tur [entries|archive|friends|userinfo]

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 23rd, 2017|08:33 am]

punkts
pāri kalniem stāv ateja radio šņabis.

uz to brīdi, kad mēs bijām naratīvā sapinuši savus degunradžus, mēs nepievērsām uzmanību viņu izcelsmei jebšubištabiš kā jau noraizējies sainis, lai viņam nebūtu smilšu, es uz sava statīva biju saskatījis ērgļa pilienus, viņa acīgo rasas podu mērinstrumentos bija atdalījušās divas urīna tvertnes no visa šī augstuma plēsušas gaisu un uzlidojot akvamarīnam uz degungala bija patērējušas visu iespējamo precizitāti, bet par to nesūdzējās, jo papīrs cietušo goda vietās bija tik vienlīdzīgs manam nelabumam, ka es ar tīru gaisu nāsīs ienācu ateijā un saplacināju rausi.

uz kodolštābiņa sienām bija revidenta atstātās spiedogu pēdas un pēdu spiedīgās grēdas aiz sabiles bija sagulušas, jo kaut kāds sarkanais kaimiņš aiz pārkaitētas dzelzs bija savu līgavu sagriezis trijstūros un taujāja pēc revolucionārā cara, kuram bija zābaki, bet nebija maka, ko tajos ievīstīt kā slieku trenerim būtu bijis kaut kas sakāms par sviedriem. un arī nepateica neko, jo runas vārsti bija viņu padarījuši par ruporu pie raudu mūra un pie moru kolonizatoru forta sienām manas melnā kuba tvertnes kā virpulī sagrieza visu maharadžu un viņš ar savu paltraku svītu izklupa princim pie kājām ar amonija pinceti pieskārās smilšu graudam un raudāja, jo tas viņam bija pavēlējis kalpot sātanam, bet visas dienas un rītus un vakarus bez nakts maiņas viņš bija gozējis sava prāta pīgožņus jēkaba tēva spalvās un tagad vēl tikai atģidies par saviem bittorentiem tas ir bitkoiniem ko bija nokopējis un trādirīdoja apkārt kā neaizskaramo cia un ceo tātad cia satika savu brāļadēlu ceo un viņi bija brežņevi bez jautājumiem. un viņš tiem pateicās par lēkšgumiju, kurai nebija nekā cita kā tikai ciešanu un viegļa neizpratnes virpuļa par kailo gliemi aiz kura palika sliede uz silīcijskābi tiešā mērķējumā lidoja cepumu raķete un sasita podiņu par amalju un sniega cilvēku un par resno rezignatoru ar siļķu čemodānu portfolē pa manu montparnasē un sēdi klusi kamēr zem zemes strādā cilvēku mazulis rieš krogus un spiedz sandales es redzu tavu indi tā ir montgomerija papē tā ir no manis pa labi un tu esi krēmkrāsas puve, ja jau tā tas bija jānosauc nekonkretizētā laipnības festifālā karnevālā ar ak vai un vai man dieniņ tur taču trupe nāk pa pakalnu un tai pa gaitu maisās marle ar okeju.

un no vienas manas neatlāgotās atmosfēras beroties pēc vārdiem būtu varbūt kaut kādu bleku izvēmis no savas pazoles un es viņam pievērsu uzmanību uzmanības nepievērstajam pastarim kurš ar fēnu bija sev nodrošinājis nemainīgu iztiku simtu desmit erio mēnesī plus tur īre un komunālie par kuriem maksāja nezin kas un viņš sēdēja savā šīfera krēslā un spokoja ārā pa logu savu segas valni un tad arī pienācu prusaku vasara un izdzina viņu uz tīras baltas lapas un viņš ieraudzīja sevi dieva acīm, kuras karājās eglē un teica krā krā nu gan tev nav kur sprukt, tu man esi rokā, lai gan metaforiski tas izskatījās tā, ka viņš ielika kabatā sviesta batonu un kad nāca krievu tanki ielika kabatā roku un tur bija pilns ar untumiem un viņš sauca nost ar fašistiem un nost ar šlipsēm un pēcpušu slaucītāji saausieties mēs tūlīt ieiesim jaunā orbītā un pēc mums paliks daudz kauna, kurš sacietēs un radīs paradīzes drupas nākamajām paaudzēm.
linkpost comment

