9:43AM - Aptauja - sievietes aptaujā piedalīties nedrīkst!
Poll #21420 Liberāļi
Open to: All, results viewable to: All
Vai Tu būtu gatavs atdot savu dzīvību aizstāvot Latvijas neatkarību?
Poll #21421 Liberāļi
Open to: All, results viewable to: All
Par kādām vērtībām Jūs būtu gatavi karot un atdot savu dzīvību?
Poll #21420 Liberāļi
Open to: All, results viewable to: All
Vai Tu būtu gatavs atdot savu dzīvību aizstāvot Latvijas neatkarību?
"Un te man gribas teikt par kreiso liberāļu fanātismu: tam ir reliģisks raksturs, jo laicīgās ideoloģijas savā būtībā ir surogātiskas reliģijas, tikai bez Dieva. Šādās reliģijās nav Dieva, toties ir vērtības, par kurām karot un iznīcināt pretiniekus. Kā saka, svēta vieta tukša nepaliek, Dieva vietu ieņem monstri."
http://www.aprinkis.lv/index.php/viedok
"Men took to changing wives with the same zest which they displayed in the consumption of the recently restored forty-per-cent vodka"
https://www.theatlantic.com/magazine/ar
Palasīju diskusiju. Gribu izcelt kādu patiešām vērtīgu komentāru:
"Tam arī vajadzētu būt galvenajam pretuzbrukuma virzienam Irbei&Co - parādīt, ka viņu piedāvātais tradicionālais ģimenes modelis patiesībā jau vairs nebūtu pieņemams arī lielai daļai heteroseksuālo, kas paši pieraduši pie brīvajām attiecībām, laišanas pa kreisi, pornogrāfijā balstītām seksa rotaļām utt."
Laba stratēģija! "Jūs, izvirtušie! Pieņemiet šo jauno sociālo realitāti!".
"TELOS ir tīmekļa portāls, kuru 2021. gadā izveidoja filozofu biedrība Peripatos. Tas ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kas apvieno Latvijas konservatīvos domātājus, kuriem līdz šim nav bijusi sava vietne un sava vienojošā telpa."
https://telos.lv/vadlinijas/
Schulz J, Bahrami-Rad D, Beauchamp JP, Henrich J. The Church, intensive kinship, and global psychological variation. Science [Internet]. 2019;366.
https://science.sciencemag.org/cont
Joe Henrich on how Westerners became psychologically peculiar and economically prosperous
https://www.youtube.com/watch?v=I6e_5x4
"Krievija ar Vāciju ir dabiski sabiedrotie: Krievija ir lauksaimniecības zeme, Vācija – rūpniecības; uz agrākās krievu–vācu robežas nebija strīdīgu apgabalu – ne Krievijai bija vajadzīga Vācijas teritorija, ne Vācijai Krievijas. [..] Vācija sakauta, un Krievija sakauta, un ir stipri dabīgi, ka abi cietušie saprotas. Šī pārliecība jau no 1919. gada sāk izplatīties visās krievu aprindās – no pašiem labajiem līdz galējiem kreisajiem.
Tāpēc ir jāsagaida, ka nākamībā Krievija visādā ziņā ies ar Vāciju kopīgu ceļu, jāsagaida krievu–vācu savienība, jo jau tagad visa krievu tauta – kā komunisti, tā monarhisti – raugās tikai uz Vāciju un, no otras puses, vācieši – no spartakistiem līdz monarhistiem – vismīļāki izturas pret krieviem. Kā Krievijai, tā Vācijai tagad nav nedz kara, nedz tirdzniecības flotes (un to nav iespējams iegūt īsā laikā), tādēļ Krievijas–Vācijas savienība nevar dibināties uz satiksmi pār jūru. Krievijai jādabū sauszemes robeža ar Vāciju."
