cirslīgi skūpsti
reiz cirslis bij vēl jauniņāks, dumiņāks un pagalam kautrīgs.

16 gadi. vasaras nometne dienvidfrancijā. cirslītis nav vakarējais, zina, ka jāsamīlas smukākajā no nometnes vadītājiem.

cirslīts pavada trīs nedēļas, blenzdams uz glītuli, klausīdamies viņa ģitārspēlē un sajūsmināti sarkst ikreiz, kad šamējais uzmet viņam nejaušu skatienu. bet nu tālāk tad jau viš par šito netiek, lai ne reizi vien iztēlojies kaislīgus skūpstus mēnesgaismā (..)

pienāk arī skumjā diena, kad agrā rītausmā cirslītim jālido mājās. vienīgā veiksme- tas, kurā ieāķējusies sirsniņa, cirsli ved uz lidostu.

lidostā atvadu brīdī cirslītis zina- jādod divas bučas uz katra vaiga kā nu tie franči tur dara. bet viņš neaizdomājas, ka a) puisis ir no brazīlijas b)viņš pieradis pie ārzemniekiem

līdz ar to puisis taisās cirslīti apkampt, kamēr cirslītis nolēmis visu darīt kā francijā pienākas. rezultātā leņķis sanāk reti neveiks un lūpas saskaras...ē, iebukņī vienas otrā, varen tālu no cirslīšfantāzijām.

cirslītis bieškrāsā sajūtas tizls un saka-

'sorry, i just wanted to do that french kiss'

tad pielec ko pateicis, un viņš metas sevi labot-

'sorry, i justed wanted to (nezinot kā attiecīgo frančbuču sauc, seko ilga pauze)...to...fuck (visā visumā pēdējais vārds ir tik vien kā bezpalīdzīga nolamāšanās, bet uztverot savu jauno skaidrojumu, cirslītis sāk rušināt grīdu sev zem kājām, meklējot iespēju ielīst zemē)

par laimi tomēr puikam par gadiem desmit vairāk, un viņš izplūst smieklos, un iesēdina nabaga cirsli lidmašīnā.

(attiecīgi pēdējais saglabā veselīgi sārtu vaigukrāsu visu garo lidojumu)