None of the Above ([info]artis) rakstīja,
@ 2019-11-26 21:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Hipernormalizācija
https://youtu.be/fh2cDKyFdyU


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]artis
2019-11-27 13:15 (saite)
Šķiet, ka Tev viss, kas palielina izolacionismu, lokālismu, sadrostalamību, finlandizāciju, separatismu ir labs. Īsi izklāsti savu vēlamo pasaules kārtību. Kādā pasaulē Tu gribētu dzīvot un kādu tu redzi Latvijas nākotni? Citādi sanāk, ka Tu esi tāds pavāja Latvijas Dugina vai Banona versija, bet mums jau šī loma jau ir nosacīti aizņemta (Dimiters un Imants Kalniņš).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2019-11-27 14:08 (saite)
Man politiski sekulārā ziņā (jo daudz svarīgāki un prioritārāki man ir teoloģiskie mērķi, attiecībā pret kuriem jābūt pakārtotām ne tikai indivīdu dzīvēm, bet arī valstīm un jebkādām kolektīvas rīcības formām) ir svarīgi divi mērķi - latviešu kā tautas eksistences turpināšanās (kam vislabākā institucionālā forma ir suverēna, nacionāla valsts) un hierarhiskā ziņā mazāk prioritāri, bet tik un tā svarīgi eiropiešu kā unikāla tautu, reliģiju, kultūru saauduma turpināšanās. Spožākie Eiropas civilizācijas periodi manā skatījumā bija tieši finlandizētākie - viduslaiki un 19.gs, kā arī pēckara kārtība A-Eiropā kā likumsakarīgs 19.gs. turpinājums jaunā toņkārtā, bet ar to pašu loģiku. Eiropa IR sadrumstalotība, un tas Eiropā ir pats labākais, tās panākumu atslēga.
Salīdzinājums ar Duginu ir dīvains, jo viņš taču ir imperiālists, runā par milzīgām ģeopolitiskām telpām, Eirāziju un ko tik vēl ne, ar ko man nav nekāda sakara. Banons ir nosacīti katolisks amerikānis, viņam ir leģitīmas amerikāņu intereses, un kā tāds viņš, protams, stāv garā un, manuprāt, cienījamā amerikāņu autarķisma, izolacionisma, konservatīvisma tradīcijā, bet manas, un, manuprāt, ASV, t.sk. viņu konservatīvo intereses ne vienmēr sakrīt ar LV vai Eiropas vispār interesēm.

Kādai jābūt LV nākotnei manā skatījumā? Suverenitātes atjaunošanai, konstruktīvākai, abpusējās, savstarpēji izdevīgās nacionālās interesēs balstītai attieksmei pret ASV, proti, nebalstīt visu aizsardzības un valsts neatkarības kā tādas pastāvēšanu vienā "starptautiskās kārtības" garantētājā. Slaukt naudu no ES, kamēr var, bet to darīt gudrāk un retoriski adekvātāk kā Polijai vai HU. LV drošības garants - nacionāla armija, baltiešu savstarpēja militāra sadarbība un iekļaušanās hipotētiskā, bet ne neiespējamā poļu intermarium kolektīvās aizsardzības un interešu sfērā, kurā ar laiku nonāktu arī Ukraina un ļoti vēlams Baltkrievija. Ir jāatcerās viens no galvenajiem intermarium idejiskajiem pamatiem - izteikta konkurence ar RU un opozīcija visās frontēs, ar ASV/britu atbalstu (atcerēsimies, ka abus kontinentā interesē balance of power) intermarium var arī izmantot kodolieročus kā argumentu pret krieviem, bet šāds formāts ir domāts arī lai grautu Krieviju no iekšpuses. Tālredzīgais mērķis būtu Krievijas balkanizācija un vienas daļas ieslīdēšana Āzijas sfērā - vēsturiski analogi rāda, ka tajos periodos Austrumbaltijai klājies vislabāk. Tas nav nekas neiespējams, jāatceras, ka RU jau starpkaru periodā darīja visu, lai šāda A-eiropiešu solidaritātes telpa neizveidotos, viņi ļoti labi saprot, ko tas nozīmē.