http://www.a.aprinkis.lv/sabiedriba/dzi
«Patriotisma likteņi» (Latvijas Kareivis, №75, 07.04.1934) / Alfrēds Goba
Vienalga, lai to saucam par kļūdu vai par nelaimi, bet fakts paliek: mums latviešiem nebija labu skolotāju patriotismā un nacionālismā, šīs (pārskatīšanās un šīs nelaimes sekas mēs kā tauta izjūtam vēl tagad. Izteiksimies skaidrāk. Nelaime bija tā, ka iepriekšējos gadu desmitos mūsu inteliģencei augstākās skolās un vieglāk pieejamās cittautu grāmatās bija jāsastopas tikai ar vācu un krievu ideoloģiju. Un kļūda sākās tur, kur mūsu inteliģence, neapsvērdama šo ideoloģiju kritiski, sāka to izplatīt plašākās tautas masās. Turpretī to citu tautu idejas un ideāli, kas būtu mums īstāki likteņa biedri, palika gandrīz vai sveši, jo cik gan mēs zinājām un cik mācījāmies no tādām tautām, kā: somi, čehi, poļi un dažas citas tais laikos nesuverēnas, bet kulturālas tautas.
Kāpēc mācīšanās un sekošana krieviem un vāciem bija kļūda un nelaime? Vai tad viņiem patriotisma un nacionālisma trūka? Netrūka gan, bet tas bija pavisam citādas dabas un tiecās pavisam citā virzienā. Tā mūsu tautiskā laikmeta inteliģence, cik tālu tā padevās krievu slavofilu iespaidam, jauca nost robežas, kas latviešus šķir no krieviem, un - tā veicināja latviešu spēku aizplūšanu no Latvijas uz neatgriešanos un pazušanu. Tika taču cilātas pat tādas domas, ka latvieši esot tik tuvi radi krieviem, ka arī latviešus jāieskaitot slavu tautu saimē. Atsevišķos gadījumos nonāca pat līdz tādai neprātībai, ka ieteica latviešiem pieņemt «krievu ticību», lai arī tā, kopā ar pastiprinātu krievu valodas mācīšanos, sekmētu latviešu tautas sakušanu ar savu lielo austrumu kaimiņu. Ja arī šādas domas bija nekaunīga pārdrošība, tad daža cita ideja likās pat nepārprotamiem nacionālistiem pieņemama, piemēram, latviešu izceļošana uz Krieviju, dibinot tur savas kolonijas, un latviešu intelligences eksports uz Krieviju, kur tā, sajaukdamās, saprecēdamās ar sveštautietēm resp. sveštautiešiem, pazuda mūsu tautai.
Ko latvietis varēja mācīties Krievijā, ja paturam acīs patriotisma un nacionālisma ideoloģijas? Krievus kā tautu nekas neapdraudēja un tautas pašaizsargāšanās instinkts tur nemaz nebija attīstīts. Ja ari vajadzētu pazaudēt dažus miljonus (izceļojot, pārtautojot, pievienojot citai valstij, karā izkaujot) — tas lielajai krievu tautai nekas nebija, tas viņu nebūt neapdraudēja. Apzinīgu nacionālismu no krieviem nevarēja mācīties, un viņu neapzinīgais, būtiskais nacionālisms, kā jau kultūrā zemāk stāvošas tautas nacionālisms, (uz latviešiem neiedarbojās, jo par krievu īpašību — stingri turēties pie savas valodas un ierašām, un nepadoties svešai ietekmei — inteliģentais latvietis drīzāk pasmējās nekā par to jūsmoja. Krieviem bija gan patriotisms, bet tas prasīja visu Krievijas tautu sakušanu ar krieviem, un no tā latvieši ne tikai nevarēja mācīties, bet pat tika saindēti tik tālu, ka aizmirsa sapņot par savu neatkarību, aizmirsa prasīt pat autonomiju. Tā atļauja pamatskolās kaut cik mācīt mātes valodu un brīvība dibināt labdarības un dziedāšanas biedrības latviešiem likās jau kā liela žēlastība no krievu valdības puses.
