšanas dienu, kārtīgi izsmējos. Ir vērts, ir.
linkpost comment

Dienesta romāns [Mar. 16th, 2019|08:55 pm]

pavisam
Fonā iet vecā, labā наша мымра.

Ainiņa, kurā darbdiena beidzas, noskan zvans un visi visu pamet un dodas uz izeju.
Saku Pupai - O, šitādā darbā varētu strādāt - noskan zvans, zīmuļi paliek gaisā un visi ir prom.
(nākamais kadrs, kur biedr(i)s Novoseļcevs paliek pie galda un saka, ka vēl pastrādās...)
Pupa: - O, un rekur tu!

Bet vispār vairāk kā nekad šķiet, ka filma par to какие же мы бабы дуры.
link1 comment|post comment

Year closing #w8 [Mar. 15th, 2019|10:33 pm]

pavisam
[music |The Pogues - Summer In Siam]

Īsti vairs nosaukums neder, bet lai paliek vēsturei, lai saprastu, cik ilgi var slēgt vienu nolāpītu grupas gadu.
Partneris atrada vien 3 lietas manā sadaļā, kur piekasīties, no kurām divas marketingam ir palikušas no pagājušā gada formas kā ķirurga Rolex pacientā. Trešo ar Taileru profukaļi.
Pārējie četri citiem - ūdens sadaļā (risk assessment, directors report utt)
Jākobs pilnīgā šokā - ja tas ir viss, kas šogad jālabo, tad esam zirgā!!!

Iemācījos šonedēļ vārdiņu jinx.
Pati šo dabūju, kad teicu morim, ka kaut kā nedabīgi viegli iet mēneša slēgšana. Pēc tam atdevu Jākobam par lielo prieku par mazo labojumu skaitu :D

Kopumā viss kļūst vai nu relatīvs vai perpendikulārs (neesmu vēl izlēmusi) - 5 intervijas, 8 sapulces, noslēgts februāris, koordinētas pārskatga korekcijas un man šķiet, ka bijusi varen rimta un jauka nedēļa.
To-do lists W7 pret W12:



Protams, palikušas tādas sīkas lietas kā "izglābt pasauli", "noskaidrot dzīves jēgu", "atrast, kur paliek otra zeķe no pāra", bet vismaz nesit pa smadzeni lapa, kas aprakstīta visos virzienos.

Saliku travel plānus, lai dzīve nav avene. Aprīļa vidū mā varēs mainīt deklarēto dzīvesvietu. Bukareste, Sliema un Tbilisi.
Būs visai baisi, bet jāsaspiež pavasarī, jo nosolījos vasarā vairs nespert savu kāju tajā klimata joslā.

Ar intervijām iet visai raibi. Jau bija aizmirsies, kā cilvēkiem uztraukumā metas sarkani pleķi uz kakla. Kā sarunā muļķības. Kā runā tā, lai pielāgotu sevi sludinājumam. Kā runā par lietām, par kurām dzīvē nav dzirdēts. Kopumā no 5 ir 2 labi kandidāti, kas (protams) ir bumbieris pret ābolu, lai padarītu izvēli visai sarežģītu.
Visdrīzāk tomēr palikšu pie tā, ar kuru intervija izvērsās par omulīgu klačošanos par nodokļiem, sistēmām un bērniem (es goda vārds neprasīju! viss likuma ietvaros!).
Mana pēdējā intervija bija ar Niklasu, kur rekrūteris sēdēja uzmestu lūpu, sakrustotām rociņām, kamēr mēs ar Niklasu gārdzām viens par otra melnajiem jokiem.
Nav svarīgi, kas esi, galvenais atrast otru tādu pašu ķēmu kā tu.

