tauta spriež [entries|archive|friends|userinfo]

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

pavisam biju aizmirsusi :) [Mar. 28th, 2015|04:17 pm]

f_g
Ja brīvdienās agri pieceļas, tad diena šķiet pietiekami gara! :)
linkpost comment

Garfield [Mar. 28th, 2015|04:17 pm]

f_g
[Tags|]

garfield
linkpost comment

[Mar. 28th, 2015|01:18 pm]

saldumi
Runājot par laligabas nomināciju, tas ir apmēram tikpat dīvaini, kā bija tad, kad iznāca grāmata - tādā nozīmē, ka ir visi tie iepriekšpieņēmumi par to, kā tas būs (īpaši tad, ja tu jau diezgan ilgu laiku zini, ka šis ir tāds punkts, kurā tu kādreiz dzīvē, visticamāk, nonāksi), ir priekšstati par to, kā tam būtu jābūt, kā būtu jāreaģē, galu galā, kā būtu jājūtas, un tas, kā viss ir patiesībā, parasti neatbilst tam priekšstatam, kurš visu laiku kaut kur apziņā ir dzīvojis. Piemēram, tagad, kad ir tik daudz visādu citu lietu un pienākumu, kaut kad vēlu naktī, ejot gulēt, ir sev gluži racionāli jāpasaka, bet par šo es drīkstu būt vienkārši priecīga, un no tā prieka var izslēgt visu pārējo, ar ko ir jātiek galā vai par ko es raizējos un domāju. Un kaut kā tā bija arī, piemēram, ar grāmatas atvēršanu, kas beigu beigās bija lieliska, kaut arī ļoti citāda, nekā es biju domājusi - bija tik daudz praktisku lietu, par kurām tā visa sakarā domāt, ka priecāšanās un "svētku sajūta" bija gandrīz apzināti "jāaktivizē". Sazin, varbūt šis arī nozīmē būšanu pieaugušam - saprast, ka aiz visām tām priecīgajam lietām lielākoties ir daudz visādu uzdevumu, kas jāpaveic, bet tajā pašā laikā spēt paturēt prātā, ka priecāties par savu dzīvi ir svarīgi, un ka tā nav visam pārējam pākārtota parādība, nu, vismaz tai tādai nevajadzētu būt.
Vēl ir jocīgi, ka grāmata iznāca vasarā - un kopš vasaras ir pagājusi vesela mūžība un tik daudz ir noticis, un viss ir tik ļoti citādāk.

Par to, ka viss ir citādāk, nekā tu iztēlojies - tieši ar to dzīve laikam ir tik lieliska, ar neļaušanos tikt paredzētai un iepriekš iestudētai, atceroties sen, sen lasītu Ingas Ābeles stāstu: "īstenība ir labāka par jebkuru sapni".
linkpost comment

[Mar. 28th, 2015|01:06 pm]

martcore
šo nomākušos brīvdienu veltīšu sporta pārraidēm
un kurš gan ir izdomājis holandiešus pret ardu turanu un bulgārus pret itāļiem salikt vienlaicīgi
toties rādīs sešos kazahus pret islandi, vot, tā būs episka kauja, es jūtu
bet sāksim programmu mēs ar elizabetes tuktamiševas zelta noskatīšanos
link1 comment|post comment

Ak svaigais lietus noskalotais rajons, priežu aromāti un mitrums [Mar. 28th, 2015|11:11 am]

ikvakars
Vakar vakarā, tik patīkami bij noskriet savus 6km, pielijušas ielas un tās pavasara nojautas gaisā. Sakārtojās domas, iegribas un mērķi.
Pirmo reiz, biju pie dziednieces, protams, viņi ir labi psihologi un ļoti vērīgi spēj pēc stājas, ādas stāvokļa u.t.t pateikt ļoti daudz, tā arī bij, pateica, ka Laumai ir ''spējas'' un jālieto ķimeņu tēja, bet man ir jāiemanās neņemt galvā, palaist un nesatraukties un asinszāļu tējiņas jāpadzer, lūk.
Par LU runājot, jā apdomāju un aprunājos ar vecākiem, un sapratu, ka tomēr novedīšu to lietu līdz galam, neesmu maveriks tādā pakāpē, pabeigšu, iekrāšu portofolio un būs labi tā pat, ar visu diplom iegūšanas ceļu. Ar praksi ar iet labi un tā, mācos saskarsmes psiholoģiju, biznesa pamatprincipus un meklēju mentorus.
Un un jā, lietas pamazām virzās gribētajā virzienā, tad jau manīs, vai vēlreiz saulei priecājoties aiz loga, sēdēsim glīta toņa bmw salonā - līdzās, un spriedīsim par mūsu iespējām un plāniem. Nu ja, mācos no viņa un ilgojos, reizēm.
linkpost comment

