mana dienasgrāmata

JUAN DARTHES - NADA - (Tango de J.Dames - H.Sanguinetti )

He llegado hasta tu casa...
¡Yo no sé cómo he podido!
Si me han dicho que no estás,
que ya nunca volverás...
¡Si me han dicho que te has ido!
¡Cuánta nieve hay en mi alma!
¡Qué silencio hay en tu puerta!
Al llegar hasta el umbral,
un candado de dolor
me detuvo el corazón.

Nada, nada queda en tu casa natal...
Sólo telarañas que teje el yuyal.
El rosal tampoco existe
y es seguro que se ha muerto al irte tú...
¡Todo es una cruz!
Nada, nada más que tristeza y quietud.
Nadie que me diga si vives aún...
¿Dónde estás, para decirte
que hoy he vuelto arrepentido a buscar tu amor?

Ya me alejo de tu casa
y me voy ya ni sé donde...
Sin querer te digo adiós
y hasta el eco de tu voz
de la nada me responde.
En la cruz de tu candado
por tu pena yo he rezado
y ha rodado en tu portón
una lágrima hecha flor
de mi pobre corazón.

===========================
dārgajiem lasītājiem un lasītājām, kas ar spāņu valodu ir uz "Jūs", sniedzu arī GTranslate tulkojumu angliski (latviskais bija absolūti nebaudāms un nepareizs, angliskais ir nedaudz labāks, čuķ čuķ pielaboju, lai jēga nebūtu pretēja pavisam). pašam tulkot slinkums: svētdiena kā nekā...

I come to your home ...
I do not know how I could!
If I have been said that you are not here,
that you will never return ...
If I have been said that you're gone!
How much snow is in my soul!
How quiet is at your door!
Reaching the threshold
a lock of pain
stopped my heart.

Nothing, nothing left in your house where ...
Only yuyal weave cobwebs.
The rose does not exist
and is sure to be dead when you left ...
Everything is a cross!
Nothing, nothing but sadness and stillness.
Anyone tell me if you live yet ...
Where are you, to tell
now I'm back sorry to find your love?

And I walk away from your house
and I go and I do not know where ...
Without wanting I tell you goodbye
and even the echo of your voice
out of nowhere it responds.
In the cross of your lock
for your grief I have prayed
and has run on your door
Flower made a tear
from my poor heart.

vēl par vienu iemeslu mazāk atgriezties Latvijā: vakar iemīļotajā krodziņā Krakow saimnieks, zinot manu mīlestību uz labiem aliem, vērsa manu uzmanību, ka viņiem ienācies jauns alus Gulman trigo: nepasterizēts kviešu alus (izlejamais, protams). kas gan var būt labāks par šo!!! pirmais nepastarizētais alus, ko redzēju un dzēru Argentīnā (piedevām vietējā ražojuma): bija lielisks!

nu tā, daži te vēlējās nedaudz saules un siltuma? lūdzu!

interesanti, ka Nokia lietotāji nav pat izpelnījušies ievērību nonākt šai karikatūrā. un, jā, es esmu pirmajā rindā otrais no kreisās;-)

un vispār, mana dzīve ir kā riktīga ziepju opera. es gan tikai vienu esmu redzējis - to pašu "Verdzene Izaura", ko laikam visi daudz maz mana gadagājuma cilvēki ir redzējuši.

tiesa, dzīvei ir viena liela priekšrocība salīdzinājumā ar ziepju operu. lai arī cik gara nebūtu ziepene, kaut kad iestājas happyends (vismaz Izauras gadījumā iestājās, cik atceros). dzīves happyends ir savādāks, kā anekdotē: "kā filma?" - "ar laimīgām beigām: visi nomira", bet nu līdz šim happyendam vēl kāds brītiņš (cerams!) jāpaciešas...

es tā jūtu un iekšējā balss saka, ka man drīz sekos kārtējais cibināšanas palu periods. tā es te tādos pusgada ciklos pa cibu dzīvojos... lūk, tik atcibinājuši mani gandrīz visi:(

Buenosairesa ir viltīga pilsēta, un man pie viņas, izskatās, jāpierod no jauna. biju šovakar aizgājis uz tango klasi+milongu un galīgi nevarēju padejot, nebija fīlinga. vai varbūt pie visa vainīga vakardienas canilla libre? vai personīgās dzīves neceļi?

pēdējā gada laikā esmu pārvācies kādu 5.reizi, tas ir, ja neskaita visādus hosteļus pagājušā gada lielā ceļojuma noslēgumā un īslaicīgas 1-2 nedēļu dzīvotnes pie draugiem, kamēr tiek atrasts kaut kas pastāvīgāks. varētu palūgt cibas dievam kaut kādu atelpu, lai no šī trakā skrējiena var atpūsties, sagrupēties un doties pa dzīvi tālāk.