Runājot par pasauli, es gribu dzīvot dažādu nosacīti lielu, bet kulturāli-vēsturiski un ģeogrāfiski-telpiski sakņotu reģionālo bloku savstarpējā konkurencē. Nevis mono vai bicentrisms, bet policentrisms. Būtu labi, ja Eiropa spētu būt šāds ģeotelpiski vienots sadarbības bloks, platforma (D-Amerikas, Tuvo austrumu partnerības stilā), bet vēsture neskaitāmas reizes ir rādījusi, ka Eiropa ir pārāk dažāda, lai tas būtu iespējams. Tāpēc labākajā gadījumā Eiropas ietvaros var runāt par 3-4 reģionāliem blokiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2019-11-27 14:18 (saite)
Paldies par atbildi. Ja man ir pretenzijas, tad tikai par to, kā panākt kolektīvo aizsardzību pie amerikāņu autarķisma. Kā redzam tieši no šodien notikušā, mēs runājam par dažādām izpratnēm -- Makrons pret aizejošo Merkeli. Kā Vācija un Francija sarunās, tā arī būs. No Intermarium ne miņas. Es piekrītu, ka vislabākais mums ir Krievijas "managed decline" ar zināmu balkanizāciju un tās ieslīdēšana Āzijas sfērā. Lielākais jautājums, tātad, ir par Eiropas kolektīvo drošību. Kā to realizēt? Un kā tas iet kopā ar tavu atbalstu Breksitam?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2019-11-27 14:35 (saite)
Ir svarīgi saprast, ka ASV pat it kā izolētākajos periodos nekad nav bijusi pilnīgi autarķiska - kas tad ir Monro doktrīna? Protams, ASV kā militāri un finansiāli ietekmīgākajai pasaules valstij - pat ar lielāku izolacionismu - joprojām paliek savas nacionālās (ekonomiskās, ietekmes, varas sadalījuma utt) un stratēģiskās intereses dažādos reģionos. Tāpat arī NATO infrastruktūra j a u i r, ritenis nav jāizgudro no jauna, valstis NATO ietvaros jau sadarbojas, platforma ir, pat ja ASV atkāpjas, kas ir mazticami, jo kāpēc lai militāra lielvara atteiktos no kādas ietekmes sviras, trumpja?
Ar intermarium un 3 jūru iniciatīvu ir problēmas, jo vēsturiski post1991 teju visas reģiona valstis, jo sevišķi Baltija, ārpolitikā un aizsardzības koncepcijās ir tiekušās apiet reģionu, pārlēkt pāri tuvākajiem kaimiņiem, (un kur nu vēl tuvāki un galvenajos jautājumos vienprātīgāki par baltiešiem) pie ASV/britiem kā it kā spēcīgāka un ietekmīgāka drošības garanta, jo 90tajos daudzi tiešām domāja, ka vēsture ir noslēgusies. Nekas netraucē koriģēt uzskatus un aizsardzības koncepcijas ("plāns B" utml).
Es Lielbritāniju vairums kontinentālu nekad neesmu uzskatījis UK par "Eiropu", t.sk. kā daļu no Eiropas kolektīvas drošības sfēras. Brexits britiem viennozīmīgi ļaus ieslīdēt ciešākos amerikāņu apskāvienos (to taču nozīmē "atlanticisms", un līdz ar Breksitu briti lūkojas uz jūrām, nevis kontinentālo zemes masu), un tur esmu drošs, ka abu interesēs ir balance of power kontinentā. Proti, Brexits ļoti maz ietekmē Eiropas kolektīvo drošību (ja vien neesi ES armijas atbalstītājs).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]artis
2019-11-27 15:30 (saite)
Monro doktrīna ir par nepareizo planētas puslodi un mums (Baltiešiem) neko nedod.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]artis
2019-11-27 14:28 (saite)
Savukārt, kāpec es pieminu Duginu? Jo Dugina grāmatā "ОСНОВЫ ГЕОПОЛИТИКИ" ir šādas tēzes:

The book states that "the maximum task [of the future] is the 'Finlandization' of all of Europe". In Europe:

* Germany should be offered the de facto political dominance over most Protestant and Catholic states located within Central and Eastern Europe. Kaliningrad oblast could be given back to Germany. The book uses the term "Moscow–Berlin axis".[9]
* France should be encouraged to form a "Franco-German bloc" with Germany. Both countries have a "firm anti-Atlanticist tradition".[9]
* The United Kingdom should be cut off from Europe.[9]
* Finland should be absorbed into Russia. Southern Finland will be combined with the Republic of Karelia and northern Finland will be "donated to Murmansk Oblast".[9]
* Estonia should be given to Germany's sphere of influence.[9]
* Latvia and Lithuania should be given a "special status" in the Eurasian–Russian sphere.[9]
* Poland should be granted a "special status" in the Eurasian sphere.[9]
* Romania, Macedonia, "Serbian Bosnia" and Greece – "Orthodox collectivist East" – will unite with "Moscow the Third Rome" and reject the "rational-individualistic West".[9]
* Ukraine should be annexed by Russia because "Ukraine as a state has no geopolitical meaning, no particular cultural import or universal significance, no geographic uniqueness, no ethnic exclusiveness, its certain territorial ambitions represents an enormous danger for all of Eurasia and, without resolving the Ukrainian problem, it is in general senseless to speak about continental politics". Ukraine should not be allowed to remain independent, unless it is cordon sanitaire, which would be inadmissible.[9]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]krishjaanis2
2019-11-27 14:41 (saite)
Tās ir pilnīgi murgainas tēzes, jo taču pārstāv krievu imperiālistu skatījumu. Tur ir ļoti maz sakara ar vēsturiskām reālijām (Polija wtf, Kaļiņingrada wtf, Somija wtf), bet daļai ir vēsturisks segums (Maskavas-Berlīnes-Parīzes ass), kamēr A-eiropai kārtējo reizi neatvēl autonomu eksistenci. Stabilitāte Eiropā attiecībās ar rietumiem un Krieviju radīsies tikai tad, kad visa plašā A-eiropas josla būs pašpietiekama, lai krievi šo reģionu vispār pamanītu un sāktu cienīt. Somijas gadījums vēsturiskā griezumā parāda pārorientācijas iespējas - jo ģeotelpiskā loģika tiešām Somiju saredz plašajā Eirāzijas masā, bet kultūras aspekti un vēsturiskā saistība ar pārējo Skandināviju tomēr izrādījās noteicošāka. Neredzu, kāpēc tas pats nevar īstenoties A-eiropā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?