Atkal jau mītiņš ar diviem maniem mīļajiem zviedriem, šoreiz pieaicināja developeri, kas attīstījis īpaši mums funkcionalitāti. Kopumā trešais piedeva sapulcei mazliet inteliģences. Līdz brīdim, kad viņš sāka stāstīt, ka šī poga nosūtīs datus no master uz slave, piemēram, Latviju. Mani tūdaliņa mati uz skausta sacēlās, gribēju uz pirkstiem parādīt, kurš te ir slave dritvaimicīt. Paldies providencei, pietika prāta pa kluso sagūglēt un ta-dā! Tas ir oficiāls jēdziens.
Finansēm viss ir mīļi - ir mamma, māsa, meita un pat vecmāmiņa. Te, lūdzu, kungs un vergs. pfff.

Otrā frontē miers un klusums - mā ir nedēļu (!!!) cietusi Līvuci, mēs ar Pupu aš sailgojāmies. Visi trīs šodien gāja uz Pūķa pieradināšanu vai ko tur. Ernestam ļoti paticis :>

Izņēmu tiesībām medicīnisko, daktere no laimes mani ieraugot, iemauca difterijas poti, kas esot bijis jāizdara 5 gadus atpakaļ.
Pie omes iedzēru vinčiku, vakarā ielīdu vannā (nu vannā ne pie omes, savā). Tagad bumbulis, protams, sāp un karst.
Varēja jau vispirms idiotei kko atmiņai iepotēt un tad ķerties pie difterijas. Vai arī atļaut dabai pašai izšķirot, kurš ir pelnījis izdzīvot un kurš ne.

Esmu izdresējusi Līvu vienmēr prasīt, kas pie durvīm, pat, ja redz, ka es iebraucu pagalmā (paranoja).
Gaidām šodien ciemos Ernesta draugu Vilku (nav ne jausmas - palama, uzvārds vai raksturs), zvans pie durvīm, Līva skrien prasīt, "kas tur?".
Sekundes simtdaļā sapratu situācijas absurdumu:
-Kas tur?
-Vilks!
Nu i ko tagad, kazlēn? :D
link5 comments|post comment

Kā man neiznāca otrais albūms [Mar. 15th, 2019|01:31 pm]

eos
Skatoties Bring me The Horizon interviju par jauno albūmu "amo", kur grupas solists un taustiņnieks stāsta, ka jau no vidusskolas gadiem turas kopā un taisa mūziku, atcerējos, kā man bija 16 un 18 gados, kad dienām/nedēļām/mēnešiem sēdēju istabā, trenējoties dziedāt, rakstot tekstus un domājot: "Ko es īsti gribu pateikt?"

Kaut man arī bija draugs, kurš interesējās par mūziku, tomēr viņš sliecās uz hip-hopu un iegādājās modīgu skaņu plašu atskaņotāju skrečošanai. Mani interesēja kāds, kurš piespēlētu ģitāru un taustiņus, ne piemeklētu bītu.


Vēl sanatorijā iepazinos ar puisi, kurš pats spēlēja ģitāru un dziedāja, tāpēc sapratu, ka viņš grib bīdīt savu lietu, un pierunāt viņu spēlēt man nav reāli.

Vēl bija klasesbiedrs, kuram vidusskolā jau bija grupa, un viņš spēlēja basģitāru. Tā kā tur arī nevarēja nekas sanākt.



Lai nu kā, tā visa lieta ar dziedāšanu, loģiski skatoties, varēja izvirzīties tikai tad, ja es iestātos uz vokālās mūzikas programmu mūzikas akadēmijā, un tad tā censtos atrast vēl cilvēkus.

Vēl bija iespējas kļūt par vokālistu kādai grupai, kurai tā trūkst, ko es izmantoju.

Taču es sapratu, ka šie pārējie jaunieši nav ar mieru pieņemt manus tekstus par to, cik draudzība ir skaista, ka vajag dzīvot dziļi un radīt ko skaistu.

Viņiem vajadzēja ko spridzinošāku, un vispār viņi gribēja spēlēt rokenrolu.

Tikai daudzus gadus vēlāk es spēju nodefinēt, kādu skaņu gribēju panākt. Tas varētu būt Agnes Obel no vienas puses un Angus & Julia Stone no otras.