jā, šis ir nakts skats pa manas istabas balkona logu. skats arī bija tas, kas mani galīgi pārliecināja ņemt tieši šo istabu. tas zaļais kupols kreisajā stūrī ir nacionālais kongress, piedevām kārtējo reizi mans iemīļotais Monserrat rajons un "цена ниже рыночных". how c00l is that!

nu jau kopš trešdienas esmu atpakaļ Buenosairesā. vēl aizvien nenožēloju. ar katru dienu aizdomas, ka tā arī nenožēlošu, paliek arvien stiprākas...

varētu tik vēl saņemties kko padarīt, bet iestājusies nu jau tradicionālā pēcmigrācijas darbmazspēja. piektdien atbrauks "šefs" un "sados bietē", jei bogu;-)

Posted via Journaler.

lūk, vēlētos pastāstīt, kā man vēlēšanās jebšu precīzāk - pastā - vakar gāja.
konteksts: gaidu savu pasi un vēlēšanu biļetenus no San Paulu atceļojam.

aizeju uz pastu, jau trešo dienu pēc kartas (sestdien), šoreiz strādā atkal citas darbinieces.

me: vai man beidzot ir poste restante atnācis?

1. darbiniece: poste restante pakalpojumu filiālēs dabūt nevar, tikai centrālajā pastā. un centrālais pasts šodien nestrādā.

me: tava kolēģe, kad sūtīju vēstuli prom, teica, ka es varot gan dabūt poste restante arī tieši šajā filiālē.

1. darbiniece: un kādu tad atpakaļadresi tu norādīji? droši vien adresē kļūdījies.

me: tieši tādu, kādu tava kolēģe teica, viņa pārlasīja un teica, ka ir pareizi.

1. darbiniece: nu nu, nezinu, nezinu, vajadzēja norādīt, ka Correo paraguayo, Multiplaza.

me: tieši tā jau arī norādīju, tieši kā tava kolēģe teica.

sarunā iesaistās otra darbiniece, kas to visu pa gabalu klausījusies

2. darbiniece: man šķiet, ka tomēr var tagad arī filiālēs poste restante saņemt, paskatīšos. - pavirina atvilktnes un saka - pašlaik vēl nekā nav. nāc pirmdien.

me: cik dienas no San Paulu parasti pasts nāk? tas ir ļoti ļoti svarīgi!

2. darbiniece: tev ir sūtījuma numurs Brazīlijas pusē?

me: nav, pēc vārda uzvārda nevar neko atrast?

abas darbinieces: (vienā balsī, nu jau priecīgas, ka nebūs nekas jādara, jo numura man nav): nē nē nē, bez numura mēs neko nevaram tev pateikt un centrālajā pastā arī tev neko nevar pateikt, dabū savu numuru un tad ej uz centrālo pastu skaidroties.

me: un cik ilgi tad parasti no San Paulu parasti nāk pasts? uz turieni sūtiju 31.08 un 04.09 jau bija klāt. un pagājšpiektdien mums vajadzēja izsūtīt pēc noteikumiem. un mans kolēģis Buenosairesā jau trešdien saņēma visu.

2. darbiniece: nu nezinām, nezinām: viss poste restante vienmēr vispirms iet uz centrālo māju, varbūt tu nenorādīji atpakaļadresē poste restante, tad viņi mums vispār neko nesūtīs.

me: es norādīju tieši to atpakaļadresē, ko tava kolēģe teica. viņa pārlasīja un teica, ka pareizi.

2. darbiniece: nu nezinu, kur ir tavs sūtījums. jebkurā gadījumā viss starptautiskais pasts vispirms iet uz centrālo ofisu, un tad viņi mums to kaut kad pārsūta.

me: cikos dienā jums parasti atnāk kaut kas no centrālās mājas, cikos man ir vērts pirmdien atnākt. vai arī šodien vēl kkas var atnākt?

2. darbiniece: ļoti dažādi, var būt 11, var būt 12, var 13, kā kuru dienu.

me: un šodien jau ir pasts atnācis no centrālā ofisa?

2. darbiniece: jā, bija. varu speciāli tev atplēst šo aploksni un parādīt, lai tu saprastu, cik ilgi dokumenti nāk no centrāles pie mums. (gandrīz nopūšoties, acīmredzami neapmierināta ar manu neatlaidību) bet tikai dēļ tevis, jo tās centrālā pasta aploksnes parasti ver vaļā priekšniece. un priekšniece būs tikai pirmdien.

atplēš kkādu pelēku aploksni - un tur iekšā tieši sūtījums man no San Paulu konsulāta ar visu pasi un biļeteniem.

2. darbiniece: nu re kur ir tavs sūtījums, un tu vēl uztraucies, ka neatnāks...

1. darbiniece: (paskatoties uz aploksni) un adresē nemaz nav norādīts poste restante, ļoti nepareizi, citreiz obligāti jānorāda poste restante, citādi tu vari savu pastu nesaņemt.