Ari turpmākos gadu desmitos, mūsu «jaunās strāvas» laikos, latviešu inteliģence neko labu nemācījās nacionālismā nedz no krieviem, nedz no vāciešiem, Vācijas vāciešiem arī vairs nebija jābaidās par savu nacionālo patstāvību, un tautas masas nemaz nezināja, kas tas par jautājumu. Vācu sociāldemokrātija veidojās tā, ka šis jautājums — nacionālā lieta — būtu tikai buržuāzijas izdomāts un tādēļ atmetams.
Nākotnes sociālistiskajā valstī tautas nedrīkstēja vairs būt. Tautu īpatnību izdeldēšana, tautu robežu nojaukšana — tas bija vācu sociālistu mērķis, un šim mērķim palika uzticīgi arī krievu sociālisti. Latvieši, izcietušies dažādas netaisnības tā laika dzīvē, viegli pieslējās šīm kosmopolītiskām mācībām. Tā radās arī mums inteliģence, kas noliedza nacionālās un valstiskās patstāvības vajadzību. Un valsts dibināšanas un valsts neatkarības izkarošanas laikos šie ļaudis bija vai nu pasīvi vai pat strādāja tam pretī. Tā vācu un krievu mācība nacionālismā un patriotismā mūs noveda līdz tam ārkārtīgi apkaunojošam apstāklim, ka 1918., 1919., un 1920. g. bija latvieši (kommūnistu un «niedristu» pulkos), kas ar ieročiem rokās cīnījās pret Latvijas valsti. Nedomāsim, ka tie latvieši jau pēc savas dabas bija tik ļauni, ka paceltu roku pret savu māti — pret savu tautu. Nē, viņi bija tikai apmāti svešajā krievu un vācu ideoloģijā. Viņu prāts bija aptumšojies, jo mūsu tautas nelaime bija tā, ka latvieši vēl nepaspēja pietiekoši izveidot savu ideoloģiju.
Ja nu pagātnē tā, ka vācu un krievu nacionālisma un patriotisma ideoloģijas nav mums vis palīdzējušas, bet gan kaitējušas un aizkavējušas latvisko, tad varam droši teikt, ka arī turpmāk mums nav ko mācīties šais novados no minētām tautām, jo viņu stāvoklis tautu saimē ir pavisam cits, un viņu politiskie mērķi pavisam citi. Mums ir augsti turams taisnības tikums: paturēt savu un izkopt savu, bet nekārot svešas zemes un netiekties svešus elementus uzsūkt sevi, turpretī dažs lielais kaimiņš skatās pār svešo sētu un domā savas iekarošanas domas.
Kur raženāks būtu mūsu nacionālisms un patriotisms, ja mēs pie laika būtu mācījušies no tām tautām, kas izcieta apmēram to pašu likteni, bet kas bija bagātas lieliem nākotnes sapņiem, jo savā pagātnē bija pieredzējušas brīvību un neatkarību, tiklab kulturāli, kā arī politiski. Ja igauņi, kas citādi mums likteņa biedri, nodarīja mazāk kļūdu (mazāk izceļoja svešumā, mazāk aizrāvās no kosmopolītiskām idejām, bija vienprātīgāki valsts dibināšanas un izkarošanas dienās), tad tur savs nopelns arī Somijas tuvumam. Teicamas nacionālās aizstāvēšanās metodes mums varēja mācīt poļi, čehi, pat mūsu pašu Baltijas vācieši, bet tikai ne Vācija un Krievija. Svētīgs mums būtu bijis nelielas, bet neatkarīgas valsts tuvums. Mazās valstīs izveidojas pavisam citāds un (katrā ziņā mums nesalīdzināmi vairāk pieņemams nacionālisms un patriotisms.
