mana dienasgrāmata

bezmiegs ir pieņēmis dīvainus apveidus.

parasti eju gulēt ap 2, bet ilgāk par 8 nogulēt nekādīgi neizdodas. nepietiek, neizguļos, bet ilgāk par 8 gaisma un austošās dienas karstums nogulēt neļauj. cenšos gulēt siestu 1-2h pēcpusdienā, bet ne vienmēr sanāk.

jaunā vietā (pirms 8 dienām pārvācos) ne tikai pastrādāt, bet arī pagulēt nevaru. un pie jaunas dzīvesvietas piederas arī jauni rituāli un jauna dienas-/nedēļas-kārtība, līdz ar to līdz siestai nonākt ir vēl grūtāk.

ja sanāk gulēt ne savās mājās (kā pagājšnakt), tad pavisam svešā vietā aizmigt nav iespējams nemaz. labi ja pāris stundas pa visu nakti nogulēju.

vakarā mēģināju savienot vēlu siestu ar kārtīgu izgulēšanos. aizgāju gulēt ap 10 un jau 3 pamodos... tagad pusotru stundu mēģinu sevi nogurdināt cibā un ar medicīniskām vīna devām, bet drosmes iekāpt vēlreiz gultā nav. negribas mocīties, vārtoties pa gultu bezmiegā.

papildus tam visam mana iemīļotā binaural beats miega app-a uz iPhone, kas agrāk 90% bezmiega gadījumu līdzēja, tagad salūzusi, izstrādājmalači laikam iedomājušies, ka 3.0 openes lietotāji ir tādi aizvēsturiski frīki, ka nav pelnījuši app-as jaunākās versijas.

vsjo ploho, vsjo spuščenno...

vienīgā janvāra diena, kad jālīst lietum, protams, ir tad, kad beigušies visi tīro zeķu un apakšbikšu krājumi, un viss ir smuki izmazgāts un izkārts kinčo, lai žūst. ¡qué bajón!

un tad, kad es rīt gribēšu skriet, tad, protams, atkal būs +35 un gaisa mitrums 85%.

pārvākšanās rezultātā iemācījos jaunu vārdu: quincho: Cobertizo con techo de paja sostenido solo por columnas, que se usa como resguardo en comidas al aire libre. (Shed ar niedru jumtu atbalsta kolonnām tikai, kas tiek izmantots kā patvērumu ēdienu brīvā dabā.)

niedru/salmu jumta mūsu quincho gan nav, bet jau rīt ieplānots pirmais asado pasākums (kaut kas analogs latviešu šašlikpārtijai, tikai te tas notiek uz jumta, jo līdz brīvdabai, ai, cik tālu jābrauc. bez tam, kam gan ir kinčo domāts, ja ne asado pārtijām?)

veidot jebkāda veida alkohola uzkrājumus manā gadījumā ir bezcerīgi, jo sevišķi tagad, kad mēs atkal īrējam dzīvokli kopā ar vitals. vakar pa dienu biju nopircis un ledusskapī ielicis pudeli baltvīna, nebaltām dienām, tā teikt. vakarā ar vitals gatavojām tunča salātus, un iedomājāmies, ka šovakar tos varētu patērēt ar alu, tā pieticīgi vienu litrīgo pudeli uz abiem. bet ko nu ies uz veici tikai pēc vienas pudeles, ja tāpat mājās ir 2 tukšās taras. nopirku divus litrīgos Warsteiner-us.

rezultāts: 1. Warsteiner-u izdzērām kopā ar salātiem. 2. Warsteineru izdzērām uz jaunīrējamā dzīvokļa jumta. un pēc tam nokopām arī baltvīna pudeli.