[Apr. 22nd, 2017|11:40 pm]

10m_zem_uudens
augstas frekvences skaņa un horizontāla līnija
linkpost comment

[Apr. 23rd, 2017|12:12 am]

saldumi
Man ir tik daudz neuzrakstītu cibas ierakstu.
linkpost comment

[Apr. 22nd, 2017|10:34 pm]

zin
[Tags|]

toties vakar mēs ar kolēģi aizdevāmies iečekot "biznesa pusdienas" vietā ar kosaukumu KukBuk (Pulkveža Brieža 11)
jāsaka, im impressed.
par 5, 6 vai 7 eur attiecīgi var dabūt 1, 2 vai 3 ēdienus. + maize un ūdens.
interesantus un labi pagatavotus ēdienus. restorānīgus un normālā izmērā :)
link12 comments|post comment

sveetaa triisvieniiba [Apr. 22nd, 2017|07:39 pm]

methodrone
linkpost comment

[Apr. 22nd, 2017|09:04 pm]

hedera
We will all be judged by the courage of our heart.
linkpost comment

[Apr. 22nd, 2017|07:56 pm]

po
Būtu, ko teikt, bet – vai vajadzētu. Sveicienu greizie lielgabali mētājas pamestā kaujas laukā, un mirkstošais pulveris dedzina žūstošos nervus. Zirgi sen apēsti, rati stieg dubļos, no snaudošo kabatām patronas iesējas zemē, pa mēmai balsij iedārdas sprāgstošos centienos trāpīt. Un nevienam nav zināms – pa ko. Kā novērots – ne pa trāpīto. Bet kur tad lai paliek? Neies tak mājās – pēc tādas iešanas neizbēgami būtu jāapstājas.
Var visādi. Spodrināt mundiera pogas, pulveri žāvēt (var mēģināt šņaukt), var blenzt uz puķēm (un putniem gaisā), līdz atceries sevi, līdz nelabumam. Var griezties (vai soļot) pa apli, un bedri rakt vaļā un ciet. Neatlaidības zāles – kamēr neatlaiž, tikmēr nepāriet. Un vaibsti tik skaidri, sarkanos vaigos, kubiki rubiki raiba reibuma attālumā no pabeigtības. Ikviens te ir gatavs mesties pēdējā kaujā. Kā tad, vienmēr gatavs! Bet – ar ko, pret ko, priekš kam un kāpēc. Da tā...
Mūžīgais miers. Karavīri grauž nagus. Kaut kur aiz apvāršņa vītero sievas un pielaiko dizaina ragus.
link4 comments|post comment

decaf soy latte [Apr. 22nd, 2017|03:24 pm]

methodrone
[music |savage garden - truly madly deeply]