[Mar. 28th, 2015|08:17 am]

es_esmu_dzhims
man klasē bija tāda džeku trijotne, kas bija nevaldāmākie, skaļākie un neklausīgākie, skolotāji, protams, viņiem pareģoja grāvju racēju (tāda profesija vispār ir?) vai cietumnieku karjeru. un, lai gan, man nav nekādas "in your face" sajūtas (un kāpēc lai vispār būtu), es gribētu atzīmēt, ka viens no viņiem ir sporta skolotājs, otrs ir ugunsdzēsējs, un trešais ir kaut kas diezgan kruts latvijas televīzijā. man dažreiz liekas, ka puse no profesijām, kas tiek apmaksātas no nodokļu maksātāju naudas, pastāv tikai pateicoties šādiem švaļiem, kas beigās izaug par sakarīgiem džekiem.
link2 comments|post comment

[Mar. 28th, 2015|12:06 am]

martcore
draudzīgā melnkalne nomētāja krievijas futbola izlasi ar faijeriem
match suspended
tur pie kreisās pendeles laikam vispār panesās
link3 comments|post comment

Sārmaino iekšu atgriešanās [Mar. 27th, 2015|09:04 pm]
kjiimikjis
Pamanījos šito palaist garām, bet [info]turbund gan man piebakstīja, ka parādījies jauns TVnet rakstiņš par to, cik bezgala svarīgi mums organismā nodrošināt sārmainu vidi. Sākumā domāju, ka nebūs, ko teikt - galu galā, šo pseidouzturzinātni esmu jau iepriekš izķidājis. Palasījos, un secināju, ka nekā, tā nu pasaulē iekārtots, ka ir tomēr sviestam dažādas šķirnes.

Ievadteikumi - draza vulgaris, kur tiek apskaidrots, ka mēs, redz, esam "garīgas būtnes", kuru mērķis šajā pasaulē ir "celt savu enerģijas līmeni". Vārdi it kā saprotami, bet to savienojumu nozīme? Ar ko garīgas būtnes atšķiras no negarīgām? Jeb vai pretstats būtu "ķermeniskas" būtnes? Vismaz man tā kā ķermenis ir... Par "enerģijas līmeni" un tā celšanu neizteikšos - kaut vai tādēļ, ka pavisam nesen, cita starpā pieminēju arī enerģijas jēdzienu un tā nozīmi. Kam slinkums meklēt - ja tiek runāts par visādām ezotēriskām būšanām, šis vārdiņš apzīmē kaut kādu maģisku spēku, kurš ir 1) universāls un visuvarens, un 2) realitātē neeksistējošs.
Rakstā visai standartīgā pļurkstēšana par enerģijām gan itin drīz sasniedz interesantu pagriezienu:

"Šķiet, ka mēs sastāvam tikai no matērijas, miesas un asinīm, bet patiesībā tie ir atomi – tīrā enerģija! Šo faktu ir pierādījusi Rietumu zinātne. Ieskatoties dziļāk atomos, mēs redzam elementārdaļiņas, bet dziļākos līmeņos šīs daļiņas pagaist un paliek tikai tīras enerģijas struktūras ar noteikta līmeņa vibrācijām."