( vēl dažas bildes no mūsu jaunā dzīvokļa jumta )

After the German/American Actress Marlene Dietrich's first visit to Argentina, she noted, 'Latins are tenderly enthusiastic. In Brazil, they throw flowers at you. In Argentina, they throw themselves.'

cibas dievs mani tā arī neuzklausīja un šis ir mans pēdējais vakars dzīvoklī/istabā ar fantastisko skatu. bet nekas, viss, kas mainās, jau tikai uz labu. rīt pārvācos no Maija avēnijas (Avenida de Mayo) uz Aizsardzības ielu (calle Defensa) vēl aizvien Monserrat rajona robežās, bet nu jau stipri tuvāk San Telmo, tuvāk lieliskajiem pabiem un iemīļotajai milongai.

prom no dzīvokļa biedriem, kas izdzer manu brokastu sulu un vakariņu vīnu, kopā ar draugiem - vitals un Diego, no kura es jau īrēju istabu (citā Monserrat vietā), kad pirmo reizi ierados Buenosairesā ar vienu vienīgu hola manā spāņu valodas krājumā.

riņķa kompozīcija, vai ne?

un tagad es pēdējo reizi iedzeršu vīniņu kopā ar saviem šodien vēl pašreizējiem dzīvokļa biedriem, viņi arī savā dziļākajā būtībā ir jauki, lai arī mēdz izdzert manu sulu un vīnu.

nu tā, pēdējā nedēļa mani ir iepriecinājusi spāņu valodas argentīniešu akcenta progresēšanas frontē - ja agrāk tikai ziemeļamīši un atsevišķi eiropieši (ne-spāņi, protams) man ievaicājās, vai es esmu porteño (Buenosairesas iedzimtais) vai no Argentīnas provinces, tad pēdējās nedēļas notikumu attīstība priecē:
- tas, ka viens ziemeļamītis ar diezgan pieklājīgu spāņu valodas bagāžu, jau kādu laiku šeit nodzīvojis, tikai pēc pusstundas sarunas pavaicāja: "ā, tu nemaz neesi argentīnietis?", bija tikai ziediņi: 3.vieta
- godpilno 2.vietu iegūst fakts, ka kolumbiešu puisis pavaicāja: "Tu esi no šejienes [Argentīnas] vai Paragvajas? nevar īsti saprast".
- fanfaras, 1.vieta: porteño meitene: "Vai tu esi no Kordobas?" (province/pilsēta Argentīnā, kur runā nedaudz atšķirīgā akcentā no Buenosairesas)

downside: gramatikas sarežģītākās sadaļas dzīvajā sarunvalodā mani tomēr pieviļ. lai sarunā pateiktu spāniski "es labprāt arī būtu bijis XXX pasākumā", vai nu iestājas pusminūtes pauze vai arī labākajā gadījumā sanāk "es gribēju būt XXX pasākumā". mūžu dzīvo, mūžu mācies un muļķis tāpat nomirsti.

man kā vienkāršam cilvēkam, palasoties diskusiju pie martcore un pie alefs, ienāca prātā kategoriska un politnekorekta līdzība:
krievu Vaņka sādžā X izpļauj pudeli kandžas, iekrīt ar seju dubļos un pilnā balsī nokliedzas: "bet mēs esam Puškina tauta, job&*^$".

līdzīgā mērā mani "fascinē" male chauvinist pigs parastie, kuri ne Nobelu var saņemt, ne šahā kādu sievieti lielmeistari uzvarēt, ne grāmatu uzrakstīt, ne filmu uzņemt, ne gleznu uzgleznot, tik vien kā "iekrist ar seju dubļos" un skaļi nobļauties "job&^$".

sveicieni vistu_zaglis jubilejā! saprotu, ka ar Tavas puses aliem šis varbūt gluži konkurēt nevar, bet priekš šejienes apstākļiem ir gandrīz ideāls padzēriens.

Salud!

starp citu, šajā valstī (un visā kontinentā laikam jau ar) es esmu rubio: blonds, kad es mēģinu iebilst un saku, ka castaño, tad visi tikai smejas. būšu Latvijā, iestāšos blondīņu klubiņā;-)

===================================
izziņa no RAE spāņu valodas skaidrojošās vārdnīcas:

rubio: Dicho especialmente del cabello: De color parecido al del oro. Se dice también de la persona que lo tiene: jo sevišķi tiek lietots par matiem: zeltam līdzīgā krāsā, tāpat mēdz lietot arī par personu, kurai ir šādi mati.

castaño: Dicho de un color: Propio de la cáscara de la castaña: lietots krāsas apzīmēšanai: kastaņa mizas krāsā.