***

Galu galā ir absurdi domāt, ka cilvēks, kurš piedzimis dzirdot simfonijas, uzaudzis ar tām, un pēc tam tīņa gados saaudzis ar Radio SWH Rock, negribēs radīt mūziku. Mūzika ir pārāk skaista.
linkpost comment

[Mar. 15th, 2019|05:35 pm]

morraa
Gulēju, pamodos no tā, ka Hugo atnāca gulēt man blakus.
Pamodos no tā, ka Hugo piecēlās un skatījās tumšā istabā runādams. Palūdzu gulēt nevis runāt ar iedomu draugiem, Hugo piekrita.
Pamodos no tā, ka Hugo un atkal runāja ar savu iedomu draugu tumšajā istabā.
Tā tas turpinājās tik ilgi, cik es jau nevaru saskaitīt, bet, šķita, kādas pārdesmit reizes.

Atcerējos to Harmsa stāstu, kur viens kungs sapņoja, ka sēž paslēpies krūmos un garām iet policists. Tad sapņoja ka iet gar krūmiem un krūmos sēž policists. Tad sapņoja ka sēž paslēpies aiz policista un garām iet krūmi.

Tālāk pamodos no tā, ka Hugo atkal piecēlās un sāka runāt ar savu iedomu draugu tumšajā istabā. No istabas runādams iziet vēl viens Hugo un tagad Hugo ir divi. Tad pamodos un sapratu, ka tas arī bija sapnis un cik ironiski ir tas, ka Harmss zināja kā tas notiek.
linkpost comment

Jauki [Mar. 15th, 2019|12:23 am]

ctulhu
kad tevi un tavas idejas reklamē arī to pretinieki:

http://kristineliepina.lv/335-globalisma-galamerkis--transhumanisms-jeb-kapec-mus-visus-piespiez-digitalizeties-rfid-mikrocipa-/
link10 comments|post comment

Constants are a-changing [Mar. 14th, 2019|06:10 pm]

eos
"Well I guess a career is a bit like marriage. Sometimes people stay in it for way longer than they should have, up to a point when they're too scared to turn around and maybe realize that they've thrown the past couple of years or even decades away for some distant hope of a future."


"Life is a game of chess. You are the king and the surrounding pieces are your current circumstances. Sometimes those pieces are captured and disappear. Sometimes you feel like you're in checkmate and just give up. You become trapped by your circumstances and feel like it's not worth it to continue playing the game. But what if I told you 'You are not your circumstances. You are so much more. You are the chess board. "
linkpost comment

[Mar. 14th, 2019|03:22 pm]

putnupr
jau nedēļu darba vietai jaunas telpas, ļoti tuvu pie manas mājas - 300 metri.
no vienas puses ir labi, jo nav tālu jāiet, bet no otras - slikti, jo visu laiku mīcos pa savu mikrorajonu. kā zemnieks, kas guļ turpat, kur strādā.

varbūt laiks meklēt citu darbu, jo nekas cits jau dzīvē nemainās, nav maināms. protams, izņemot iespējamās slimības un nāves.

šorīt kārtojām kapu lietas. visi bija pārliecināti, ka kapvieta reģistrēta uz mana vārda, kā zemes īpašniece devos uz kapu kantori, lai dotu akceptu vēl viena mirušā apbedīšanai, bet nekā, izrādās, ka esmu 2. persona, tad nu nācās zvanīt mammai, lai taisās, ņem taksi un brauc formēt dokumentus, viena paraksta dēļ cilveku izrāva no miega. kapu kantorī pūslīgs vecis, kam laikam nepatīk dzīvie. toties kapracis jauks, bija atnācis ar savu kucēnu. kapracis vīrs ap gadiem 40, strādājot jau no 1993., skolā slikti mācījies, tā nu pēc 9. klases pievērsies kapu rakšanai. Esot labs darbs, jo kluss un svaigā gaisā, priekšnieku satiekot labi, ja 1x mēnesī.

mēs toties satiekam priekšnieku visu laiku, un reizēm gribas jautāt, vai viņš ir iedzēris savas zāles...
link4 comments|post comment