Tā nobeidzot šo rakstiņu, atminēsimies Beļģijas lielo dzejnieku Emīlu Verharnu, nesen mirušā karaļa Alberta personīgu draugu (arī Verharns mira traģiskā nāvē pasaules kara sākumā), šis dzejnieks 1913. g. Maskavā nolasīja priekšlasījumu virkni par dzimteni un dzimtenes mīlestību. Verharns stāstīja, ka savu dzimtenes mīlestību nebūs nest tikai sirdīs, bet ar to iziet pasaulē, to paturēt visos darbos, visās attiecībās. Un ne tikai inteliģences īpašums lai šī mīlestība, bet visu tautas locekļu sirdīs, jo tikai tādā ceļā aug tautas lielas, ja arī ne skaitā, tad savā garā un godā. Bez tam: meli esot, ka rūpniecība, zinātne un starptautiskā satiksme mazinot un sakropļojot dzimtenes mīlestību. Viņa dzimtene, Beļģija, ievērojama rūpniecības zeme un starptautiskas satiksmes krustcelēs, bet beļģieši un viņš jo karstāki mīlot savu dzimteni. Sirmais dzejnieks stāstīja arī par to, kā jāmīl dzimtene. Jāmīl nevien viņas māksla, viņas kultūra, viņas pilsētas, viņas ziedošās pļavas un vīna dārzi, viņas jūras un kuģojamās upes, bet arī — viņas kailās klintis un tīreļi, purvi un dūņu strauti, — jāmīl būdiņas un nabadzība...
«Es visu ta mīlu, un katrs flandrietis tā mīl.» Jo tikai to, ko mīlam, mēs varam darīt arī labāku un pilnīgāku. Bez dzimtenes un tautas mīlestības nevar būt tautas un valsts cildenuma un lieluma.
Jūs gribēsiet nopirkt zeltu un sudrabu, pirms tas vilciens būs aizgājis.
Brāļi, brāļi, pirkat zeltu,
Es sudraba nevalkaju:
Mazs bij mans augumiņš,
Tas sudraba nepanesa.
Alexander MacCallum Scott [worked briefly as private secretary to Winston Churchill, and was his first biographer]
Beyond the Baltic (Thornton Butterworth, 1925)
https://babel.hathitrust.org/cgi/pt?i
"One bank alone, Bank of New York Mellon, filed suspicious activity reports to the U.S. Treasury Department that flagged $7.1 billion in suspicious transactions that had flowed through Latvia’s Regional Investment Bank between 2006 and 2015.
Bank of New York Mellon separately reported $1 billion in suspect funds running through accounts at Meridian Trade Bank, now known as Industra Bank, between 2000 and 2014. For much of that time, Meridian Trade Bank had been the local offshoot of Russia’s SMP Bank, a group owned by Arkady and Boris Rotenberg, billionaire brothers and lifelong friends of president Vladimir Putin.
In 2014, shares in the Lativan branch were hurriedly offloaded to local investors after the Rotenberg’s wider SMP Bank empire, and the brothers themselves, became the subject of U.S. sanctions targeted at Putin’s inner circle.
Of even greater concern to Bank of New York Mellon was a third Latvian bank called Expobank, formerly LTB Bank, owned by a publicity-shy Russian banking tycoon called Igor Kim. According to Bank of New York Mellon, a staggering $29.2 billion in suspicious funds flowed through Expobank in just under a decade, between 2006 and early 2016.
Two other Latvian banks that featured prominently in FinCEN Files were Trasta Komercbanka and ABLV Bank, both of which collapsed amid money laundering scandals."
https://www.icij.org/investigations/fin
Center for Family Planning Program Development, Activities Relevant to the Study of Population Policy for the United States
https://drive.google.com/file/d/0B0KCqt
U.S. FOREIGN POLICY TOWARDS LATVIA DURING THE INTER-WAR PERIOD, 1917-1941
https://apps.dtic.mil/sti/pdfs/ADA26755
The Riga Mission: The Reports of the First American Outpost on the Soviet Border,1924-1933
https://digitalcommons.odu.edu/cgi/view
When I was a boy, we were beaten if we did not learn Greek irregular verbs well. I am not defending beating children. In fact that is a very bad thing to do, both for the children and for those beating them. It was painful, and produced anxiety. But now…I can read Sophocles and you can't.