shajaas dienaas manaa eksistencee katru dienu ir viens concise centrs. seedeet darbaa pie lielaa galda, skatiities aaraa pa logu uz ielu stuuri un dzert decaf soy latte. it's my beautiful love joy, manas dziives kulminaacija, triumfs. labi ikdienaa ir arii citas lietas, kas nav sliktas, teiksim likties uz spilvena, skatiities taalumaa, skraidiit, sasmarzhot pasauli, klaudzinaat kurpes pret asfaltu, skatiities aciis, pirkt luupukraasas un visa eksistence kopumaa. bet es tieshaam dziivee neizjuutu personiskaaku laimi, kaa seezhot ar plastmasas kruuziiti pie liela galda, dzerot sho ruugti kreemiigo viru. taas pat ir tikai reaali dazhas minuutes, jo es esmu negausiiga un dzeru lieliem malkiem. kaa jau es vairaakas reizes ieprieksh shajaa blogaa esmu rakstiijusi, man pa celjam no maajaam uz darbu ir vismaz 10 kafejniicas no kuraam izveeleeties, no kuraam es visbiezhaak eju uz 3 vai 4 no taam. taa tieshama ir ljoti svariiga manas dziives dalja. baristas tajaas nezina, bet es vinjas dzilji cienu un miilu. dazhreiz es sevi nosodu par to cik aloof es izturos pret shiem iipashajiem cilveekiem, tikai rets smaids, knaps acu kontakts, neviens joks. lai arii dazhreiz es uz vinjaam/vinjiem sadusmojos, ja vinji manu kafiju uztaisa neveeriigi (paaraak daudz putas, paaraak shkjidra, paaraak vaaja), es to piedodu, protams, jo dziive mums visiem ir gruuta. bet vispaar, es shodien izdomaaju, ka pietiek - man darbam pretiim tieshi ir kafejniica, kur es eju visretaak, bet tur es gribu iet visvairaak. pirmkaart, jo tur ir vislabaakaa kafija, un otrkaart, jo tur straadaa visizskatiigaakie baristas. man laikam peec kaartas ir bijis crush uz vismaz 3 baristaam tajaa kafejniicaa, un biezhi es tur neeju tikai taapeec, ka man ir bail no vinju skaistajaam sejaam. bet shodien es izdomaaju, ka lai arii ir pagaajushi vairaaki gadi man tur neejot, es tagad atsaakshu tur iet. jo ja darba dienas viduu man buus iespeeja tikt pie ideaalas decaf soy lates, tas tikai uzlabos manu dziivi un paraadiis manam praatam, ka es sevi tomeer miilu un man ruup mana emocionaalaa labklaajiiba. shodien es jau biju nopirkt kafiju, un shodien tur straadaaja viens no izskatiigajiem baristaam. man tikai mazliet triiceeja rokas, jo vinjsh varbuut ir tikai topa treshajaa vietaa. anyways, vinjam ir draudzene, un es vinjus dazhreiz agri no riitiem redzu turot rocinjas, kopaa dzerot kafiju un piipeejot, pirms veel kafejniica ir atveerta.

***

veel es peedeejaa laikaa saaku aptvert to nevaldaami kaitinosho paataru, ko papagailjo visi zen cilveeki. kad vinji komandee un saka - [maniem vaardiem] if you listen to my voice, can you tell where does my voice end and your hearing starts? can you draw a line between what i'm saying and what you're hearing? the words you hear in your head when they get there - do they belong to me or you? there are no borders or lines in nature, in the world, no separateness, everything is fluidly connected, it only appears separate, but in experience, whatever you perceive and feel you are connected to. and thus everything is connected the same way. there is just homogeneous suchness, that appears as separate objects. if you halt your mind thoughts, if you don't dress your experience into words, you cannot possibly point to any lines of separation.

es veel aizvien biezhi atceros to pieredzi, kas man bija metro. un tagad es biezhi piedziivoju, ko liidziigu, bet tikai veelaizvien no sava body-mind perspektiivas. toreiz metro vilcienaa, es uz kaadu minuuti pazaudeeju sevis-sajuutu. tas saakaas ar to, kaa es veeroju, kaa meitene man pretii kraasoja luupas, tajaa briidii bija sajuuta, ka it kaa telpa starp mums izzuud, vai driizaak savelkas cieshi kopaa, nezaudeejot dimensijas. lai arii es redzu, ka vinja man ir pretii, vinja shkjita tik tuvu, it kaa man tieshi priekshaa sejai, bet tas ir tikai saliidzinaajums, lai aprakstiitu taa shasumiigaa 'tuvuma' sajuutu. taads tuvums, ka shkjiet, ka es esmu taa meitene, bet tajaa pashaa laikaa nav vairs 'es' sajuuta, taapeec gruuti aprakstiit. it kaa es redzu taapat, bet laiktelpas sajuuta ir pavisam cita. tad taa mana sajuuta kljuva intensiivaaka, un man acis sliideeja paari metro vagonam, cilveekiem, un griidai, stienjiem un reklaamaam, un viss shkjita kaa MANS bez 'es', bez centra. nu tas ir totaali paradoksaali, to nevar ar vaardiem aprakstiit. bet sajuuta, kas ir ljoti 'tuva', eksistenciaali intiima, taa it kaa nav kur atkaapties vai kur aiziet, you are in the midst and the midst is everything. taja pashaa laikaa, tajaa esiibaa virmoja ljoti speeciiga vitalitaates, pietiekamiibas sajuuta. 'es' jutos totaali, absoluuti varena, jo taa kaa es uz to briidi biju Viss, tad vienkaarshi bija sajuuta, ka nekas nav apsleepts vai biistams. bet visshokeejoshaakaa sajuuta tajaa briidii bija, ka shaads gljuciigs staavoklis man shkjita preciiziem apziimeetaajiem - prasts, vienkaarshs, vecs, paziistams, elementaars, basic. taa it kaa mans body-mind 'es' ir nostiepta gumija, un tajaa briidii kaads to gumiju palaida valjaa, un iestaajaas absoluuts atslaabums un eertums. taa it kaa novilkt apspiileetas neertas dreebes. shii sajuuta mazliet atgriezhas ljoti fokuseeti sarunaajoties ar cilveekiem, izzuud separateness.

