Sat, Nov. 18th, 2017, 11:19 pm
[i]po: 99

*atver šprotes*

Sat, Nov. 18th, 2017, 08:00 pm
[i]methodrone:

Iešu agri gulēt, uz ļoti klusu settingu klausoties romantisko radio.

Sat, Nov. 18th, 2017, 09:10 pm
[i]f_g: un atkal 18.novembris

Vakar vēl nezināju, ko darīt šodien, bet rīts atnesa atbildi.. Nekur negribējās ne skriet, ne braukt, ne doties. Man pēdējā laikā ļoti pietrūka laiks mājās.
Rīts bija ļoti lēns un tikai ap pusdienslaiku pamazām sāku ieskrieties. Toties pēc pusdienām pieķēros mājās kārtošanai. Tuvākās divas nedēļas mājās atkal būs daudz cilvēku un nebūs laiks visu piekārtot. Vispirms mamma, tad Anna.. Turklāt vēl jau Advente tuvojas, līdz ar to jāsāk apdomāt mājas sapošana Ziemassvētkiem. Visdrīzāk jau pamatā būs līdzīgi, kā pagājušajā gadā. Tomēr, iespējams, nāks kādas jaunas detaļas. Jāpadomā, varbūt jāparunā ar Annu - varbūt viņa kādu ideju iemetīs manā podiņā. :)
Pakrāmējos pa plauktiem. Nu, ļoti pietrūkst grozi. Izskatās, ka pēc jaunā gada varētu ieplānot vienu nedēļas nogales braucienu uz kaimiņvalsti - gan nedēļas nogali interesantāk pavadīt, gan ikea apmeklēt. :D
Patīk man sakārtota māja. Ir laba sajūta, kad nav putekļu, kad visas lietas stāv savās vietās. :)Un patīk tīras grīdas, kad vari staigāt basām kājām. Tiesa, zinu, ka jau rīt no rīta kaķis no savas smilšu kastes būs atnesis līdz istabai smilšu graudiņus, bet tas jau nekas. :D
Pēc mājas kārtošanas pievērsos lasīšanai - atkal daudz nelasītu žurnālu sakrājies. Joprojām lasu izlases kārtībā - ja interesē un patīk, tad lasu visu rakstu, ja nē, tad šķiru pāri. Nu, nevar visu par visu izlasīt. Un nav arī vajadzības visu no vāka līdz vākam sevi spiest lasīt.
Noslinkoju un neaizgāju uz uguņošanu. Patiesībā tā drīzāk pat nav slinkošana, bet apzināta rīcība. Tv viss smuki ar mūziku skatāms, bet tur uz vietas..ļaužu pūļi, bieži vien nedzirdi mūziku, pēc tam kamēr atkūņojies līdz mājām.. Vārdu sakot, šajā ziņā esmu čīkstulis. :D Bet bija skaista uguņošana. Un mūzika skaista! Prieku radīja pat caur tv kasti. :D

Sat, Nov. 18th, 2017, 08:45 pm
[i]po: lācenes piens

Līdz Lāčplēša dienai derīgais piens joprojām garšo tīri okej vēl LatRepProkla vakarā. Vai nu esmu iepraktizējis augstus sterilitātes standartus, vai tomēr šī ir brīnumu nedēļa :o

Sat, Nov. 18th, 2017, 03:08 pm
[i]zin:

priecīgus ziemassvētkus, bet nē nu tur tos otros, kas staro!

Sat, Nov. 18th, 2017, 02:40 pm
[i]ieraksts:

cik stundas jācep omleti
līdz varēs ogles ēst

izsalkušais mazais vilcieniņš

Sat, Nov. 18th, 2017, 08:24 am
[i]methodrone:

Sapnī biju tornī, kāpu gan augšā gan lejā pa spirālveida kāpnēm. Tur arī bija māsas džeks, no kura mēģināju izvairīties.

I feel like I am settling more and more into both realms, human and transcendental. Viņpasaule ir aiz pavisam liega šķidrauta, un es esmu bez steigas, jo šajā saulē laika ir tik maz, un mani žēlīgi aizkustina šis sapnis.

Fri, Nov. 17th, 2017, 09:07 pm
[i]alefs:

Mana savulaik iemīļotā vokāli instrumentālā ansambļa Anathema jaunākais albums ir šā gada jūnijā izdotais The optimist. Tā kā pēdējos pāris gadus mūziku diemžēl vairs īpaši daudz neklausos, šis fakts kaut kad ap to laiku slīdējis garām bija, taču nevarētu teikt, ka tam biju piešķīris īpašu nozīmi. Tik vien tā, ka pazibēja kaut kur albuma vāciņš ar mašīnas starmešiem un nosaukumu. Optimists, ne.

