tur [entries|archive|friends|userinfo]

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Mar. 22nd, 2017|11:14 pm]
nulle
Man ir jaunumi sirdslietās.
link4 comments|post comment

[Mar. 22nd, 2017|10:15 pm]

punkts
Nesaprotu, kāpēc jāsvīst. Es mazgājos ne biežāk kā reizi nedēļā un es toč nesmirdu, un ja man kāds to teiktu, tad viņam tas būtu jāpamato. Kad paostu sev paduses, tā ir mana privātā smarža. Tā, ka viss pa nullēm.
link1 comment|post comment

[Mar. 22nd, 2017|07:49 pm]

methodrone
This is what I see and what troubles me. 
I look on all sides, and I see only darkness everywhere. 
Nature presents to me nothing which is not matter of doubt and concern. 
If I saw nothing there which revealed a Divinity, I would come to a negative conclusion; 
if I saw everywhere the signs of a Creator, I would remain peacefully in faith. 
But, seeing too much to deny and too little to be sure, I am in a state to be pitied; 
wherefore I have a hundred time wished that if a God maintains nature, she should testify to Him unequivocally, 
and that, if the signs she gives are deceptive, she should suppress them altogether; 
that she should say everything or nothing, that I might see which cause I ought to follow. 
Whereas in my present state, ignorant of what I am or of what I ought to do, I know neither my condition nor my duty. 
My heart inclines wholly to know where is the true good, in order to follow it; nothing would be too dear to me for eternity. 

I envy those whom I see living in the faith with such carelessness, and who make such a bad use of a gift of which it seems to me I would make such a different use.
linkpost comment

[Mar. 22nd, 2017|09:14 pm]

mindbound
[Tags|, , , , , , ]
[mood |awake]
[music |Aegri Somnia - Endtime Psalms: We Were Stardust]

Padomāju par šo diskusiju. Daži secinājumi, neviens no tiem ļoti oriģināls:

  • Zinātnes metodoloģija ir apolitiska, bet zinātniskā darbība tāda nav, jo to veic cilvēki ar saviem uzskatiem, vērtībām, grupu piederībām u.c.tml. lietām, kas lielā[kajā?] daļā gadījumu netiek atstātas aiz laboratoriju durvīm;
  • Zinātniekiem vajadzētu būt responsible par pētījumu un to rezultātu kvalitāti, bet ne culpable par šo pētījumu rezultātu iespējamiem nevēlamiem pielietojumiem further down the road;
  • As a fully general argument – aktīvisms lielākoties ir nevēlams, informēšana lielākoties ir vēlama, savukārt robeža starp vienu un otru nereti ir novelkama ar vērā ņemamām grūtībām;
  • Zinātne ir tikpat pakļauta optimizācijas un automatizācijas tendencei, kā visas pārējās lietas, and that’s OK; mēs vai nu pārbūvēsim sevi, lai turpinātu būt konkurētspējīgi, vai arī kļūsim par zemsvītras piezīmi mūsu ļoti citādo pēcteču hronikās (ja pat tik daudz).

Piezīme sev par vispārzināmo, bet pārāk bieži aizmirsto: pirms diskusijas censties novienoties par lietoto jēdzienu definīcijām un tos atpakot, lai ar pēc iespējas lielāku varbūtību izvairītos no tā, no kā sastāv vismaz trešdaļa minētās diskusijas, gan manā, gan, to the best of my ability to observe, citu izpildījumā.

Piezīme sev par nesaistītām vai meta lietām: pabeigt migrēt bloga saturu uz jaunajiem confidence un importance tagiem, šobrīd skripti kaut kādēļ turpina kārties.

link9 comments|post comment

[Mar. 22nd, 2017|06:53 pm]

zin
šodien iepūtu 1 no dior poison smaržām un tagad visu laiku šķiet, ka apkārtne smaržo pēc ķiršu(?) pīpes tabakas..
linkpost comment

[Mar. 22nd, 2017|05:57 pm]

hedera
Šodien ar lielu interesi lasu šo diskusiju un daudz domāju. Beigās izdomāju, ka neko jaunu neizdomāju, lai cik daudz argumentu tur izlasīju par labu vienam vai otram viedoklim.