Bišķiņ piesiešos pie termina "Rietumu zinātne". Arī tā ir visai ierasta ezotēriskā duālisma (kam kājas aug visādos no ķīniešu filozofijas atvasinātos "iņ/jaņismos") izpausme - kauč ko vajag allaž pretstatīt kaut kam citam. Tā ir radušās slavenās "Rietumu un Austrumu medicīnas" - tā, it kā Japānas slimnīcās uzreiz pēc papīru aizpildīšanas uzņemšanas nodaļā, slimnieks nekavējoties tiktu nogādāts Intensīvās Akupunktūras nodaļā, vai īpaši kritiskos gadījumos tiktu veikta Ārkārtas Meditācija, vai tamlīdzīgi (Viņš nereaģē! Desmit kubikcentimetrus Či! Ne jau vēnā - pa taisno čakrā! Tā, uzmanību, visi nost! Viens! Divi! Trīs! OMMMMMMMMMM!!! Vēlreiz!). Tā, saprotams, nav. Jo īpaši mūsdienu zinātnē, kad par jebkuru atklājumu nepieciešams informēt pēc iespējas plašāku pasaules daļu, lai neviens neiedrošinātos apšaubīt, ka tieši šis atklājējs ir bijis pirmais. Un kaut kāda no vispārpieņemtās pilnīgi atšķirīga zinātniskā pieeja, kas nenestu uzticamus rezultātus, gana drīz tiktu atmesta kā atpalikusi no laika. Arī medicīnas ziņā grūti iedomāties kaut kādu duālu sadalījumu pasaulē - neizbēgami, vienai no pieejām būs labāki rezultāti, nekā otrai. Un, pie mūsdienu informācijas apmaiņas ātrumiem, ir gana skaidrs, ka neviens reģions nevēlētos iegūt "štruntīgākās medicīnas metodes praktizējošās pasaules daļas" slavu - līdz ar to, viena no pieejām tiktu adaptēta visā pasaulē. Tas, savukārt, ir pamatīgs mājiens tiem, kas uzskata, ka ja ne pašreiz, tad kaut kad šāds pretstatījums ir bijis - tā kā jebkurā pasaules valstī veselības aprūpes sistēma pašos pamatos tiek balstīta uz tā, ko šamiem labpatīk zākāt par "Rietumu medicīnu", ko tas varētu liecināt par "Austrumu medicīnas" efektivitāti?

Atskaitot šo lirisko atkāpi, lai gan visai primitīvi un vispārīgi, bet tomēr pamatā gana pareizi (vismaz manuprāt - neesmu fiziķis, lai gan arī ne fizikas anālalfabēts) tiek aprakstīta stīgu teorijas pamatnostādne. Lūk, šeit tā kā ir visai pamatoti runāts par enerģiju un vibrācijām. Zin kā, fizikāli termini. Bet tad...

"Paskatoties uz mūsu ēšanas ieradumiem no šā skatu punkta, nav grūti saprast, ka šīs vibrācijas ietekmē tas, ar ko mēs barojam savu ķermeni. Ir uzturvielas, kas spēcina mūsu enerģiju un vibrācijas, bet ir tādas, kas tām kaitē. Tas ir tik vienkārši.
Bladāc! Tik vienkārši tas ir tādēļ, ka tas ir tik aplami. Atceramies iepriekšējo teikumu - tikko mēs vēl vibrējām kaut kur sīkākos mērogos par elementārdaļiņām (kas vēl būtu tā kā pieņemami) - un piepeši šī koncepcija tiek pārsviesta uz barības vielām un mūsu ķermeni, un pat "mūsu enerģiju" un "mūsu vibrācijām", lai ko arī pedējie nozīmētu. Un tas vairs nav fizikāli pamatoti. Kopumā gan, visai populāra ezotēriķu stratēģija - kaut kur savā pārpasaulīgajā gudrībā iesviest kādu terminu, ko viņi lieto, kā nu sagribas, bet kam ir arī vispārpieņemts lietojums, ko arī cilvēks parastais ir dzirdējis un tādēļ spēj "pieķerties". Tas liek jebkurai muļķībai izklausīties mazāk atrautai no realitātes, un līdz ar to, lielāka iespēja, ka kāds švakāk informēts personāžs tai noticēs.

Tad ir mazliet vāvuļojums par enerģiju vibrācijām un dabiskajiem spēkiem... Pilnīgi vai rodas sajūta, ka kāds centies vienā rakstā ielikt pēc iespējas vairāk ezotērisko klišeju. Vot, tikai kvantu efektus (tieši šādā vārdā nosauktus) un globālo sazvērestību neatradu.