Paulu pieminot, man nozīmīgākais Paula darbs šķiet viņa monogrāfija "Viens ar Kantu. Otto Rolava dzīve", kas kaut nedaudz sasvēra svara kausus uz vēsturiskā taisnīguma pusi. Paldies Paulam. R.I.P.
I do not believe that the American system of solving the problem stands any chance. First, they deny that there is a difference between the blacks and the whites. Once you deny that, then you’re caught in a bind. All right, if we are equal, then why am I now worse off? You have fixed me. The system has fixed me. So they say, right, let’s go for affirmative action. Lower marks to go to university, and you must have a quota for number of sales-persons or announcers on radio or TV. And so you get caught in a thousand and one different ways. And you say, since the army is now 30, 40 per cent blacks, you must have so many generals, so many colonels, and so on.
I don’t know how they have got into this bind, but I think that is not realistic. You don’t have to offend people because they are not as good as you. I mean I’m not as smart as an Israeli or many Chinese for that matter. But that doesn’t mean that I’m not to be treated as equal in my rights as a human being.
The only way we can all really be physiologically equal in brain power and everything else is to have a melange. All go into a melting pot and you stir it. In other words, force mixed marriages, which is what the people in Zanzibar tried. The blacks wanted to marry all the Arab girls so that the next generation, their children, will be half-Arab. But I don’t think that’s a practical way nor will it solve the problem. And you can’t do that worldwide, you can - maybe you can do that in Zanzibar. In the process, you diminish Zanzibar.
Because whereas before you had some outstanding people who can do things for Zanzibar, now you have brought them down to a lower level.
So my attitude now would be a very practical one of saying that we are equal human beings. Whether you can run 100 yards in 20 minutes, 20 seconds or 10 seconds, you’ve got a right to be here. But that doesn’t mean that because you run at 20 seconds, I must run at 20 seconds. Then we’ll all get nowhere.
"For several decades, the wise U.S. policy of isolating the CCP economically and politically kept China a third-rate power—unable even to seriously threaten its near neighbors.
In the 1970s, President Richard Nixon and Secretary of State Henry Kissinger told Americans that by engaging China, the CCP could be weaned away from communism and lured into the free world.
This disastrous mistake may yet be the undoing of us all.
Now, the CCP controls a world-class military and the world’s second-largest economy—all while staying firmly on the communist road.
The United States now stands with a dangerous enemy squaring off across the Pacific, a deeply penetrated political system and business community, a vastly reduced industrial capacity, a severely damaged economy, and now mass rioting in cities across the nation—all in some way related to the CCP.
Is all of this worth the ability to buy cheap toasters in Walmart?"
https://epochtimes.today/beijings-reven
Izrādās, ka BLM organizācijas dibinātājas ir pašdeklarētas marksistes, kuras vairāk interesē šķiru ideoloģija, ne rasu nevienlīdzības risināšana.
BLM sākotnēji dibināta, lai vērstos pret policijas patvaļu, sevišķi agresiju pret melnādainajiem. Tā izsaka vēlmi apkarot rasismu, kas esot izplatīts ASV policistu rindās.
Kā noskaidroja "PanAm Post", lai gan tiek apgalvots, ka BLM iestājas pret policijas patvaļu un rasismu visā pasaulē, šī organizācija vienlaikus ir liels dažādu brutālu un represīvu diktatoru atbalstītājs. BLM dibinātājas ir pārliecinātas Venecuēlas diktatora Nikolā Maduro un Kastro režīma sabiedrotās.
