tauta spriež [entries|archive|friends|userinfo]

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Sep. 28th, 2016|11:59 pm]

saldumi
[Tags|]

A peculiar timidity, however, takes hold of anthropology when the moment comes to extend this methodological skepticism to our own cosmology, either because it is thought implicitly that it is shared by all and that humans everywhere can distinguish between a matter of nature and a matter of society, or because it is believed that the dissociation between these two orders of phenomena is a scientific tool as transhistorical as the periodic table of the elements. But this is wrong on both counts: only in the last third of the nineteenth century did the dualism of nature and culture take shape in Europe as an epistemological device allowing a simultaneous discrimination between distinct orders of phenomena and distinct means of knowing about them. Admittedly, the idea of nature took its first faltering steps in ancient Greece and formed the pivot around which the scientific revolution unfolded during the seventeenth century. This revolution legitimized the idea of a mechanical nature, where the behavior of each element can be accounted for by laws within a totality understood as the sum of the parts and interactions of these elements. But opposite this nature, at once an autonomous ontological32 domain, a field of inquiry and of scientific experimentation, an object inviting practical exploitation and amelioration, there was not yet a collective counterpart. For singular communities, differentiated by customs, language, and relations-what we now term "cultures" -to emerge as scientific objects susceptible of being opposed to the field of natural regularities, it was necessary to wait until the end of the nineteenth century and the intense debates that, particularly in Germany with philosophers like Heinrich Rickert, lead to the distinction between the methods and objects of the sciences of nature and the sciences of culture. There is therefore nothing universal about this contrast. Nor is there either anything properly demonstrable about it. Distinguishing among the objects of the world those that are a matter of human intentionality and those that stem from the universal laws of matter and of life is an ontological operation, a hypothesis and a choice with regard to the relations that beings maintain with one another as a result of the qualities which are ascribed to them. Neither physics, nor chemistry, nor biology can provide proof of this, and it is furthermore extremely rare that the practitioner of these sciences, in their everyday use, actually refer to the abstraction that is nature as their domain of investigation. (I explore these issues in Chapter 3 of my book, Beyond Nature and Culture.)
Anthropology, no doubt because it is in great part the daughter of philosophy, has thus been averse to questioning the universality of the Modern cosmology. It is true that it has not gone so far as to claim that all cosmologies are similar to ours-this would not be very plausible. Simply, we see others, the non-moderns, through the distorting lens that structures our own cosmology, and thus as so many singular expressions of culture in contrast with a unique and universal nature. In other words, we do not envision non-Western civior even pre-modern Western ones, as complete systems of conceptualization of the world alternative to our own, but as more or less exotic ways of accounting for the state of a world that our own system of conceptualization has established (this idea brilliantly developed by Roy Wagner in The Invention of Culture). Making modern dualism the template for all the states of the world has thus lead anthropology to a particular form of academic eurocentrism, which consists in believing not that the realities that humans objectivize are everywhere identical, but that our own manner of objectivizing is universally shared.

(Philippe Descola "The Ecology of Others")
linkpost comment

[Sep. 29th, 2016|12:10 am]

ulvs
Cabin in the Woods ir ļoti viegla, pastulba, taču patīkama stoner šausmu komēdija (kas reti mēdz būt aizraujošas) ar burvīgu Lovkrafta inspirētu settingu. Tik asprātīga un visas sienas graujoša šausmu filma, kas ļoti labi apzinās sevi, nav redzēta. Onlainā var noskatīties ļoti labā (720p un 1080p) kvalitātē. 
linkpost comment

[Sep. 29th, 2016|12:12 am]

klusais_okeans
aww, netīšām uzdūros Krievijas vīriešu tiesību aktīvisma mājaslapai: http://mentales.ru/
linkpost comment

movie [Sep. 28th, 2016|08:18 pm]

methodrone
es visu zinu, bet es neko nejuutu. es redzu visas likumsakariibas un saprotu visus dabas likumus, bet manii tas neizraisa neko. es veelos saglabaat sho staavokli, un taa iztureet dziivi un apmaaniit lielo garu. arii psihopaati ir dieva radiibas, vinju dveeseles skaitaas, vinju bezjuutiigums ir dieva dots, un lietderiigs kontrastfons paareejiem kas dziivo un juut. lai es esmu visruugtaakais, bezemocionaalaakais dieva dveeseliites stuuriitis, kuru pats dievs ir pametis novaartaa, pasleepis no visa un visiem, jo tam nav drosmes pasham sevii ieskatiities. perfektaa droshiibaa, perfektaa komfortaa, atrodas pirms laika un telpas un gaismas, un nekad netiek iejaukts dziives nepieluudzmajaa straumee, vistipraakais cietuminjsh, kam nekas netiek klaat, ko nekas nespeej izniicinaat
linkpost comment