"Nomirstot kādai dzīvai radībai - vai tas būtu mašīnas notriekts suns vai cilvēks, kuru uzveikusi neārstējama slimība, - ķermeņa šūnās tūdaļ izbeidzas vibrācijas un veidojas izteikti skāba vide. Paaugstinātais skābes līmenis signalizē dažādiem mikrobiem, vīrusiem, baktērijām un sēnītēm, ka ir laiks likvidēt šos nedzīvos audus. Tas ir šo mikroorganismu uzdevums materiālajā pasaulē – nedzīva ķermeņa un dabas vides atkalapvienošana."
Paga, paga, paga. Ķermeņa šūnās izbeidzas vibrācijas? Aber saskaņā ar to, kā vispār tika iesākta runa par vibrācijām, tās tak ir "dziļāk apskatītas" elementārdaļiņas. Nu, ja ejam absurdā, tad ejam līdz galam, nav ko kautrēties. Tātad, izbeidzas elementārdaļiņas. Zināms (Rietumu zinātnē, vismaz), ka masa tā vienkārši pazust nevar. Nāksies vien pārvērsties enerģijā. Un, ja pazūd visa, visa masa (jo nav tak vibrāciju vairs, kas varētu veidot elementārdaļiņas ar masu), tad varam droši bliezt iekšā to masu slavenajā E=mc^2. Tā visai aptuveni (toties diezgan ātri) sarēķinot, ja galus atdos 70 kg smaga persona, tad izdalīsies tāds enerģijas daudzums, kas 58672 reizes pārsniedz uz Hirosimas nomestās atombumbas izdalīto.
Bet nu, tas jau tā - šeit, kā noprotams, teksta autors atkal runā par "citām" vibrācijām, tām, ko Rietumu zinātnei nesaprast. Par to skābo vidi gan - to vairāk gan rada dažādi sadalīšanās procesi, kuros iesaistīti mikroorganismi. Proti, nevis "baciļi tāpēc ka skābs", bet "skābs tāpēc ka baciļi". Un, protams, atsauce uz vispārējo visas pasaules "plānu" - katrai radībai ir sava noteikta funkcija. To īpaši nekomentēšu - tas ir vairāk tā kā filozofu lauciņš.

"Nepareizs uzturs pazemina enerģijas līmeni un padara mūs uzņēmīgus pret slimībām.

Lūk, kā tas notiek. Gremošanas trakts pārstrādā ēdienu un izmanto ķermeņa vajadzībām, bet šajā procesā rodas pārpalikumi. Šie pārpalikumi atkarībā no uztura ir vai nu skābi, vai sārmaini. Sārmainus produktus var ātri izvadīt no organisma bez liela enerģijas patēriņa. Ja tie ir skābi, asinīm un limfātiskajai sistēmai ir ļoti grūti izvadīt tos no organisma un tie uzkrājas orgānos un audos kā blīvas nogulsnes – kristāliski veidojumi ar zemu vibrāciju līmeni, kas rada aizsprostojumus vai pārrāvumus šūnu enerģijas cirkulācijā."


Kādam vajadzētu šito pastāstīt manām nierēm - redz, viņas itin labi izvada skābas vielas. Kā nekā, tā ir viena no šamo funkcijām. Jau iepriekš, aplūkojot bāziskā organisma teoriju, pieminēju, ka asins skābumam ir stipri šauras robežas, un ir mehānismi, kas šīs robežas neļauj tik viegli pārkāpt. Nieres būtu viens no svarīgākajiem orgāniem, kas šos mehānismus nodrošina (plaušas ir otrs), un spēj tikpat labi pastiprināti izdalīt sārmainas vielas, kā skābes. Kā varētu teikt krievu mutvardu folkloras zinātāji, tas nierēm ir kā divus pirkstus apčurāt - šajā gadījumā visai tiešā nozīmē (nu, tie divi pirksti gan nav obligāti, bet doma gan jau ka skaidra). Par tiem "kristāliskajiem veidojumiem" - ir skābes, kas tādus organismā tiešām veido. Piemēram, nierakmeņi ir dažādu skābju sāļi - tie visbiežāk veidojas, ja urīns ir pārāk... bāzisks (kalcija oksalāts vai fosfāts). Padomā tik, viens vienīgs parametrs (šajā gadījumā - pH) nevar būt pilnībā labs vai slikts veselībai. Kas to būtu gaidījis tik sarežģītas, daudzpusīgas sistēmas kā cilvēka organisms, gadījumā... Jā, jāatzīmē, ka šajā rakstā ne "enerģijas", ne "vibrācijas" šeit neatbilst, un arī turpmāk vairs neatbildīs to fizikālajām nozīmēm.

"Jo vairāk skābu pārpalikumu uzkrājas audos, jo skābāka vide tur veidojas, un kas tad, jūsuprāt, notiek? Tad mikrobi sajūt šo skābo vidi un saka: «O, šis ķermenis ir gatavs sadalīšanai!»"
Raksta autors ir pārskatījies orālās higiēnas līdzekļu reklāmas, kurās mikroorganismi ļauni smejas un plāno uzbrukumu zobiem.