Ironiski, ka BLM vienlaicīgi protestē par policijas brutalitāti ASV un slavē režīmu, kas pazīstams ar represīvo drošības spēku nežēlīgo vēršanos pret oponentiem.
Raugi, Opālas Tometī vadība, kas pati ir viena no organizācijas līdzdibinātājām, BLM nosūtīja "neatkarīgu novērotāju" delegāciju uz Venecuēlas 2015. gada parlamenta vēlēšanām. Citiem novērotājiem no ASV, ANO vai ES organizācijām Maduro režīms akreditēties neļāva. Vienīgie pielaistie novērotāji nāca no "revolucionārajam mērķim" un režīmam draudzīgām organizācijām.
Īsi pēc notikušajām vēlēšanām, Tometī nāca klajā ar rakstu, kurā vārds vārdā tika atkārtotas Maduro režīma starptautiskai propagandai sagatavotās tēzes. “Pēdējos 17 gadus esam bijuši liecinieki tam, kā Bolivāra revolūcija stingri iestājusies par līdzdalības demokrātiju, izveidojusi taisnīgu, caurspīdīgu vēlēšanu sistēmu, kas atzīta par vienu no labākajām pasaulē.” Tā raksta Tometi par visai apšaubāmo Venecuēlas vēlēšanu norisi.
Interesanti arī, ka jau pirms 2015. gada vēlēšanām, Maduro personīgi saņēma apbalvojumu “Afro-pēcnācēju samitā”, kas notika Harlemā. Uz samitu Maduro uzaicināja tieši pēc BLM vadības pieprasījuma.
Pulka Venecuēlas iedzīvotāju ir tikuši nogalināti, nevis pretojoties arestam vai ielu protestu sadursmēs ar policiju, bet gan no policijas snaiperu lodēm, kad tiem no augšas tika pavēlēts "nomierināt demonstrantus", tā nodrošinot pāris līķus. Viszināmākais ir bijušās skaistumkonkursa karalienes Genesis Carmona gadījums, kuru 2013. gadā nogalināja Maduro snaiperi—tikai divus gadus pirms Tometi publiski nāca klajā ar savu dziļo apbrīnu par Maduro un viņa režīmu.
Lasot Tometi slavinājumus, jāpatur prātā tās zvērības un necilvēcīgos apstākļus, no kuriem cieš cilvēki Venecuēlā. Tam lielisku ieskatu jau iepriekš devusi Meredita Kohuta, par to rakstot "The New York Times" slejās. Jāsecina, ka BLM līdzdibinātāju cīņa nav vien vis pret rasismu. Ir arī citi mērķi. Šāds cinisma līmenis visupirms liecina par fanātisku sekošanu ideoloģijai.
Abas organizācijas "Black Lives Matter" pārstāves ir fanātiskas marksistes. Patrīcija Kullore, otra no BLM līdzdibinātājām, kādā no intervijām atzina, ka ir labi “apmācīta marksiste”, piebilstot, ka viņas “lieliski pārzinot ideoloģisko teoriju”.
Tādā kārtā, nav pārsteidzoši, ka šīs organizācijas vadītājām ir grūtības atrast ko kritizējamu valstīs, kur valda kreiso spēku diktatori.
Pēc Fidela Kastro nāves, BLM soc. tīklu kontā tika izlikts oficiāls paziņojums: “Pamodāmies pie ļoti dalītām jūtām, jo pasaulē vairs nav Fidela Kastro. Pirmām kārtām, tā ir milzīga zaudējumu sajūta, ko vēl vairāk sarežģī bailes un satraukums.” Tas rakstīts pat neskatoties uz to, ka citi BLM organizācijas locekļi, atgriežoties no vizītes Kubā, rakstīja: “Joprojām vērojam daudz pierādījumus apspiešanai, kas vērsti melno kubiešu virzienā, kurus baltie kubieši izliekās nemanām.”
