drazuciņas [entries|archive|friends|userinfo]

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 23rd, 2016|10:23 am]
visas psihodēlijas starpā, šīsnakts sapnī pavīdēja bērnības atmiņa par cipariņu kolekcionēšanu. 


"Известны так называемые цифры в сыре — цифры из чёрного или синего пищевого пластика (полиэтилен), которые иногда встречались в корке сыра. При изготовлении сырной головы вдавленными в неё пластиковыми цифрами отмечали дату изготовления, номер варки и другую информацию. Впоследствии заменены чернильными штампами, предполагалось, что корочка сыра вместе со штампом должна срезаться. В настоящее время нужная информация чаще всего выжигается лазером на корочке сыра или наносится на упаковку. Некоторые сырзаводы — в частности, Вожгальский в Кировской области — до сих пор помещают цифры в сыр (информация верна на конец мая 2015 г.)."
-wikipedia
linkpost comment

[Jul. 4th, 2016|11:33 pm]
prieks, apjaušot, cik sen jau sveša kļuvusi garlaicība.
link3 comments|post comment

[May. 28th, 2016|12:00 am]
viens no zārka nesējiem, kurš bija noalgots, tamdēļ, nepazīstams, redzot, ka minstinos, pēdējā ejot ārā no kapličas, sākumā pajautāja, kāda radniecība ar aizgājēju, tad aizsoļoja līdz žuburainajam svečturim, nopūta vienu no liesmiņām, tik nekustīgu, ka biju jau nospriedusi, ka tās visas nav īstas, tad izvilka balto svecīti un iedeva to man, instruējot mājās nodedzināt, apdomājot to, ko neizdevās ceremōnijas laikā, tad palikšot vieglāk. bet nav jau tik slikti, pati brīnos.
link3 comments|post comment

[Mar. 28th, 2016|02:03 pm]

tikai šodienai ir nozīme. paldies paldies paldies! par visu. jums visiem. 




link2 comments|post comment

[Mar. 19th, 2016|04:16 pm]
lasu, mātes apaļā jubileja tiks atzīmēta pat Līvānu bibliotēkā - jauki.
cibā kāds nezināms lietotājs ierakstījis, ka lielais brālis esot labākais rakstnieks šobrīd valstī.
gan zināmi, gan man nepazīstami ļaudis otru brāli nereti slavina par akadēmiskajiem sasniegumiem.
māsa, manā skatījumā, ir modernas sievietes piemēru piemērs jeb kā būt lieliskai mātei, sievai un karjeristei reizē.
tētis šobrīd priecājas par invaliditātes statusa bōnusiem.
un ko daru es?
mostos nokaunināta, kad sapņos paviesojusies ōme, kura bija lieliska tēlniece, dzejniece un prozaiķe. siltum silta būtne un sapņos ne pušplēsta vārda no viņas nedzird, arī smaids nenodziest, taču mani nerealizēšanās kompleksi laikam manifestē sevi caur viņas patību.

vakar pēcpusdienā, pēc darba, skaldot malku skaliņiem, vēroju debesi pa plaši atvērtajām šķūnīša durvīm un mēģināju prognozēt, ko vējš atpūtīs šoreiz. pēcāk kurināju krāsni un spēlējos ar minku. viegla un vienkārša dzīve ir tas, par ko esmu fantazējusi ne vienu vien reizi. taču, lai ko es vēlējos sevī  nogalēt, kad bezmērķīgi aizmuku no šejienes, ir iesakņojies tik dziļi, ka šķietami nekas vairs nelīdzēs. tā spiediens uz visu pārējo ir tik ātri audzis spēkā, ka vai nu būs jāmūk atkal, vai nu būs tam jāatdodas. tagad visu atstāt būtu grūtāk, jo mīļām draudzībām klāt nākušas arī reti veselīgas attiecības ar burvīgu jaunskungu, kā arī, lielāka pienākuma apziņa pret manu četrkājaino draugu. dažbrīd liekas, ka nevajadzētu dzīvot galavspilsētas centrā, ka pilsētas maiņa varētu visu padarīt vieglāku. banāli, varētu teikt, ka jūra sauc. bet gribas pieaugt, beigt žēloties un abām rokām kārtīgi izmīcīt šo māla pikuci, ko sauc dzīve.

katrā ziņā, man nav ne jausmas, cik daudzi no jums zina, ko nozīmē uzaugt starp talantīgiem cilvēkiem, kur Tu pats, gandrīz vienīgais, ar tiem pašiem gēniem, kaut kā neīsteno vērotāju pareģojumus. а мы все такие разные
link3 comments|post comment

[Mar. 12th, 2016|06:08 pm]
jauns mēness iedancinājis labus ceļa vilņus, spēcīgas brīzes burās.
reizēm pietiek ar vienu nejaušu tikšanos, lai atklātos vienmēr blakus bijušās paralēles.
bet tiešām - no kā gan baidīties? nokrāsu palete izplešās un esībai piešķir vēl nebijušas garšas.
dozējiet prātīgi!
link1 comment|post comment

[Feb. 22nd, 2016|01:49 am]
dažreiz iedomājos par draugiem, kurus vairs neatpazīstu uz ielas.
mēdzu vērot jauniešus, kuri atgādina kādu no ''mēs'' agrīnājam versijām.
nepielūdzamais laiks, aizvien ātrāk iegriežoties, liek dvēselītēm mūsu sasilt, tad sakarst un beigās izdegt caur cauri.
akselerācija.
linkpost comment

