vakardiena, pēc pulksteņlaika, sākās jau Aleponijā. ciemojās patīkami ļaudis.
darbs beidzās, tam sekoja spilgtu sapņu nakts.
pirmdienas rīts sākās ar dzīvokļa īpašnieka ierašanos, viņš izlika naidīgo istabas īrnieci, man un blakus istabas iemītniecei bija jāparaksta liecība par visu pārdzīvoto jeb izlikšanas akts. un iestājās miers.
cauri dienai sarakstījos ar jau minēto Johanu. vienā dienā dzimuši, vēl aizvien dzīvojam liktenīgās paralelitātēs. perinam perināt randevū kaut kur starp Rīgu un Berlīni.
vakarā traucos uz Ugunsdzēsības muzeju. svinējām kikōnes grāmatas gaismā nākšanu ar mūziku, bildēm, atmiņām un banketu. izteikti dažādi ļaudis vienuviet, bet ar trauslu dzīpariņu kaut kā tomēr vienoti. kā tas mēdz notikt, jautrākais sākās, kad oficiālais bija beidzies un lielākā daļa aizdevusies. beigās jau pavisam mazā pulkā aizdevāmies vēl cituviet, skaisti savādā mīļumā noslēdzām vakaru.
mājupceļā bija jāiegriežas Aleponijā, lai paķertu aizmirsto lādētāju. taču kompānija atkal tik jauka, ka paliku vēl uz pāris glāzēm ūdens, pat aizdevāmies paēst. un zem spoža mēness, kad, pēc pulksteņlaika, jau ritēja šodiena, braucu ar riteni mājup, zinot, ka tur mani sagaidīs miers.

šorīt pamodos laimīga. tas tā nenotiek bieži. pat par spīti aizloga pelēcībai un fōnā vēl jūtamām paģirām. gultā man blakus, kā vienmēr, murrāja Koko, viņam blakus atvērta kikōnes "jūs kavējaties" ar visiem ievāktajiem autogrāfiem (Svena, Helēnas, brāļa, Haņina, Toma un pat Gaiķu Māra). par laimi, vēl nekavējos. pēc rīta rituāliem un pirms došanās uz lekcijām, paspēju vēl izlasīt dzejoli, kas miegā bija uzšķīries:

palodzes striptīzs paralizēts
mēnešu biljards parazitējošs
aizkaru nok-auts
uzčirkst vējā Augušais
un pa gaisu
aizsvilstu
aizsvilst-tu
tu