un es peedeejaa laikaa par to domaaju taadaa sakaraa, ka eksistence, shii iluuzijas uztureeshana shkjiet kaa taada gumijas stiepshana. dievinj, don't get me wrong - it's swell and gas, bet jaa.. mani pavada sajuuta, ka uztureet iluuziju par tiem miljardiem objektu, un darbiibu, kas visi shkjiet separate, tas ir smiekliigi aarkaarteeji, un cik gan nenormaali daudz kaut kaadas mistiskaas energjijas tas panjem.

taados briizhos, es no vienas puses esmu pateiciiga, ka man ir iespeeja stiept gumiju, kas ir mana eksistence un dziive. jo lai arii tas non-dual staavoklis, kur es esmu homogeens Viss ir atslaabinoshs un sveetiigs, there is a twisted, exciting, extatic even, pleasure in being separate, having this phenomenal plethora of objects (like decaf soy latte) to experience.
linkpost comment

[Apr. 22nd, 2017|03:46 pm]

martcore
vai arī jautājums - jūs esat kādreiz peldoties jūrā nedaudz salietojušies sālsūdeni?
tas teorētiski taču ir pizģec, ja mēs sāksim dzert sālsūdeni, mēs visi nomirsim
taču, dažreiz, ja es aizpeldu jūrā nedaudz par tālu, vajadzētu peldēt jau atpakaļ, man šķiet, ka cenšoties ieelpot gaisu, es nedaudz iedzeru sālsūdeni
un ko? neko? aim alaiv?
link6 comments|post comment

sabata erotika [Apr. 22nd, 2017|10:28 am]

kants
[Tags|, , , , ]

nacionālistu (labēji konservatīvo) homofobijas primārais avots ir varas attiecību simboliskā leģitimācija heteroseksuālajā matricā (no šī paša arī izriet viņu nievājošā attieksme pret sievietēm) - patriotisms tiek tulkots kā vīrieša (kurus beigās visus iemieso partijas vadītāji) mīlestība pret mildu-latviju (kas uz brīvības pieminekļa un eiro monētām). jebkuras novirzes no šī modeļa - nesievišķīgs iekāres objekts vai politiski aktīva sieviete, apdraud viņu lomu simbolisko attiecību projicēšanā realitātē un varas iegūšanas iespējas. varas fetišisms savukārt ir panseksuāls, kas dabiski noved pie latentas homofobijas partijā/valsts aparātā proporcionāli ieņemtajam amatam
link12 comments|post comment

