None of the Above ([info]artis) rakstīja,
@ 2020-07-05 11:12:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Māksla tautai — pārpublicēju kādu komentāru
Es tagad, kā liels mākslas mīļotājs, lasu gleznotājas E.Romanes grāmatu "Mēs abi", kur viņa apraksta savu mīlas stāstu ar MA rektoru L. Svempu. Visvairāk mani pārsteidza, kā viņa aprakstīja 50,60,70 gadu mākslinieku vidi. Viņai liela māja Mežaparkā un netālu Dž. Skulme ar Ābolu dzīvo..un bieži mājā notiek viesības , kur piedalās daudzi tā laika vadošie gleznotāji, kritiķi.
Tad, lūk..ar kādu vieglumu un pašsaprotamību viņi pie galda runā.." ..mēs ar Svempi tikko bijām Parīzē pa muzejiem, bet vasaras beigās brauksim uz Romu..tā esmu pēc Itālijas noilgojusies.."
"Mēs Romā bijām ziemā..", atbild Džemma pār galdu.."uz Luvru brauksim nākamgad"
Tādā stilā , lūk, dzīvoja tā laika radošā inteliģence, kas parakstja papīrīti ar VDK.
Bet, ja neparakstīji, tad vari dzīvot "Āžu bulvārī", sabrukušā koka būdā, kā dzejnieks Ņurbulis un savus dzejoļus spraust atejā uz naglas.
Bet, ja parakstīji, tad Parīzi, Romu divreiz gadā..
Ja esi aktieris un neesi parakstījis šo apkaunojošo papīru, tad labas lomas Tev neredzēt, filmās neceri uzņemties.
PSRS laikos ļoti aktuāls bija dzīvokļu jautājums. Jaunā paaudze, staigājot pa Rīgas ielām, noteikti ir pamanījusi uz namu sienām piemiņas plāksnes..Šajā namā ir dzīvojis gleznotājs Svemps, skaties..vareni, skaisti - logi ar vitrāžam. Šajā mājā dzeniece Ķempe..vau cik glauni. Šajā pilī mitinājies slavenais Smiļģis..nu, moins, kā tā var būt, jautāsiet, zinot, ka liela daļa dzīvoja "komunalkās".
Ir jāzin, ka aiz katra šī veiksmes stāsta stāv paraksts par sadarbošanos ar VDK. Vismaz sākumā..bet pēc tam aiz cieņas un simpātijām (kā Paulu vai Artmani) Tevi var likt arī mierā.
Padomju laikos bija daudz, tā saucamās, izredzēto mājas..priekš KP nomenklatūras, radošās inteliģences - māksliniekiem, komponistiem, rakstniekiem, dzejniekiem. Pēc tagadējās mērauklas tas ir čiks, tāds sociālo māju līmenis, bet PSRS laikos tas bija kaut kas kosmisks. Pēc to māju iedzīvotājiem varēja spriest, kuri sadarbojas ar valdošo režīmu, jo bez paraksta tur dzīvot nebija iespējams.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kaszczejs
2020-07-05 22:49 (saite)
Jāprecizē, ka nereti ēkas glaunā ārpuse slēpa kaudzi to pašu komunālo ūķu, un jo īpaši sētas pusē. Kuros dzīve bija tāla no elegances.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]begemots
2020-09-17 01:40 (saite)
Jā, pirmskara centra ēkas padomju laikos joprojām bija padomju ēras varā.

Protams, te nav runa par privātmājām Mežaparkā vai dažām ļoti specifiskām un konkrētām nomenklatūras ēkām.

Bet apstāklis vien, ka plāksne ir pie glaunas centra mājas, neko daudz nenozīmē, jo padomju laikos šie centra dzīvokļi bija, pat ja ne komunālie, tad ar kopš 30iem gadiem neremontētu ūdensvadu un kanalizāciju, ar aiznaglotām parādes un piemīztām sētas durvīm, bieži vien ar noķepušu, ogļu putekļiem pilnu pagalmu; ar kāpņu telpas lampām, kuru nav, un vitrāžām, kuras arī labi ja vienā no simts ēkām palikušas. Ārdurvīs stiklu vietā finieris, margām daļēji vai pilnībā noplēsti elkoņbalsti, saplēstas pastkastītes un karājošies elektrības vadi. Viss tas ir bērnībā redzēts, jo pa centru vien sanāca grozīties.

Mūsu ģimene stāvēja dzīvokļu rindā uz pārvākšanos no 3istabu dzīvokļa centrā, namā, kas pats jau 20 gadus bija rindā uz kapitālo remontu, un mani vecāki laikam pat sapņoja par dzīvokli daudzstāvenē, kur apmetums nekrīt uz galvas, un tualete nedraud iebrukt pie apakšējiem kaimiņiem.

Deviņdesmitajos vēl sākumā to varēja redzēt, bet tagad jau ir grūti atrast centrā māju, kas būtu kaut pustik nolaista kā praktiski visas viņas bija padomju laikos. Ieskaitot arī iestāžu mājasvietas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?