Man politiski sekulārā ziņā (jo daudz svarīgāki un prioritārāki man ir teoloģiskie mērķi, attiecībā pret kuriem jābūt pakārtotām ne tikai indivīdu dzīvēm, bet arī valstīm un jebkādām kolektīvas rīcības formām) ir svarīgi divi mērķi - latviešu kā tautas eksistences turpināšanās (kam vislabākā institucionālā forma ir suverēna, nacionāla valsts) un hierarhiskā ziņā mazāk prioritāri, bet tik un tā svarīgi eiropiešu kā unikāla tautu, reliģiju, kultūru saauduma turpināšanās. Spožākie Eiropas civilizācijas periodi manā skatījumā bija tieši finlandizētākie - viduslaiki un 19.gs, kā arī pēckara kārtība A-Eiropā kā likumsakarīgs 19.gs. turpinājums jaunā toņkārtā, bet ar to pašu loģiku. Eiropa IR sadrumstalotība, un tas Eiropā ir pats labākais, tās panākumu atslēga.
Salīdzinājums ar Duginu ir dīvains, jo viņš taču ir imperiālists, runā par milzīgām ģeopolitiskām telpām, Eirāziju un ko tik vēl ne, ar ko man nav nekāda sakara. Banons ir nosacīti katolisks amerikānis, viņam ir leģitīmas amerikāņu intereses, un kā tāds viņš, protams, stāv garā un, manuprāt, cienījamā amerikāņu autarķisma, izolacionisma, konservatīvisma tradīcijā, bet manas, un, manuprāt, ASV, t.sk. viņu konservatīvo intereses ne vienmēr sakrīt ar LV vai Eiropas vispār interesēm.

Kādai jābūt LV nākotnei manā skatījumā? Suverenitātes atjaunošanai, konstruktīvākai, abpusējās, savstarpēji izdevīgās nacionālās interesēs balstītai attieksmei pret ASV, proti, nebalstīt visu aizsardzības un valsts neatkarības kā tādas pastāvēšanu vienā "starptautiskās kārtības" garantētājā. Slaukt naudu no ES, kamēr var, bet to darīt gudrāk un retoriski adekvātāk kā Polijai vai HU. LV drošības garants - nacionāla armija, baltiešu savstarpēja militāra sadarbība un iekļaušanās hipotētiskā, bet ne neiespējamā poļu intermarium kolektīvās aizsardzības un interešu sfērā, kurā ar laiku nonāktu arī Ukraina un ļoti vēlams Baltkrievija. Ir jāatcerās viens no galvenajiem intermarium idejiskajiem pamatiem - izteikta konkurence ar RU un opozīcija visās frontēs, ar ASV/britu atbalstu (atcerēsimies, ka abus kontinentā interesē balance of power) intermarium var arī izmantot kodolieročus kā argumentu pret krieviem, bet šāds formāts ir domāts arī lai grautu Krieviju no iekšpuses. Tālredzīgais mērķis būtu Krievijas balkanizācija un vienas daļas ieslīdēšana Āzijas sfērā - vēsturiski analogi rāda, ka tajos periodos Austrumbaltijai klājies vislabāk. Tas nav nekas neiespējams, jāatceras, ka RU jau starpkaru periodā darīja visu, lai šāda A-eiropiešu solidaritātes telpa neizveidotos, viņi ļoti labi saprot, ko tas nozīmē.

Runājot par pasauli, es gribu dzīvot dažādu nosacīti lielu, bet kulturāli-vēsturiski un ģeogrāfiski-telpiski sakņotu reģionālo bloku savstarpējā konkurencē. Nevis mono vai bicentrisms, bet policentrisms. Būtu labi, ja Eiropa spētu būt šāds ģeotelpiski vienots sadarbības bloks, platforma (D-Amerikas, Tuvo austrumu partnerības stilā), bet vēsture neskaitāmas reizes ir rādījusi, ka Eiropa ir pārāk dažāda, lai tas būtu iespējams. Tāpēc labākajā gadījumā Eiropas ietvaros var runāt par 3-4 reģionāliem blokiem.