Mazie ikdienas prieciņi [Mar. 14th, 2019|02:14 pm]

pavisam
Saņēmām šādu atbildi no darbinieka par izglītības līmeni (stipri aptuvens tulkojums):

"Nevaru precīzi pateikt, kas rakstīts manā izglītības dokumentā, jo tas atrodas vecāku mājās, bet tie jau pāris nedēļas ir aizbraukuši. Es teiktu, ka tas ir par vidējo izglītību (12 klases).
Īsti nezinu, kā nodefinēt manu izglītības līmeni - esmu palīdzējis(-usi) vairākiem draugiem uzrakstīt bakalaura un maģistra darbus (jo tie, acīmredzot, pēc n gadu studijām nespēj veikt pētniecisko darbu vai salikt teikumu kopā). Esmu arī palīdzējis ar doktora disertāciju (mans kaimiņš ir profesors, strādā n universitātēs, goda vārds!).
Tas brīdis, kad esi līdzautors, bet visus laurus gūst citi..."

Mums pat ir atsevišķa mapīte šādiem kreatīviem.

Nesen saņēmām krāsaino papīru, salocītu labākajās origami tradīcijās, apzīmētu ar sirsniņām un velo zvaniņiem, ar nosaukumu "I want to ride my bicycle".
Tas, izrādās, bija iesniegums par vietu veloparkingā, nācās šo skaistumu atdot uz citu departamentu.


Un man šodien piedzima trešais darba bebis!!!
Pašai gribas domāt, ka 3 mazuļi nepilnos 4 gados nozīmē labu darba vidi, kur meitenes nav tā nodzītas, ka balansē uz neauglības robežas vai baidās, ka nebūs, kur atgriezties. 2 puikas un 1 meitiņa peciņa. Osom!
link9 comments|post comment

[Mar. 14th, 2019|09:17 am]

deloveja_kundze
es jau kādu laiku esmu ar interesi domājusi, kas iet uz tiem operu seansiem forum cinemas. nu, wonder no more - mamma nopirka biļetes, un mēs iesiem uz Valkīru marta beigās. varētu jau snobēt un iesmiet par augstās kultūras baudīšanu popkorna ielenkumā, bet, no otras puses, šis konkrētais iestudējums ir 5 stundas, un to noteikti var labāk baudīt ērtos krēslos, nevis tajos, ko parasti operā varu atļauties un kur vienmēr kāds blakus nodarbojas ar intensīvu manspredingu.
link7 comments|post comment

[Mar. 14th, 2019|09:21 am]

markizs
Gribās uz reivu
linkpost comment

[Mar. 13th, 2019|09:29 pm]

slepenaamaasa
Šodien beidzot atsāku terapiju. Runājām par aizsardzības mehānismiem un to, ka vajag tos izpētīt un iepazīt, un neiet tiem cauri, ja ir pretestība. Sagaidīt, kad jutīšos gana stipra un gatava, lai pārstrādātu traumatiskās pieredzes. Ja laužas cauri negatavs, tad notiek tā, kā man reizēm ir bijis, ka pēc tam nevar aiziet uz darbu kādas pāris dienas, piecelties no gultas vai būt nomodā.

Sāku ierakstu, jo gribējās uzrakstīt par dusmām pret random čali veikalā, kurš super douchy un bezatbildīgā veidā runāja\lepojās ar to, ka neko nemaksātu, ja draudzenei būtu jātaisa aborts. Es dzirdēju tikai daļas no sarunas un pastāv ļoti liela iespēja, ka konteksts bija pilnīgi cits. Tāpat es neesmu par vai pret citu cilvēku abortiem, man pašai paveicies ar tādas pieredzes trūkumu, un neuzskatu, ka tā būtu mana vieta lemt vai tiesāt, kurš par ko maksā svešu cilvēku attiecībās. Un tomēr man gribējās pagriezties pret to čali un ar dūri pamatīgi izšķaidīt viņam seju, vienlaicīgi rantojot par to, ko tas stulbenis kādam varētu nodarīt (dūre man ofic no kāda būtu jāaizņemas, jo mana droši vien izšķīstu un nokristu zemē, ja ko tādu mēģinātu). Čau, aizsardzība. Es zinu, Tavus noslēpumus.
link5 comments|post comment

