mana dienasgrāmata

vakar turpināju apgūt porteño valodas nianses. bijām ar draugiem aizbraukuši ar Mataderos tirgu, un kādā brīdī viens no viņiem izsaucās qué bajón!, biju jau šo izteicienu dzirdējis, bet agrāk nebiju pievērsis uzmanību, šoreiz gan palūdzu izskaidrot.

qué bajón! lieto neveiksmīgās, neforšās situācijās, latviski varētu teikt "cik stulbi sanāca!" (tiesa, latviski tas tā ļoti neveikli izklausās, qué bajón! ir daudz vairāk copado [cool], latviski gan es arī parasti izlīdzos šādās situācijās ar kādu angļu, krievu vai pat vācu vārdu).

tad nu man tai pašā dienā sanāca pielietot savas jauniegūtās zināšanas arī dzīvē. gaidījām autobusu atpakaļ uz centru, redzam: nāk autobuss, pilns ar cilvēkiem, apstājas 20 metrus pirms pieturas, aha, laikam esam gaidījuši nepareizā pieturā, sākam skriet autobusa virzienā, bet tas tik izlaiž pasažierus, pakrata ar pirkstu plāksnītes fuera de servicio virzienā, aizver durvis un aizbrauc. tad nu es pilnā balsī izsaucos nevis ierastos fuck vai b..., bet gan qué bajón! [par situāciju], qué boludo el chofer! [par šoferi]. mani argentīniešu draugi atzinīgi noskatās manā virzienā un saka perfecto. tai pašā pieturā arī 2 policisti, kas nav iekļuvuši tai pašā autobusā, sāk skaļi smieties un nokomentē manā virzienā las palabras malas se aprende rápidamente (sliktos vārdus iemācās ātri). laikam jau akcentiņš un mans "blondums" tomēr spieda cauri nevainojamajai situācijas izpratnei.

spraigajā jautājumu - atbilžu vakarā uzvarēja un tika implementēts mke alternatīvais priekšlikums "numura atslēgšana uz laiku". tagad tikai un vienīgi: epasts, Ciba, Facebook, Skype, draugiem.lv, tāpat takš daudz komunikācijas kanālu, vai ne?

ak, jā, es jums laikam nepastāstīju, ka, neskatoties uz visu iesaistīto ņemtni, atkal nenoturējāmies, un arī šogad latvieši Buenosairesā uz Ziemassvētkiem ceps piparkūkas. mīkla jau otrdienas vakarā iegūla ledusskapī un nu paklausīgi gaida nākamnedēļas cepienu. programmā arī speķa pīrādziņi un plātsmaize (ja būs pietiekoši iedvesmas).

vietējie un arī ne tik ļoti vietējie draugi arī teicās kaut ko nacionālu (argentīnisku, venecuēlisku) uzražot. karstvīna gan mūsu 30-35 grādos nebūs, dzersim šampanieša sangriju, šeiten sauktu par clerico (pašmaisītu, protams).

Posted via Journaler.

šodien ekonomisko pārdomu diena: lūdzu, iedrošiniet mani pasūtīt nafique LMT pieslēgumu ar ikmēneša ls10 rēķinu, kas ietver kādas 10-15 sīkziņas (a priekš kam mums epasts etc?), numuru noteicēju (kurš te nefuciklē) un kkādus muļķīgus 2-3 telemarketeru zvanus mēnesī (wtf!). numurs gan ir smuks un ir manā lietošanā jau 12 gadus, bet tā taču ir sentimentāla muļķība, vai ne? mēneša atvaļinājumu Ljā (ja tāds vispār iegadās un nav zināms, vai tik ilgi iegadās) var taču pavilkt ar OKarti/ZZ/whatever, vai ne?

saņemies A., saņemies!

man tāds praktiskas dabas jautājiens cienījamajām lasītājām un godājamajiem lasītājiem:

man Rīgā ir dzīvoklis: 70m^2, 2.5 istabas, pašā centrā (Stabu iela starp Tērbatas un Brīvības ielām), virtuvē, vannas istabā, koridorā un pusistabā ir gandrīz svaigi veikts remonts (2009. gadā), abās lielākajās istabās vēl 90.to gadu beigu remonts, bet viss relatīvi pieklājīgi. pašlaik tur dzīvo 2 labi draugi, vienkārši nosedzot izmaksas (ap ls 80 vasarā, ls 125 ziemā - tas ir ar visu visu visu, ieskaitot arī elektrību, internetu un apdrošināšanu).

mēs ar draugiem runājām, ka īres tirgus pamazām sāk atkopties, un viņiem nebūtu iebildumu maksāt arī kaut ko vairāk. šai sakarā man ir 2 sekojoši jautājumi:
1. cik ir pieklājīgi prasīt par šāda dzīvokļa īri mūsdienās (cik - principā un cik - no labiem draugiem, ar kuriem nebūs nekādu probzu atšķirībā "no pirmā garāmgājēja")?
2. kāda ir prakse: izlīdzināt uz visu gadu vienu summu xxx katru mēnesi vai taisīt katru mēnesi fiksētu markupu virs izmaksām?

mērķis ir: lai viss godīgi, visi apmierināti;-) [respektīvi, draugi paliktu dzīvot dzīvoklī un maksātu man summu, par ko mēs abpusēji būtu priecīgi]

liels paldies jau iepriekš!

padalījos ar argentīniešu draugiem, ka mājās strādājot mēdzu klausīties tango Interneta radio (ja patīk tango vai jebkura cita latino mūzika, tiešām varu ierekomendēt). un draugi tā labsirdīgi iesmēja, ka es esmu vairāk argentīnietis par pašiem argentīniešiem, jo viņi jau nu gan mājās tango neklausās. koncertā - jā, milongā - jā, bet mājās pa radio vai no diska ne.

tā es te tāds jau par daudz argentīnietis esmu sanācis. pēc tam padomāju, ka kora mūziku mājās Latvijā jau arī tikai baisie margināļi klausās. un, neskatoties uz visu savu mīletību uz tautas deju, vienīgie tautas deju koncerti, ko apmeklēju, ir tie, kuros pašam jādejo. nu, jā, uz lielo dziesmu un deju svētku koncertu es droši vien aizietu, ja nedejotu, bet dejoju jau. vēl aizvien ir spēkā iecere 2013. uz pusgadu iegriezties Latvijā, lai sagatavotos svētkiem un piedalītos tajos, cerams, ka dārgais kolektīvs ņems mani pretim...

piefiksējot izdevumus, uzdūros čekam: "Chen Xiuming. Supermercado AMOR". iesvilina.

kontekstam: tas ir ķīniešu pārtikas lielveikals, kuri šeit ir tādi palieli un patumši, ne obligāti slikti, bet nu nosaukums "MĪLA" ķīniešu pārtikas bodei ir diezgan pārsteidzoši.

nu kādēļ ir TIK auksts?!

9 no rīta un datortermometrs saka, ka +13, kaut arī ārā spīd saule, nevaru strādāt pie atvērta loga, saltu nost. I hate this Latvian weather!

un vēl kas mani priecē: beidzot esmu iemācījies pats uztaisīt mate tā, ka varu dzert, man neriebjas un ir pat garšīgi!

wow! brazīļu versija arī lieliska!!!