galvaskauss sāp. visi pieci lūzumi. laikam spiediena maiņas, bet varbūt tā tas dzīst.
pat nespēju piemeklēt vārdus.. loģiski, kaut kas uz zobsāpju pusi. bet iedomājies, ka Tev zobi ne tikai žoklī - arī vaigā, pierē, ap aci un deniņiem. sinhroni smilkst.
pretsāpju ripas ātri mani iemidzina, šobrīd atļauties zaudēt vēl vairāk laika nevaru.
bezjēdzīgi, jo padomāt jau arī grūti.
kā gan gribētos šo un daudz cita atstāt aiz muguras! pāršķirt lapu un atsākt baudīt dzīvi..
taču sanāk vien tā rēgaini plūst cauri dienām. nav veselas miesas, nav vesels gars.
kā vien protu, cenšos rast prieku.
ironiski, Līgas dzimšanas dienā nokārtoju eksāmenu velosipēda vadītāja apliecībai, taču šaubos, ka vēl kādreiz viņu vai kādu citu uz bagāžnieka vedīšu.
dažreiz, nospļaujoties uz miegu, dodos meklēt šajā pilsētā vēl neapgūtas vietas. vienā no tām iemēģināju savu pirmo termosu, vērojot rasu izžūstam saulē.
retāk, bet jaukāk sanāk draugus un paziņas sastapt. gan ilgi plānoti, gan nejauši. priecāties par viņu un radinieku dzīves jaunumiem.
bet jūtos kā darva viņu klātbūtnē, jo nevaru sniegt priecāšanās simbiozi. doma par to, ka esmu darva, dara vēl skumjāku un tā uz priekšu - tumšā bezdibenī iekšā.
tāpēc labāk palikt maliņā, cik vien tas iespējams, nebojāt skaisto kopainu. kad būs kas priecīgs, ar ko dalīties, tad varbūt jutīšos jūsu cienīga.