[Sep. 28th, 2016|09:51 pm]

f_g
Veiksmes stāsts. Nacionālais teātris.
Izskatās, ka diezgan pamatīgi ir pasēdēts, pameklēts, padomāts.
Ir viela pārdomām.
Un šo to atcerējos par 2007.-2009.gadu..
link1 comment|post comment

[Sep. 28th, 2016|07:54 pm]

ulvs
Tikmēr zālītes atkarīgie zog un laupa ASV ielās. Nē.
linkpost comment

[Sep. 28th, 2016|06:51 pm]

es_esmu_dzhims
pirmo reizi, kopš 6 gadu vecuma, man mugurā ir krekliņš, kas parāda nabiņu
also, es neticu, ka to saku, bet man sāk gribēties, lai tramps vinnē. dzīve tāpat ir sūds un es zinu, ka ja viņš zaudēs, es, goda vārds, jutīšu tukšumu iekšā, pārāk ilgi jau esmu fanojusi par šo cirku
linkpost comment

[Sep. 28th, 2016|05:44 pm]

methodrone
aizvien vairaak un vairaak pamosties no visa, kas bijis apviits ar sapnjaino dziives saakuma nezinjas, nosleepumainiibas, ceriibu auru. pamosties plashaakaa, garlaiciigaakaa, paredzamaakaa, bezceriigaakaa klusumaa. pasaule ir tik mazinja un veca un bez briinumiem
linkpost comment

[Sep. 28th, 2016|07:02 pm]

grizzly_bear
šovakar spēlēšu mūziku kaņepē, ja nu kas.
link1 comment|post comment

Kur ir īstie patrioti? [Sep. 28th, 2016|04:44 pm]

po
Vai TU cīnīsies par savas Eiropas Savienības neatkarību?
link4 comments|post comment

[Sep. 28th, 2016|04:10 pm]

klusais_okeans
[Tags|]

Consider the whole of your life, what you already do, all your doings. Now please exclude everything which is naturally physiologically necessary (or harmful), such as breathing and sleeping (or breaking an arm). For what remains, exclude everything which is for the satisfaction of a social demand, a very large area which includes foremost your job, but also care of children, being polite, voting, your haircut, and much else. From what remains, exclude everything which is an agency, a "means" -- another very large area which overlaps with others to be excluded. From what remains, exclude everything which involves competition. In what remains, concentrate on everything done entirely because you just like it as you do it. (Henry Flynt)
link1 comment|post comment

nevaid gaisma kabeļa galā [Sep. 28th, 2016|03:20 pm]

kants
[Tags|, , , ]

kas tas ir par institucionālo gļēvumu, ka muzeju kolekcijas tiek reprezentētas ar maksimāli apolitiskiem, sociāli nekritiskiem darbiem? nac. mākslas muzejā pēckara periodu ir izkastrējuši un atstājuši ekspozīciju bez standarta padomju mākslas, savukārt topošā laikmetīgās mākslas muzeja ekspozīcija, no kuras daļa ir izlikta tagad dzelzceļa muzejā, ir viscaur jauka, kvalitatīva un patīkama, bet tas arī viss.

jaunā māksliniece sieviete nevar atrast savu vietu, tamdēļ pārlūko dažādu specifisku grupu standartus, tad pavada vairākas dienas instagramā un vizbeidzot kopā ar māsu uztaisa kinētisku objektu un piep*& mūli andrejsalā. paģiras sievieti panāk pie vecmāmiņas laukos, mazgājot istabu. viņa dodas ārā, prom no griezīgajām gramafona skaņām, un skatās zvaigznēs kopā ar jauno mākslinieku vīrieti.
viņā abi kopa audzē pupas, bet vispār viņš ir reāli depresīvs tips - nevar atrast savu vietu nevienā istabā, pat trolejbusa pieturā jūtas ieslodzīts un no tā visa bēg 365 dienas gadā, skriešus. pēc skriešanas moteļa istabā skumji dušojas un tad vāra dārzeni. ir sūdīgi, eksistence kā krusts pār viņu karājas. bezmiega mocīts, vīrietis meklē jēgu datorā līdz acu priekšā viss midžinās režģainā putrā. viņš atceras savas bērnības vietas un dodas naksnīgā pastaigā.

kas tā par gaudenu hu*^#, kur sekss, nāve un provokācijas?
link8 comments|post comment

[Sep. 27th, 2016|11:41 pm]

ulvs
Goda vārds, dažreiz man par savu cibu uznāk tāds pohujs, ka brīnos - ko es iepriekšējā dienā esmu domājis, rakstot tādus postus, ko kāds komentēs? Ar domu, ka es noteikti negribēšu atbildēt uz komentāriem, un tāpēc visi domās, ka esmu lohs, un es raudāšu. Kaut kas uz to pusi noteikti ir. That said, es izlasu visus komentārus. 