[Feb. 14th, 2016|01:04 am]

#artsua-austra
linkpost comment

[Feb. 14th, 2016|12:49 am]
cik savādi, agrāk šis darbs patika. tagad, izņemot algu, palīdz noturēties tikai jaukie ļaudis-klienti.
un mūc-prom-domas, protams, sasparojas, kad jāorganizē sava pirmā dzīvokļa sālsmaize.
man atkal ir mājas. savas atslēgas.
un ir arī kāds, kura dēļ vieglāk tas viss panesams.
pavasari, nekavējies pārāk ilgi, lūdzu.
link4 comments|post comment

[Jan. 7th, 2016|03:09 am]

man bija tieši šāds pats mērkaķēns. Aksels viņam uztaisīja ''auskaru''. savādi, tā netīšām, uzdurties interneta plašumos vienai no vismīļākajām mantiņām.
vai Tu atceries savējo?
link3 comments|post comment

[Dec. 4th, 2015|11:23 pm]
linkpost comment

[Nov. 15th, 2015|12:47 am]
mācoties tikt galā ar sevi tīri analītiski, cenšoties izprast arī sajūtas, man liekas, ka būšu zaudējusi māku patiesi just. ar to arī saistu radošo mēģinājumu nebaudāmos rezultātus, vēl joprojām nespēdama līdz galam atzīt to, ka ne jau katram dots. varbūt tāpēc, ka dzīve kļūst aizvien jaukāka, skaidrāk atklājas pašas disharmonijas, vairs neatrodot aiz kā paslēpties, ko vainot. nē, bet, protams, var jau pagrābt no visas plašās Pasaules - rudens, Parīzes traģēdijas, ekonomika, degradācija utt. bezatbildība der kā uzlieta. un taisnība jau ir vietējam rokstāram, esmu traģikomiski valdonīga, tas ir gluži mans jājamzirdziņš, kursu nospraudis postā. nekas..
link2 comments|post comment

[Aug. 19th, 2015|09:33 pm]

link2 comments|post comment

[Jul. 26th, 2015|04:29 pm]
kapitālisms ielīdis atkal aiz ādas

linkpost comment

[Jul. 17th, 2015|06:35 am]

kārtējo reizi sev jautāju

“ar ko un par ko”

bezspēkam pieņemoties spēkā

atbilde godīga

“ar sevi par sevi”

un tā mūždien



linkpost comment

[Jul. 6th, 2015|11:05 pm]
"it was raining all day. now sun is set and street lights light up. wind sings in the trees. oh, the boring symphony of cars, trolleys, footsteps and drunks is sneaking in with the fresh air through my only window..and all these people with their strangeness have polluted my mind. weird repetitions of big city life. seagulls.. they seem so out of place but remind me that bay is near. everything's so loud here, on the 2nd floor, that it makes You feel like you're on the street.ALL THE TIME. I swear to Shostakovich, I used earplugs today! I miss You, my dear unicorn."
linkpost comment

[Jul. 5th, 2015|08:56 pm]
link2 comments|post comment

[Jun. 30th, 2015|11:59 pm]
lūpas sakošļātas, cenšoties noturētu kaut drusciņu līdzsvara. kā naktstauriņš apdullis, pilsētas lampu apdedzinātiem spārniem, cenšos nepadoties vecām orbītām. mūžīgais troksnis pārmāc pašu, nedabiskās strūktūras vienkārši nomāc. skumji, kad vakaros atliek vien nojaust, ka kaut kur, aiz aukstiem kalniem, izdeg debess saulrieta krāsās, kā ugunskuri tajos mierpilnajos vakaros. pats laiks izkūst uz asfalta, kā skābe, izsvilinot bedres, bet ielas svētums saslaucīts tās galā, metot ēnu nepārejošu. domāju par kļūdām un to cenām, izlabojot bilanci. un naktīs neļauj gulēt aiz loga notiekošais, bet tikai tad, ja pati neesmu tur. sveiks, jūlij un jaunā sekunde!


linkpost comment

[Jun. 1st, 2015|03:03 am]
pasaule paplašinās ar katru jaunu iepazīšanos, līdz tā kļūst tik maziņa, ka jāslēpjas sevī.
trīs atslēgas par daudz
trīs somas par maz
riekšas pilnas ceriņu gaisa, bet vīnu vairs negribas dzert. viss sarauts un tagad jāpin jau atkal, kā vējā izpūrušas bizes. ak, dažām domām jāuzbrūk ar mačeti, citādi var nesanākt laika. visu vienmēr paspēt nevar, jāmāk palaist, kā komētas, kas mēdz arī atgriezties. gribētos vienmēr tikai to labāko, bet savādi, ne vienmēr tas izdodas. nekas nav vienkārši, pārtraukt arī nedrīkst. dzīpariņš cauri visām tagadībām jānostiepj taisns, tikai tad varēs noturēt līdzsvaru līdz galam. lai kur tas arī nebūtu.


link2 comments|post comment

[May. 18th, 2015|03:48 am]
pārāk daudz prieka un pārāk daudz skumju

link4 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]