[Apr. 22nd, 2017|01:56 am]

khosmos
[Tags|, , ]
[mood |so cryptic]

būsim atklāti - vecā (ne pašreizējā) pasaules kārtība ir tas, kas šobrīd ir vajadzīgs visvairāk.
link

kaunīgi lūdzot [Apr. 21st, 2017|10:38 pm]

kants
[Tags|, , ]

vai jums nav lieka digitālā kopija borisa groisa on the new? amacone prasa tieši 3x par daudz, un šokēts savos kanālos atradu tikai epubu, bet man viņus nekad nesanāk normālā .mobi vai .pdf pārmest.
link6 comments|post comment

filma [Apr. 21st, 2017|09:46 pm]

kants
[Tags|, ]

ko lai labu noskatās? kas ir smuki kā in the mood for love, vai 12, vai housemaid, vai jaunais makbets, bet nav čerņa par konc. nometni vai tamlīdzīgs nelabums?
link4 comments|post comment

sparģeļu sezona [Apr. 21st, 2017|09:15 pm]

kants
[Tags|, ]

atklāta. krāsnī cepti + šablī. mm.
link1 comment|post comment

[Apr. 21st, 2017|04:53 pm]

mindbound
[Tags|, , , , , , , , , ]
[mood |working]
[music |Human Error - Endure Yourself: Man-Made Man]

Neuralink, eksokorteksa risinājumu R&D kompānija un Maska kārtējais megaprojekts, beidzot ir iznākusi publikā un to pavada lielisks un masīvs “Wait But Why” enciklopēdijbloga raksts, ko iesaku izlasīt visiem, kam kaut pa pieskari interesē šī tematika (ieskaitot tos, kuriem nav problēmu ar pašu papīru un publikāciju lasīšanu, jo WBW autoru uzražotos rakstus vismaz mana necilā persona atrod arī par labu izklaidējošo materiālu). Citējot XKCD, “a huge and alien future is barreling toward us, and I can’t wait”.

Citās, ar šīm saistītās ziņās – Kernel, kompānija, kur T. Bergera hipokampa protēžu laboratorijas vecā komanda ar vairākiem jauniem un aizraujošiem papildinājumiem bīda līdzīgu tehnoloģiju izstrādnes mazliet citos virzienos, drīzumā nāks klajā ar progresa raportu; sekosim līdzi.

link2 comments|post comment

[Apr. 21st, 2017|09:50 am]
nulle
Sapnī rādījās, ka esmu atnācis uz grupveida pasākumu. Laikam tāpēc, ka vakardien skatījos kuzucuk videoklipus.
linkpost comment

[Apr. 21st, 2017|09:43 am]

kjiimikjis
Hm. Pēdējā laikā piemetušies šizīgākie sapņi mūžā, kuros tiek pilnīgā randomā kombinētas detaļas no visa mūža (agrākās ir no bērnudārza laikiem). Interesanti, vienīgi bieži sanāk pamosties.
linkpost comment

[Apr. 21st, 2017|12:42 am]

klusais_okeans
Pabeidzu savus kākāefus, piedzeros viena ar ļeņingrad jūtūbes diseni un šausmīgi ilgojos pēc savām Rēzeknes draudzenēm, ar kurām pārdzerties šņabi, saģērbties vienai otras slampīgākajās drēbēs un louboutin kurpēs lēkāt pie nekvalitatīvākās krievu popsas, pēc tam uz maiņām vemjot gar lokālo naktslokālu podu malām <3

P.S. no vemšanas notecējusi skropstu tuša gar vaigiem <3
link8 comments|post comment

[Apr. 20th, 2017|11:09 pm]

f_g
Visa par daudz.
linkpost comment

[Apr. 20th, 2017|08:04 pm]

methodrone
[music |hospitaalju iela - dinas vijole]

veelarvien rotaljaajos (skumji) ar domu, ka vajadzeetu meegjinaat iet uz terapiju. lai arii es iedomiigi un spiitiigi uzskatu, ka paziistu savu apzinju un zemapzinju, taa vienkaarshi nevar buut, jo kaapeec tad ik pa laikam es juutos emocionaali piekauta, iegruuzta graavii un izmirkusi dubljos vai varbuut asiniis.