"Kad kāda dzīva būtne nomirst, tās ķermenis tūlīt pat pārtop par izteikti skābu vidi un to straujā tempā saēd mikrobi. Ja šāda vide izveidojas mūsu ķermenī, vēl dzīvam esot, mums sāk uzbrukt mikrobi, un tas izraisa visas slimības. Nepareizs uzturs sagatavo labvēlīgu vidi slimībām; tas pazemina mūsu vibrāciju līmeni līdz kritiskajam punktam, kad dabas spēki sāks sadalīt mūsu ķermeni, lai savienotu to ar apkārtējo vidi."
Nekā jauna, ko komentēt, šo fragmentu es ievietoju tikai tādēļ, lai ļautu sajust, uz kurieni šitais velk...

"Īstais slimību cēlonis ir uzturs, kas rada organismā skābu vidi. Cilvēka organismam raksturīga vai nu sārmaina vide un augsts enerģijas līmenis, vai skāba vide, kas signalizē apkārtējā vidē vai pašā organismā esošajiem mikrobiem par tā gatavību sadalīšanās procesam. Slimības patiesībā ir kādas mūsu ķermeņa daļas sadalīšanās sākums, tāpēc, ka mikrobiem ir dots signāls, ka mēs jau esam miruši."

Un te nu tas ir. Pie pakaļas imunoloģiju, pie pakaļas visu, ko zinām par infekcijas slimību izraisītāju un vīrusu iekļūšanas organismā ceļiem - ir viens universāls risinājums šai daudzslāņainajai problēmai - beidziet būt skābi!
Interesanti, protams, kā šī "teorija" izskaidro slimības, kas saistītas ar hormonālā līdzsvara traucējumiem, piemēram, bet spriežot pēc šajā rakstā novērtējamās autora izpratnes par pasauli, diez vai šī persona ir informēta, ka ne visām slimībām ir kāds vainīgais bacilis vai vīruss.

"Izplatītākās mūsdienu slimības – ateroskleroze, insults, artrīts, AIDS un it īpaši vēzis – rodas tāpēc, ka mēs piesārņojam savu ķermeni un tas signalizē mikrobiem, ka ir gatavs nomirt, sadalīties, izbeigt savas enerģētiskās funkcijas." Urrā, jaucam nost institūtus, kuros tiek pētītas šīs slimības, un meklēti ārstniecības līdzekļi! Re, kur viens (dabiski, ka Austrumu) gudrais ir atradis risinājumu!
Ja mazliet nopietnāk, liekas, ka šajā brīdī retais vairs noticēs šīm "gudrībām". Pārāk daudz ir laužu, kas ir dzīvojuši aplam veselīgi, ēduši visu ko "sārmainu", un tomēr atmetuši pedāļus aiz kādas no uzskaitītajām ligām.

"Bet nevajag pārlieku satraukties – pat tad, ja jūsu organismā ir ļoti skāba vide un sācies sadalīšanās process, situāciju var vērst par labu, ar pareiza uztura palīdzību veicinot sārmainas vides veidošanos un līdz ar to sasniedzot augstāko enerģijas līmeni."

Nu, manuprāt, satraukties mazliet vajadzētu - palasījos komentārus pie šī raksta. Gana daudz ir tādu, kas izplūst pateicībā rakstiņa autoram par gaismas parādīšanu... Ir arī tādi, kas acis pārgriezuši apgalvo, ka citrons organismā rada sārmainu vidi (nu nebūs - man slinkums skaidrot, tādēļ iemetīšu ar šo te rakstiņu, ko atzīstu par gana labu esam). Ir arī tādi, kas teic, ka raksta apgalvojumu noliedzējiem derētu par skābju-bāzu līdzsvaru organismā palasīt (ak, ironija asinssaldā). Ko lai saka... Skumji. Skumji, bet ceru, ka šo kāds izlasīs un varbūt bišku padomās, pirms metīsies sev iekšas sārmināt, šādiem TVneta rakstiņiem sekojot.
link4 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|11:12 pm]

ulvs
Uzpīpēju.
linkpost comment

[Mar. 27th, 2015|09:12 pm]

saldumi
[Tags|]

Ask not what disease the person has, but rather what person the disease has.

(William Osler)
linkpost comment

desktops [Mar. 27th, 2015|08:47 pm]

paardod

[santech]
[music |BIOS - loading...]

Salikās šitāda kaste:

+ 80 GB sata un 160 GB IDE (ja kko nejaucu)
+ varu piemest peli un klavieri
monitoru gan nevarēšu piedāvāt. labi, ja elektrības vadu

gribu 30 euro
link4 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|08:22 pm]

saldumi
Es tomēr saņēmos noklausīties to interviju. Un nebija briesmīgi. Protams, vienmēr var runāt un izskatīties labāk. Bet es vairs tik drausmīgi neskrienu, un, manuprāt, arī nav manāms, ka es biju diezgan uztraukusies.