Got the Life [Mar. 13th, 2019|05:51 pm]

eos
Vienai no mums ir jābūt tā vērtai
Lai cīnītos līdz galam
Aizstāvētu un izlauztu ceļu

Rāt un kliegt
Taču cieši spēcīgās rokās turēt

Atstājies neirožu saēstais gars
Tukšums

Cilvēki dzer viens otru kā
Kefīra pakas sarūgst

Miesa un kontrole
Apstulbināti
Tukšums

Sasmalcināti
Cieši mazos gabaliņos

Tavas ciešanas
Vērtīgākas par Tevi pašu

Karuselis turpina griezties
Vēnām un trūcēm piesvilina vēl
linkpost comment

UK [Mar. 13th, 2019|04:49 pm]

pavisam
[music |Sting - Englishman In New York]

Briesmīgi jau negribas izsaukt uz sevi uguni, bet varbūt tiešām UK neiederas EU?
Es nerunāju tikai par braukšanu pa nepareizo pusi.
Brīžiem šķiet, ka viņi konceptuāli ir nepareizajā pusē ne tajā pusē, kur EU.

Atver jebkurus EU auditora komentārus, pusstundas laikā vari pārbaudīt, saprast un atbildēt.
Ar UK tas katru gadu ir kā audience pie karalienes mātes - ilgi, stīvi un mokoši.

Nē, lai paņemtu mūsu ciparu, tad - šo te pieliekam, šo noņemam, rekur mūsu cipars.
Paņem kaut kādu teorētisko ciparu, tad rēķina atpakaļ uz viņu ciparu, tad uz mūsējo.
Turklāt, ja pa ceļam ir labojums (X-X+Y), tad viņu izpildījumā tas nebūs vienkārši labojums par summu Y. Tie būs divi labojumi: X un Y-X.

Ja ar Taileru var sazvanīties desmitos naktī un veloceļa vidū risināt IFRS problēmas, tad no UK zvana dāma un ar pompu paziņo, ka zvana Vokera kunga recepcija, palieciet uz līnijas, tūliņ savienošu ar Vokera kungu!
Omigod, omigod, tā vien gribas nomazgāt kājas un uztaisīt reveransu.

Puse dienas pa pieskari.
link2 comments|post comment

[Mar. 13th, 2019|11:40 am]

dunduks
Baznīcu/Dzirnavu stūra ēkā atkal izīrē telpas. Tas nav nekas pārsteidzošs, jo kopš ~10 gadiem izbeidzās tur ilgi esošais ēdināšanas uzņēmums, īrnieku tur ir bijis daudz (es gan tā uzreiz varētu nosaukt tikai trīs - Bites blūza klubs, uzbeku ēstuve, gruzīnu ēstuve). Sajūsmināja izīrētāju sauklis: "Vieta veiksmīgam biznesam". Jā, protams.
link2 comments|post comment

[Mar. 13th, 2019|10:50 am]

vakardiena
beidzot guļu! Wohooo! Sporti joprojām no manis ir too much to ask, bet es ceru, ka gan jau kādreiz atkal
linkpost comment

Street fight with the OCD [Mar. 11th, 2019|10:01 pm]

slepenaamaasa
Sēžu gultā ļoti patīkami, pasmagi sagurusi, bet šķiet, ka nevarēšu aizmigt, ja kārtīgi neizslaucīšu un neizmazgāšu grīdu. Būs jāpaceļ gulta, matracis, jāpurina segas, jāvēdina un jānopērk jauna gultasveļa stundas laikā, lai paspētu izgulēties. Visur ir putekļi, baktērijas, ērcītes, oliņas. Nekas nešķiet gana tīrs. Nevaru nomierināties to stulbo putekļu un daļiņu, un nezināmā dēļ (vai man ir sausa āda, alerģija, kaut kādas ērcītes, varbūt es no kaut kā dziļāka patiesībā lēnām sadalos?). Šodien lekcijā bija grūti koncentrēties uz pasniedzēja teikto, jo nereāli gribējās ar vates kociņiem iztīrīt ausis. Gribas visu nopirkt jaunu, izberzt, izmazgāt. Kņud āda - no iekšpuses un ārpuses. Šodien par skaļu likās ne tikai skaņas, bet arī krāsas.