Mani uzskati par šo jautājumu īsumā:

1) Neeksistē "apolitiska zinātne", jo pētījumus finansē, dizainē, veic un publicē nevis pārdabiska, neitrāla būtne "zinātne", bet cilvēki.

2) Zinātnes pētījumu izmantošana praktiskā politikas ievirzes ietekmēšanā nav zinātnieku atbildība, jo viņi pat teorētiski nevar būt atbildīgi par to, kādā neiedomājamā viedā kāds tomēr var izdomāt izmantot viņu pētījumus.

3) Tai pat laikā, zinātniekiem ir jārēķinās gan ar 1), gan 2) un jāveic savus pētījumus pēc labākās sirdsapziņas atbilstoši augstākajiem zinātniskās metodes standartiem, jo pat neliela vieglprātība var radīt katastrofālas sekas tajā, kā viņu pētījumus kādam var ienākt prātā izmantot.

3a) Nu, un visiem pārējiem, kas nav zinātnieki, arī jārēķinās gan ar 1), gan 2), jo frāze "zinātnieki izpētījuši" nav nekāds "amen", ja.
link48 comments|post comment

[Mar. 22nd, 2017|05:44 pm]

martcore
esenelčiks
link2 comments|post comment

[Mar. 22nd, 2017|02:36 pm]

methodrone
es dazhreiz vareetu paarspraagt no taa cik ljoti man gribas vienkaarshi iet un izdariit to no kaa man visvairaak ir bail, saspert visus laiktelpas likumus
link4 comments|post comment

[Mar. 22nd, 2017|12:33 pm]

nekurlande
Citreiz negribas ticēt, ka mūsu pašu smadzenes ir tās, kas ģenerē tos briesmīgos murgus, kuri vada ar mums naktis. Es nezinu cik daudz vēl tādu cilvēku ir un no kā tas ir atkarīgs, bet periodiski mani moka briesmīgi reālistiski murgi. (un manā gadījumā rādās, ka tas nav atkarīgs no fizioloģiskiem apstākļiem, viss kaut kas ir pētīts un mēģināts). Laikam jau tā ir visiem, bet tie notikumi, kuri tajos risinās... kā var līdz kaut kam tādam aizdomāties? Un tik spilgti, tik reālistiski. Tik pretīgi reālistiski. Ne reizi vien esmu pamodusies trīcoša no ainām, kur man izbirst visi zobi, pakāpeniski un lēni, ļoti ērtā vidē, ar ļoti mīļiem cilvēkiem blakus, un ar ļoti nelietīgu cerību līdz pēdējam, ka viss taču būs kārtībā. Esmu nesusi uz rokām laukā no Daugavas noslīkušus bērnus. Pavadījusi mirušo draugu garus līdz upei pirms saullēkta. Šodien, savukārt, redzēju sestdien apbērēto biedru. Atkal bija viņa bēres. Nekonkrēta gaisma, skumjas, izmisums, nezināšana kur likties, bezjēdzība.
Un zinu, ka viņš ir apmaldījies un izmisis, un klīst. (Kā jau tas bieži gadās ar jauniešiem, kuri sev uzliek rokas). Un viņam ir bail un viņš nezin kā, un es nezinu kā viņam palīdzēt. Kāpēc man tas viss ir jāredz un jājūt? Kāpēc man tas vienmēr ir jāuzņemas? Es varu tikai sāpēt un smagi elpot, un redzēt. Es nezinu kā līdzēt un vai es spētu. Es varu tikai pasēdēt blakus, paturēt roku un uzdziedāt, ja tā grib. Un tad man sapnī ar pirkstiem ir jāizdabū acu āboli no viņa nu jau labu laiku aizvērtajām acīm un jānoskalo podā kā beigu simbols. Un aizdarītām acīm es to nevaru izdarīt. Mīnusam var palīdzēt ar plusu. Man trīc rokas.
linkpost comment