Anathema sāka kā death/doom grupa, bet 90. gadu vidū pamazām, bet stabili aizgāja no šī žanra prom — uz gōtisko metālu/roku, alternatīvo roku, postroku. Bet pat tad, kad viņi jau bija stabili pametuši savas sākotnējās skaniskās inkarnācijas, viņu veikums idejiski, konceptuāli nereti bija, teiksim tā, pasmags.

Ilustrācija — 2001. gadā izdotais A fine day to exit. Nosaukums kopā ar albuma vāciņu — un šis ir viens no viskrutākajiem vāciņiem starp tiem albumiem, kas ir manā kolekcijā —, man šķiet, ir gana izsmeļošs.

izskatās šādi )

Fri, Nov. 17th, 2017, 08:35 pm
[i]f_g: īsā darba diena, kas nesanāca nemaz īsa

Tā kā boss šodien atvaļinājumā, tad nācās pieslēgties cita līmeņa darbiem. Vispirms plaņorka - mazā pulīti izrunājām nākamajās nedēļās plānoto, notiekošo un aktuālo.
Pēc tam pievērsos meiteņu sastrādātajiem darbiem. Laboju, precizēju, palīdzēju formulēt utt. Vispār, ja godīgi, reizēm ir tā, kad pašai ir daudz darba, tad šāda pārslēgšanās uz citu darbiem ir nedaudz apgrūtinošana, bet šodien izjutu baudu pat no tā, ka kādam varu palīdzēt. Un patīk darīt to uzreiz tieši - ja ir ko labot, laboju, ja kaut kas šķiet ne pārāk labi, precizēju un uzrakstu tā, kā man šķiet labāk. Tā ir ērtāk un ātrāk visiem. Tomēr nedaudz kaitina, kad cilvēki kaut ko sāk komentēt un kritizēt, nepasakot tieši, ko un kā labāk uzrakstīt vai izdarīt.
Vēl šodien joprojām esmu biļešu meklējumos uz Kurzemes gredzena koncertu Gorā. Piezvanīju uz Gora informācijas centru ar lūgumu, ka gadījumā, ja nu kāds vēlas atbrīvoties no biļetes, es labprāt to nopirkšu.. Paskatījos, arī purniņu grāmatā ir vairākas reizes cilvēki padalījušies ar manu ziņu.. Ceru, ka kosmoss uzklausīs mani un mammai arī būs biļete.
No darba izvēlos vēlu - ap diviem, līdz ar to nekur vairs negribējās iet - tikai uzreiz uz mājām. Pa ceļam vēl ieskrēju grāmatnīcā nopirkt pāris dāvanu aploksnītes. Paķīķerēju arī grāmatas, bet, neskatoties uz cenu, nolēmu atturēties, jo jāizlasa tas, kas jau šogad ir nopirkts.
Mājās atnācu iztukšota. Nesaprotu, kas notiek, kāpēc ir tāds spēka, enerģijas trūkums. Gribas ietrausties savā aliņā un nelīst ārā ilgu, ilgu laiku. Vakar visu vakaru nodzīvojos pa gultu. Skatījos raidījumus, ko nedēļas laikā neizdevās kādu iemeslu dēļ noskatīties, lasīju žurnālus, ņurcīju kaķi, gulēju. Pašai riebjas šāds "dārzeņa" stāvoklis, kad puņķis un asara atnāk pēkšņi un it kā bez īpaša pamata, bet zinu, ka pēc enerģijas krituma nāk gaišie brīži. Tas vienkārši kaut kā ir jāpārdzīvo.
Vēl lielas pārdomas par braukšanu. Nezinu, kad braukt. It kā būtu labi braukt rīt, lai mierīgi var izbraukāt i pie Ivara, i pie vecākiem. Bet no otras puses, šobrīd, tādā garastāvoklī, negribas nekur un neko.. Rīts gudrāks par vakaru. Rīt no rīta izdomāšu.

Fri, Nov. 17th, 2017, 06:30 pm
[i]khosmos:

integrēt pieredzi loģikas shēmās tomēr nav nekāda medusmaize. es gan ceru uz rezultatīvu iznākumu, vismaz 999 + 1

Fri, Nov. 17th, 2017, 06:05 pm
[i]khosmos:

filozofijas fakultātē reiz mācīja, ka, pirms komentēt, jāiemācās vismaz uz septītnieku nolikt lasīšanas kontroldarbu.
es pirmajā klasē lasīju 130 vārdus minūtē, ja, ātrāk nevarēju izrunāt.