Nez, vai izaugt tiktāl, ka tu vari uz sevi paskatīties no malas un vienu brīdi nedusmoties uz sevi, un padomāt "you are doing ok, you are ok" - tieši ar to, ka ir, kam piesieties, piemēram, vārdu daļa esmu pamanījusies pateikt vīriešu dzimtē, un brīžiem es apjūku un kļūstu pārāk ļoti "ēmm, es nezinu", kad būtu varējusi vienkārši paklusēt un padomāt, vispār nevarētu uzskatīt par pilnīgu brīnumu.

Katrā ziņā - par spīti visām neveiklībām un grūtībām sevi prezentēt, man patīk tas cilvēks, kurš tur runā. Ja tu lielāko daļu savas dzīves esi juties labākajā gadījumā vienkārši nožēlojami, sliktākajā ir bijusi "es sevi tik ļoti ienīstu" sajūta, un reizēm tā ir joprojām, man šķiet, ka šis ir diezgan ļoti labi.
link5 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|05:48 pm]

morloku_karalis
link2 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|04:38 pm]

saldumi
Šorīt, braucot sabiedriskajā transportā, iedomājos, nez, cik reizēs no tām, kad man šķiet, ka cilvēki uz mani skatās ar tādu izteiksmi, it kā man vajadzētu viņus pazīt vai arī it kā viņi pazītu mani, tā arī ir.
linkpost comment

skumjas bērēs [Mar. 27th, 2015|03:12 pm]

nistagms
[Tags|]
[music |Tool - Third Eye]

man patīk pisties, maziņā
man patīk bāzt tev pakaļā
un ik pa mazam brītiņam
tev arī iespļaut pežiņā

tu mana mazā mauķele
tev patīk mani vizināt
tev zarnās dzīvo kukaiņi
kas liek man tevi pisināt

tev smadzenēs ir caurumi
caur kuriem izbāzt galviņu
cik lab', ka tavās smadzenēs
nav tādu asu spalviņu

kā tavā melnā krūmājā
kur pazūdu bez samaņas
bet tavas gļotas, asinis
tās atvelk man' pie apziņas

ka nu tu esi mirusi
un jāiet tevi bērēt
uz šitik labu pistiņu
nav vairs tik drīz ko cerēt
link4 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|12:47 pm]

martcore
xxx
baigais malacis, un ļoti patīkami lasīt, ko par viņu raksta sociālajos tīklos kenaku fani
linkpost comment

[Mar. 27th, 2015|12:42 pm]

saldumi
Es interviju skatos ar iespraustām austiņām, lai neko nedzirdētu, jo es zinu, ka es runāju nesakarīgi. Un man ir izpūruši mati, bet man tie tādi ir lielākajā daļā dzīves, tā kā tas ir absolūti adekvāti un normāli.
link7 comments|post comment

[Mar. 27th, 2015|11:47 am]

morloku_karalis
link2 comments|post comment

the art of being catholic [Mar. 27th, 2015|11:02 am]

martcore
piemēram, es nekad dzīvē neesmu apmeklējis striptīzklubu, jo esmu dziļi pārliecināts, ka man riebtos viss, kas tur notiek
tāpat es nekad neesmu izmantojis prostitūtu pakalpojumus, neinteresanti
ja man būtu daudz naudas, es to labprāt izdalītu meitenēm, lai izdomā, kas viņas dzīvē patiesi interesē
link1 comment|post comment

Pirmās pasaules pilsoņa sāpe [Mar. 27th, 2015|11:03 am]

pickle_jar
Kāpēc tie pēkšņi uzplūdi, kad atsāc kaut ko knibināties ap ģitāru (resp. - vari stundām uz riņķi drillēt vienu un to pašu, kamēr sanāks) nāk tieši dienās, kad ir darāmas miļjõns citas lietas? :C

Vai vēl labāk - kāpēc man sestdienā ir darāmas miļjõns citas lietas?

UPD: Jā, noskaidrojām, nav sestdiena. Piedodiet grēciniekam, kurš sēž mājās, aizmirstot dienas, gaida ballīti un jūtas kā brīvdienā, lai arī brīvdienas nemaz nav. Kas vismaz izskaidro tās "miļjõns citas lietas"

*noliek malā ģitāru.. "sestdien, mazulīt."
link3 comments|post comment

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]