 Atradu ļoti interesantu "how to shill properly in interwebz?", t.i., kā, teiksim, Kremļa cilvēkboti postē noteiktos forumos (esmu ievērojis, ka pirms gada viņi sāka uzdarboties ļ.aktīvi, un dažos tas notiek joprojām). Smieklīgākais, ka tiešām viņu maniere(s) atbilst šim manuālim:


Official guide: how to be an efficient political troll )
linkpost comment

[Sep. 27th, 2016|09:46 pm]

quizer
Ar ko dzert melno balzāmu.
linkpost comment

[Sep. 27th, 2016|07:52 pm]

f_g
Zobi salaboti. Daktere teica, ka gribot mani redzēt tikai pēc gada. ;)
Tagad vēl jāsarunā viena zoba izraušana. Pierakstīšos pie laba daktera, nevis dzīvajā rindā "saņemtā".
link2 comments|post comment

face² [Sep. 27th, 2016|07:38 pm]
po
[Tags|, ]

Ar Facebook Beverlīhilza ir visur. Ieraugi cilvēku - "Oj, joh, no kurienes es viņu zinu?" Nu, ja - no ekrāna.
linkpost comment

priecājies draudze, līksmojat grūtnieces! [Sep. 27th, 2016|05:24 pm]

kants
[Tags|, , , , , ]

kamēr Lv alus ražotāji visi kā viens uzskata, ka bezalkoholiskais alus ir kategorija viņu pašu atšķaidītu čuru tirgošani, brīvā tirgus augstākie spēki dažkārt atsūta humānu palīdzību: līdz ;sim tas bija brīnišķīgs vācu waisbīrs, ko par lētu naudu varēja iegādāties maksimā. diemžēl pēdējos mēnešus tas vairs nav manīts (vismaz m. pie mūkusalas apļa), bet negaidīts glābiņš radās prismā: manis jau agrāk izslavētais Puls tumšais alus no mīļās Igaunijas. 0% spirta, lieliska tumšu karameļu garša.
link5 comments|post comment

[Sep. 27th, 2016|03:44 pm]

martcore
tikai tagad ievēroju, cik ļoti ir pārmainījies toms jorks, kas pēkšņi izskatās vecāks par baukšķenieku
link2 comments|post comment

[Sep. 27th, 2016|02:19 pm]

martcore
starp citu, ja ir kaut kas, ko es kategoriski nespēju pieņemt, tad viena no šādām lietām ir loterijas (un es absolūti mierīgi spēlēju totalizatorā, un tā)
es gluži vienkārši nesaprotu savas izredzes loterijā uzvarēt
es zinu, ka tās pastāv, taču uz kādiem principiem tās balstās, cik vispār cilvēki pērk biļetes, kāds tur iznāk šis balvu fonds, ko nozīmē visi šie mistiskie džekpoti - man nav ne jausmas

pat vienrokainajos bandītos ir nu vismaz kaut kas, ja cilvēks tur redz, ka automāts ir piekačāts ar naudu, viņš uzskata, ka viņa izredzes paaugstinās un iet ar to draudzēties

pat uz kazino ruletes galda var izstrādāt kaut kādas, nav nozīmes kādas stratēģijas, bet tu saskati savas izredzes no 38 cipariem (amerikāņu ruletē; eiropiešu ir 37). vari iet pakarot ar kantori, noteikumi ir zināmi

bet loterijas man šķiet kaut kas līdzīgs, kā pamest gaisā pāris eiro, tālāk novērot, kā debesīs sāk griezties nevienam nesaprotama mašinērija, un no mākoņa tev pēc tam uz galvas uzkrīt čiriks. kāpēc čiriks? kāpēc biļete maksā eiro? vot viss tādā garā
link2 comments|post comment

kaut kā parāva [Sep. 27th, 2016|12:30 pm]

martcore
link4 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]