Fri, Nov. 17th, 2017, 05:56 pm
[i]khosmos: Shadowplay

pajautāju sev, uz kuru pusi, un aizvērtu acu priekšā parādījās spirālveida kāpnes uz augšu - kā ierasts.

Fri, Nov. 17th, 2017, 03:14 pm
[i]nekurlande:

Pilnīgi nekādu patriotisku jūtu. Ne silts, ne auksts. Un bija, bet kaut kādā brīdī pavisam izšķīda benzīna krāsas peļķē. Tā ir neatkarības laika paaudzes iezīme, vai kas? Nacionālistu izdarības? Reizēm svētkos, kuros simtiem cilvēku sprauž svecītes mūros, dzied un iet lāpu gājienos, jūtos kā bērns, kam ir atņemta ticība Ziemassvētku vecītim (nav iedalīta). Mēs izvēlamies kā justies, vai tomēr nē?

Fri, Nov. 17th, 2017, 02:06 pm
[i]nekurlande:

Cik ievērojami tomēr atšķiras cilvēki, kuri nav piedzīvojuši okupācijas un represijas. Sirsnīgi skandināvi, kuri smaida un cik viņi trausli, un cik ilgi skatās acīs. Un novēl labu dzīvi. Tikmēr es smaidu pretī un pārtieku no tīras mīlestības ar rokām slēpjot burkšķošo vēderu, izlikdamās, ka manas baterijas nav jālādē. Un viņi pat nenojauš, un cik labi, ka nenojauš.

Fri, Nov. 17th, 2017, 09:40 am
[i]au:

un es aizmirsu pašu galveno - Ūpim ļoti patīk spēlēt klavieres.
sēžot man klēpī, viņš ir aizgrābts no nebeidzamajām klaviatūras iespējām. te spēlē vienu taustiņu no vietas vai arī aizgrābti plikšķina pa visiem, dažkārt viņš sit te zemos, te augstos toņus un ar interesi klausās reģistru atšķirības.
un
viņš vienmēr raud, kad nesu viņu projām

Fri, Nov. 17th, 2017, 06:46 am
[i]methodrone: soundcloud rap, opioid epidemic, individual torment

"This style is also called “emo”, but where that word has previously been used to describe punks who analysed their own emotions with a forensic level of detail, here the emotion is underanalysed: these rappers feel bad, but they’re not sure why.

The fact that some of them are unable to verbalise what they’re feeling, leads them to fall back on rap cliches around bitches and clips, and simply compounds the overall feeling of desperation. This is an inevitable cultural byproduct of the US, where the marketplace has been allowed to triumph, and silence moral concerns about the availability of these drugs. Because they’re profitable, people are allowed to just get on with self-medicating, without trying to understand the reasons for their sadness.

But perhaps these rappers’ ennui goes wider than mere Xanax, and into a numbing effect of our wider culture. One of the most chilling aspects to Lil Peep’s death is that his cries for help were so public, and yet went so unanswered – perhaps as a result of the paradoxically distancing effect of social media. He wrote on Instagram hours before he died: “I need help but not when I have my pills but that’s temporary one day maybe I won’t die young and I’ll be happy?” But we’re inured to see Instagram as performative, not real, and its inherently aspirational vibe along with the sheer visual noise of its scrolling feed drowns out individual torment."

Fri, Nov. 17th, 2017, 03:08 am
[i]pelnufeja:

Noskatījos Transparent trešo sezonu. Ļoti patika. Daudz labāk nekā pirmās divas, kas arī bija ļoti interesantas, tomēr, manuprāt, pārāk pārspīlēti histēriskas.

Lai gan reizēm man liekas, ka dzīve ir tieši tāda. Pārspīlētu, nemotivetu rīcību virkne. Ja vien mēs neuzliekam pokerfeisu un neizliekamies vēsi un vienaldzīgi.

Thu, Nov. 16th, 2017, 10:18 pm
[i]methodrone:

Tas ir savādi, kā vārdi, kurus senāk lasot un teorētiski saprotot, neko nenozīmēja, bet tagad tie paši vārdi ir nozīmes esence.

Tas ir kā senāk tie vārdi ir attāls, tedious anticlimax. Bet tagad par katru šo vārdu vajag vēstīt "Šis ir man sirdī, šis man risinās sirdī, šī ir manas sirds patiesība un spēks. Es tagad redzu."

Thu, Nov. 16th, 2017, 10:24 pm
[i]10m_zem_uudens:

laikam pietrūkst ass-prātības un stulbu joku

20 most recent