[Mar. 22nd, 2017|12:25 pm]

klusais_okeans
Mūždien sūdzos par naudas trūkumu, bet tajā pašā laikā savās attiecībās ar naudu izturos kā ļoti dumjš skuķis. Piemēram, pirms dažām dienām pašrocīgi samazināju sev atalgojumu par vienu projektu, kurā summa sanāca lielāks nekā sākumā sarunāts un ko priekšniecība pati apstiprināja. Atģidos tikai vakar, sāku domāt, kāda esmu muļķe un šķetināt dīvainos apsvērumus, kas tā varēja likt rīkoties - ka tik nepadomā, ka esmu mantkārīga un nauda man ir svarīga. Laikam kaut kāda nabadzīgajā bērnībā pārāk stipri iesakņojusies sajūta, ka man jau nu gan nekas nepienākas, "nav Parīze, Roma, Londona, manas mājas ir māla klons".
link6 comments|post comment

[Mar. 22nd, 2017|12:11 pm]

punkts
Vakar pie gultas noliku apzāģētu zaļu koka bluķi slapju un smagu kurš visu istabu piepilda ar stipru aromātu un no rīta pamodod ar jēgpilni piepildītu "thus".
linkpost comment

[Mar. 22nd, 2017|12:04 pm]

punkts
Nikolajs sinebručovs top skārdene ko tētis sagrieza sev priekš pildspalvām par ko es uz mūžīgiem mūžiem tapu aizvainots un pie mazākās netaisnības šķīlu uguni es nezinu ja kāds sistemātiski šķiļ unguni tad veidojas trešās personas ar kurām vēlākā dzīvē jātiek galā par cik vienmēr visā esmu biji rezervēts tad trešā persona parlamentā vienmēr ir bijusi tualetes birsta bet naidžels marsels ir diplomēts aromāts jo visu laiku skatās kādas lokanības ir riņķī apkārt.
linkpost comment

[Mar. 22nd, 2017|10:34 am]

nekurlande
Tātad, par to, kas vēlāk.

Kaut kad rakstīju par to drūmo sēdēšanu pie galda smalkajās viesībās, stumjot iekšā siera kūku un klausoties apkārtējo bezjēdzīgajās, griezīgu smieklu piesātinātajās, klačās. Un pat, ja tās būtu ļoti jēdzīgas sarunas un karstās šokolādes garšas smiekli. Nu, vai viskija. Kāpēc neiet prom no galda uzreiz?
Lielu daļu laika, kopš apzinos sevi kā personību (tas ir, piefiksēju savas rakstura īpašības un īpatnības, kas varētu būt kāds četru gadu vecums) mani nomoka sī doma - Kāpēc es nedrīkst darīt to, ko gribu? Kādēļ jāņem vērā citu uzskati, untumi, vēlmes, pat, ja tās ir ārkārtīgi racionālas un labu vēlošas? Tas ir, kāpēc tā tiek uzskatīts par pareizu?
Atceros kādu sarunu ar vecmāmiņu, kura mani audzināja, kurā viņa smējas par mani, jo teicu, ka kad izaugšu, gribu dzīvot uz ielas un darīt ko gribu. Parasti viņa visu spēja ļoti labi un diezgan daudzpusīgi izskaidrot, kā cilvēks, kam attīstītas abas smadzeņu puses - cik sapratu, viņa bija augstākā ķīmijā, un valodniecībā. Pabeigta konservatorija, latīņu valoda, kas apgūta ar nolūku piepildīt sapni kļūt par ķirurgu, kas nearealizējās. Vēl viņa afigena gleznoja, dziedāja un visu mūžu līdz nāvei galvgalī turēja skalpeli, ar kuru grieza pilnīgi visu un smērēja sviestu uz maizes. Un vēl jo vairāk viņa visam spēja diezgan racionāli pieet, jo visu dzīvi norukāja melnos darbus, ceļot uz saviem pleciem žūpu vīrus un dēlus, mazbērnus un mazmazbērnus, pēc darba reizi nedēļā brauca uz dziļu Zaubes dirsu apkrāvusies pa bērnam uz katra gurna, un pa somai katrā rokā, lai šķersotu 15 kilomentrus kājām caur tumšu mežu un pabarotu savu nepateicīgo tumsoņu māti, kura Skaidrīti, tāpat kā viņas dēlu nicināja, jo tie nebija līdzīgi viņai, bet gan tēvam, izglītotajam, mīlošajam mieramikam, vijolniekam Augustam. Un esmu sasodīti novirzījusies no tēmas, bet es gribu runāt par krietnumu, par krietnumu kāds man nekad nepiemitīs un man liekas, ka kaut kad šajās dienās viņai būtu dzimšanas diena. Pie velna visu citu, paldies viņai.