es vienreiz biju pie psihoterapeites, kad man bija 16 gadi. mamma mani izmeta no maajaam, es paarvaacos pie vecmaaminjas, un vecmaaminja redzot, ka es esmu depresiivs reegs, mani laipni un zheeliigi meegjinaaja pierunaat samekleet paliidziibu. toreiz mani tas shausmiigi aizvainoja, jo noziimeeja, ka es esmu dabuujusi divnieku at hiding my damage and my feelings. es toreiz iisti nesapratu, kas ar mani nav kaartiibaa, tikai zinaaju, ka kaut kas manii ir ljoti nepareizi, jo es juutos ljoti skumja un bezceriiga un kaa anti-person. dazhreiz man bija gruuti aiziet uz skolu, un esot skolaa, es dazhreiz vienkaarshi gaaju uz toleteem, lai iesleegusies kabiinee tumshaam aciim skatiitos uz sienu vai podu vai uz savaam rokaam un smagi elpotu. kad biju pierakstiita pie terapeites un liidz viziitei bija dazhas dienas, es visu laiku anxiously meegjinaaju izdomaat, ko man vinjai teikt, jo vinjai tachu jaazina, ko es no vinjas gribu un es nedriikstu teereet vinjas laiku vienkaarshi neko nesakot. labaakais, ko es vareeju izdomaat ir pateikt, ka man skolaa nav neviena drauga un es juutos ljoti viena. to pasakot man palika karsti, sazhnjaudzaas kakls un saaka birt smagas, karstas asaras. atlikusho laiku es vienkaarshi atbildeeju uz vinjas jautaajumiem par mammu un gjimeni, un vinja shkjita neieintereseeta un vinjai bija peleeks kostiims un vinja teica, ka grib parunaat ar mammu un mani kopaa, kas man shkjita neiespeejami un radikaali un es nesapratu, kaapeec vinja grib runaat ar mammu, jo es esmu taa kas juutaas skumji, nodeveeja. es vecmaaminjai pateicu, ka negribu pie taas terapeites vairs iet.

tad vecmaaminja, miiljaa sirsninja, samekleeja citu terapeiti Gailjezera beernu nodaljaa. es atceros, kaa pavasarii braucu ar 21. ikarusu uz Gailjezeru, pleijerii klausoties Nirvanu, it iipashi uz repeat In Bloom, kameer aaraa ziedeeja koki un kruumi un pukjes un man tas viss riebaas. es sev riebos un es jutos kaa sodreeji un man bija pelnu garsha mutee par manu dziivi.

pie otras terapeites es biju kaadas dazhas, varbuut triis reizes. vinja bija taada veca, apaljiiga tantiite, kurai bija viirishkjiigas dreebes, iisi sirmi mati ar cholku un kura diivaini smarzhoja. es atceros, ka vinjai bija forshs ofiss, ar lieliem logiem un aiz tiem veejaa un saulee shuupojaas koki, kameer man atkal karsti saaka birt asaras un zhnjaudzaas elpa. es vienkaarshi sapratu, ka lai arii es vienkaarshi atstaastu kaut kaadu peec maniem priekshstatiem parastu gjimenes dinamiku, es to nevaru normaali pastaastiit neriistoties punjkjos un asaraas, un man par to bija kauns.

konkreeti neatceros kaapeec beidzu pie vinjas iet, visticamaak deelj taa, ka es no muusu sarunaam nejutos labaak. driizaak es sevi atklaaju kaa veel sabojaataaku, nekaa pirms tam nojautu. otrs iemesls laikam arii bija nauda, jo viena sesija bija 7 lati un manai vecmaamainjai taa bija liela nauda, jo vinja maksaaja no savas pensijas. es atceros, ka uz peedeejo sesiju ierados ar maisinju, kuraa bija varbuut 3-4 lati un paareejaa nauda santiimos, it sevishkji vien- un divsantiimniekos. un tad kad terapeite sesijas beigaas to naudu ilgi skaitiija, atklaajaas, ka man pietruuka kaadi divdesmit santiimi, un man par to bija ljoti liels kauns, un es teicu, ka vinjai atnesiishu naakamreiz obligaati. bet peec tam es jutos tik vaaja, skumja, nokauneejusies, un bezceriiga, ka es nespeeju tur atgriezties. terapeite man vairaakas reizes zvaniija uz manu mobiilo telefonu, vienreiz es paceelu un teicu ka nevaru runaat bet peec tam vairs neceelu un sleepu telefonu zem spilvena, un kad maasas prasiija, kas man zvana, es teicu ka neviens.
link31 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]