Paņaudēju, kas ir mans pašattīrīšanās process, un pietiek. Eju mazgāt, purināt un pirkt pie spāņu ģitārām Spotify. Aiziešu pie lora izskalot ausis. :D Neiesakiet, lūdzu, neko.
link4 comments|post comment

... [Mar. 11th, 2019|07:57 pm]

eos
Siltas un mīkstas. Tās saņemu saujā un viļāju lēni. Tik daudz laba un jauka tās dara! Zem spilvena atpūšas naktī un krāj spēkus, lai ik dienas celtu un veidotu.

Stiprus mūrus tās ap mani ceļ, lai justos droši. Lai netiktu man klāt viss, ko nepamanu un vēl nejūtu es.

Krēslus, galdus, karotes un groziņus pin, mūsu leļļu māju veido par īstu!

Tālumā redzu, kā Tu jau man māj, ieraugot cauri visai tai pelēkajai sienai.

Tieši tā es redzu un jūtu - cauri pelēkumam, kas ieskauj mani, Tu spēj izspraukties cauri un tomēr sasildīt. Tik grūti un smagi līdz manīm tikt, bet kā mazs punktiņš es tomēr esmu, un Tu, ļoti gribot, mani vienmēr sasniedz.
linkpost comment

[Mar. 11th, 2019|11:11 am]

vakardiena
Pagājusī nedēļa ir beigusies, lai dzīvo pagājusī nedēļa!
Es tik ļoti lepojos un priecājos par saviem talantīgajiem draugiem un paziņām, mani tik ļoti iepriecina tas, ko un kā viņi dara lietas, netieši veidojot man pasauli, kurā es jūtos ērti un priecīgi un ar kuru man gribās dalīties, vicināt rokas un teikt- eu, eu, look at this precious!
manī ir tāds milzīgs maigums un mulsums par visiem Šiem cilvēkiem, ka kaut kādā veidā man ir vismaz nedaudz izdevies kļūt tam/viņiem piederīgai. Un es reti kad jūtos kaut kam piederīga.
Gribās nedaudz apturēt šo sajūtu, vēl nedaudz ilgāk tajā uzkavēties, just to milzīgo maigumu un mīlestibu pret draugiem, līdzcilvēkiem, partneri, prims to atkal aizslauka stress un darbi.
ļoti priecājos par draugu, kurš šo nedēļU arī pavadīja feminisma zīmē, kurš ir blakus un atbalsta. Viņš arī ir viens no tiem, uz kuriem man šodien gribās skatīties un justies pārsteigtai par to, cik ļoti man ir paveicies. Labi, būsim godīgi. par saviem tuvajiem es vienmēr jūtu to "Kā man ir paveicies!", bet man liekas svarīgi to apzināties. Atkal un atkal atskatīties un pamanīt visas tās fantastiski brīnišķīgās īpašības un mijiedarbību, kas reizēm ikdienā kaut kur aizpeld un iejūk starp kaķa spalvām, sarunām par to, ko ēdīsim vakariņās (kartupeļus un humusu, es nesaprotu, kāpēc mēs par to vispār vēl runājam :D ) un nogurumu. Reizēm mani kaitina viņa optimisms un NAV JAU TIK SLIKTI, bet tas kaut kā pielīp, ja ļauj tam pielipt un pavelcies līdzi. Es zinu, ka tā ir viņa izdzīvošanas stratēģija, bet saliekot to kopā ar manu, sanāk diezgan veselīgs mindsets.
Ar to es vnk gribēju atzīties mīlestībā visai pagājušajai nedēļai un cilvēkiem tajā
linkpost comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]