Bet tātad tas, ko viņa neizprata ir - manu vēlmi darīt to, ko vēlos. Tas būtu - dzīvot sev. Jo viss kas sastādija viņas dzīves jēgu (iedzimtie, vai iegūtie refleksi) bija rūpes par citiem. Viņa bija sievietes tips - māte. Un tur neko nevarēja padarīt. Un tā nu es visu laiku mēģinu saprast, vai nu es esmu neglābjams egoists, muļķis, vai vienkārši izliekos par muļķi. Kāpēc man būtu jāiet tur, kur citi grib, lai es eju? Vilkt to, kas viņuprāt piedienas attiecīgajā situācija? Dzert tik, cik kādaprāt piedienas? Apmeklēt tādus pasākumus, vai viesības, kas citiem ir svarīgas? Nākt uz mājvietu tad, kad citiem šķiet pareizāk? Un tā, un tā, un tā.
Es te nerunāju par fizisku traucēšanu kādam, teiksim, pūšot virsū tabakas dūmus ar nolūku, vai darot pāri. Te es domāju par to, kā es jūtos un kā uzskatu priekš sevis pareizāk.
Man neizskaitāmas reizes kāds ir pārmetis par to, ka nenāku mājās pāris dienas, vai, ka izvēlos pavadīt nakti sarunājoties ar kādu cilvēku, kas man interesē. Tik pat bieži kāds kaut ko saka par matu ķemmēšanu. Vienkārši nāk klāt uz ielas, bārā, parkā un saka šīs lietas. Un tad vēl ir tie, kas 'gaida mājās' un apvainojas par nezvanīšanu, neinteresēšanos, pazušanu, grāmatu lasīšanu istabas stūrī, krogu apmeklēšanu vienatnē un ko tur vēl. Bet tas taču ir tāds sviests! Kamēr neko nevienam neesmu solījusi, esmu stādījusies priekšā tāda kāda esmu, kamēr neizjūtu šo to izpatikšanu citiem kā sirds aicinājumu (kas arī daudz tā ir bijis), kāda velna pēc kādam šķiet, ka esmu kādam ko parādā? Kurš izdomājis, ka ir jāzvana un jāatskaitās? Ka jāatbild uz jautājumiem un jāstāsta par savu dienu, un jūtām? Ka jādāvina kādam ziedi divreiz gadā? Nu kurš to ir teicis? Tam taču nav nekāda sakara ar realitāti. Varbūt tiešām man ir laupīta kāda būtiska cilvēkam piemītoša īpašība - bet man absolūti neeksistē tāda lieta kā greizsirdība. Mums katram ir individuālas attiecības ar katru cilvēku, individuāla mīlestība. Ja tur tas ir, tad to mainīt nespēs pat tas, ka tiks gulēts ar visiem cilvēkiem Parīzes metro stacijā, piemēram. Kāda gan mums ir daļa, vai vispār kā var iedomāties vēlēties spēt kontrolēt citu savstarpējās attiecības? Es to redzu kā augstāko egoisma pakāpi. Kā man var nodarīt pāri tas, ka kāds cits ir tuvs ar vēl kādu, vai kādiem piecdesmit sešiem, ka dzīvo kā uzskata par pareizu, ka nāk un iet kad vēlas? Tas nemaina mūsu savstarpējās attiecības. Vienīgais, ko tas var ietekmēt ir - mums veltītais laiks. Bet nav ko būt alkatīgiem. Paši arī labi zinām, ka katru dienu ēdot savu mīļāko jogurtu var kādu rītu sākt raut uz augšu. Un es te nerunāju tikai par gulēšanu - par jebkura laika pavadīšanu ar kādu citu, tostarp, sevi pašu. Nu kad vienreiz cilvēki beigs viens otru mēģināt ieslēgt zelta būros? Tas nestrādā un nekad nestrādās. Es domātu, ka katrs no jums varētu nosaukt vismaz piecus, sešus cilvēkus, kurus patiešām kaut kā ārkārtīgi intīmi mīl, katru savā veidā, jomā, vai vēl kur tur. Katrs pateiks, ka mirklis, kad labi izglējies, uzkāpis saules pielietā kalniņā, aizver acis, izstaipies, iedzer malku auksta dzēriena, sajūti kā saule silda degungalu, ievelc dziļu gaisa malku un atver acis skatoties uz skaistu ainavu ielejā, ir daudz skaistāks par jebkuru mirkli, kas tiek pavadīts ar kādu citu. Kāpēc ir jāmēģina uzlikt klapes? Ja acis skatās tikai uz vienu virzienu, tas taču ir skaisti, brīnišķīgi un šādu laimi nevar ne iedomāties (ja kādam ir paveicies šādi justies). Bet kādēļ ir jāuzskata to par normu, man nav skaidrs nevienā vietā. Kādēļ jāidealizē īstenība? Varbūt kāds, man kā zemniekam, varētu paskaidrot šo te. Kāpēc man būtu jārēķinās ar citiem?
link6 comments|post comment