Nevar noliegt, ka rasisms joprojām pastāv ne tikai Amerikas Savienotajās Valstīs, bet arī Eiropā un citur. Rīcība pret rasismu ir slavējama, un tādām organizācijām kā NAACP u.c. ir labi pelnīta reputācija, jo tās pēdējos 60 gados ir palīdzējušas uzlabot melnādaino u.c. cilvēku dzīvi ASV. Jāsecina, ka diezin vai "Black Lives Matter" būs viena no šādām veiksmīgajām organizācijām.
BLM galvenā pretenzija uz slavu, kas iekodēta jau pašas organizācijas vārdā, cēlusies no pieņēmuma bez laba pamatojuma. Statistika liecina, ka policija, proporcionāli skaitot, nenogalina vairāk melnādaino vīriešu. Organizācijai arī būtu daudz ko skaidrot attiecībā uz tās izteikto atbalstu un sadarbību ar slepkavnieciskiem un tirāniskajiem režīmiem, jo šo režīmu pārstāvji labprāt gribētu nodarīt lielu kaitējumu visu krāsu amerikāņiem.
Tāpēc ir patiesi pārsteidzoši, ka daži no Amerikas atzītākajiem biznesa līderiem ir izvēlējušies ignorēt BLM dibinātāju acīmredzamo, pat uzkrītošo, nodomu veicināt marksismu un t.s. “revolūciju” Amerikas Savienotajās Valstīs, kam nav nekā kopīga ar rasi. Šādu mērķu pamats meklējams aklā ideoloģijā.
ASV reģistrētas vismaz 13 organizācijas ar nosaukumu Black Lives Matter. Tās ieņēmumu dienestā (IRS) reģistrētas kā "501-3c" labdarības organizācijas. Pat ātri pārlūkojot publiskos pārskatus, redzams, ka šīs organizācijas lielākoties (ar dažiem izņēmumiem) neatbilst IRS bezpeļņas statusa noteikumiem. Tas, iespējams, darīts apzināti. Redzams, ka organizācija nelabprāt atklāj ziedojumu līdzekļu avotus, kā arī to, kā tie tiek tērēti. Par šiem faktiem gan neviens nav plaši ziņojis.
Neapšaubāmi, ka rasisms pastāv. Konservatīvie melnādainie vīrieši, kā piemēram, senators Tims Skots un Augstākās tiesas tiesnesis Klarēns Tomass, daudz stāstījuši par personīgo pieredzi, saskaroties ar rasistisku izturēšanos vai ļaunprātīgu izmantošanu. Žēl, ka radikālajai marksistu kustībai ir ļauts kļūt par apspiesto balsi.
Tomēr jāsecina, ka, ja tik ciniskai organizācijai, kas nosoda policijas brutalitāti ASV, bet vienlaikus veido alianses ar slepkavnieciskiem režīmiem, turklāt vēl ar bagātāko ASV korporāciju atbalstu, ir ļauts kļūt par rases vienlīdzības cīņas tēlu un ruporu, reālus panākumus un rezultātus sasniegt būs grūti.
https://panampost.com/panam-staff/2
Interesantas pārdomas. Pārpublicēju komentāru, for posterity.
( ... tālāk ... )
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
heda, kas te interesants uzzināms par mūsu sociķiem?
http://www.svensklettiska.se/files/Sven
"Protams, žēl dzirdēt, ka procesā tiek iznīcināts arī kaut kas vērtīgs. Bet arī tam, iespējams, būtu labāka vieta muzejā." - gedymin
https://twitter.com/Rex75vapeGarage/sta
"The younger, radical generation is taking the civil rights of blacks as a pretext for levering their parents’ generation out of power. They have no time for free speech: why would they want anyone to describe what they’re doing?"
https://thecritic.co.uk/the-white-the-w
Navigate: (Previous 50 entries | Next 50 entries)
9 (60.0%)