[Mar. 21st, 2017|07:57 pm]

methodrone
linkpost comment

[Mar. 21st, 2017|09:04 pm]

f_g
Luetai šodien jau 23...
Un forša sarakste mums ar viņu šovakar. :)
linkpost comment

[Mar. 21st, 2017|08:56 pm]

lizii
[Tags|, ]

Runaway Bunny
linkpost comment

[Mar. 21st, 2017|08:29 pm]

f_g
Noņēmos ar vēstulēm, tad sanāksme. Beigās vēl kolēģi pasauca padomāt par vienu problēmu.
Tā darba diena arī pagāja. Pat nepamanīju.
Toties galvā tāds kalambūrs, tāpēc vakarā izmetu 10 km loku. Rīta saruna ar Inetu nedaudz iedvesmoja. Ar Ilzi arī apspriedāmies nedaudz par gājienu un mazo treniņu Kaltenē.
linkpost comment

[Mar. 21st, 2017|06:49 pm]

klusais_okeans
Mana dzīve vienā teikumā:
"Jānovāc tās divlitrenes beidzot, nav vairs brīvas vietas jogas paklājiņam"
link4 comments|post comment

[Mar. 21st, 2017|01:06 pm]

10m_zem_uudens
[Tags|, , , ]

#didijustdothat
link1 comment|post comment

[Mar. 21st, 2017|12:52 pm]

zin
šis drūmais, pelēkais un slapjais velk mani uz leju
iesēj skumju nolemtību kaut kādu
mazās dzīves laimītes īsti neatsver to, ka kopums tālu no vēlamā..
link

navigation
[ viewing | most recent entries ]
[ go | earlier ]