mana dienasgrāmata

Young Europeans flock to Argentina for job opportunities

do you join me any time soon?

interesanti, ka es arī pats sev biju noformulējis domu, kurai līdzīga ir arī šajā rakstā: Rietumeiropa ir "veca" un iesīkstējusi, bet Argentīna patiesi vēl aizvien ir jaunā pasaule: jauna, spēcīga, ambicioza, drosmīga un pārgalvīga, jā, arī haotiska, neapvaldīta un dažkārt bīstama. bet jaunība, tomēr jaunība...

nežēlīgi pie sevis lamājot iepriekšējo klaji cūcīgo istabas iemītnieku, šodien tomēr paguvu satīrīt cūku šķūni un savietot mantas pieejamajās mēbelēs.
pieļauju, ka rīt, nežēlīgi internāli lamājot nu jau pašreizējos dzīvokļa biedrus, došos vismaz daļējā uzbrukumā virtuvei un koridoram (vismaz izslaucīšu).

un es te nemaz nežēlojos: man ļoti, ļoti, ļoti patīk mūsu dzīvoklis, ar jau kkad agrāk publicēto rīta brokastu kafijas skatu no jumta! šorīt jau iekafijoju uz jumta!



p.s. jā, jūs redzat pareizi, zemenes, nu jau 3. gadu pēc kārtas, šajā gadalaikā beidzot ir ienākušās.
p.p.s. attēlos redzamais 2-ritenis nav mans un alus pudeļu kolekcija arīdzan ne.
p.p.p.s. PATS GALVENAIS! šodien apritēja tieši 3 gadi, kopš piezemējos Buenosairesā. par to liecina arī 3 gadus sena logoreja šai pašā žurnālītī. šodien gan dzēru tikai alu. piedevām alu, kuru vēl pirms 3 gadiem atzinu par klaji sūdīgu, bet tagad pie valdošajām gaisa temperatūrām galvenais nosacījums ir, lai alus būtu labi vēss. tā gadās.

ibuprofēns ir draugs

vakariņas: puspudele sarkanvīna
pusprivāts predisco barčiks: 3 vai 4 litrīgās alus pudes uz 3iem (un hellcat-s dzēra nodevīgi maz)
diskotēka ar canilla libre: kādi 3, 4, 5 vai hvz cik kokčiki piel de iguana (iguānas āda) == vodka + kiwi liķieris + spraits

ja aiziet gulēt pilnīgā pālī ap 7, tad ir ārkārtīgi nepatīkami, kad ķīniešu kaimiņienes vienos dienā klapē pa durvīm, lai viņas uzlaižot uz jumta pafočēties

atceros, ka disenē kaut kādam džundžikam, kurš pievērsa uzmanību hellcat-am, ar stingru sejas izteiksmi norādīju, ka esmu hellcat-a vecākais brālis, kurš dzīvo šeit un ka lai uzvedas kārtīgi, viņš bijīgi pamāja ar galvu;-)

un pašam ar kkādi messidži jau no paša rīta no jauna telefona numura sanākuši

ja es apgalvotu, ka man patīk Buenosairesas naktsdzīve, tas būtu spēcīgs pārspīlējums samazinājuma virzienā

nu re, "rītdiena" ir pienākusi, raidījums nonācis arhīvā un to ir iespējams noklausīties: ejam uz programmas arhīvu, spiežam uz Latvia (7-2-11) un klausāmies latviešus Buenosairesā. no jūsu ieteiktās un mūsu galējā variantā izvēlētās mūzikas laika trūkuma dēļ raidījumā neiekļuva Dārziņa Melanholiskais valsis.

p.s. uf, cik riebīgi gan ir klausīties pašam savu balsi!

zemeņu sezona lēnām un plūstoši pāriet vīnogu sezonā.

mana ikrīta pārdomu vieta, dzerot kafiju uz jaunā mitekļa jumta.

pārvākšanās rezultātā iemācījos jaunu vārdu: quincho: Cobertizo con techo de paja sostenido solo por columnas, que se usa como resguardo en comidas al aire libre. (Shed ar niedru jumtu atbalsta kolonnām tikai, kas tiek izmantots kā patvērumu ēdienu brīvā dabā.)

niedru/salmu jumta mūsu quincho gan nav, bet jau rīt ieplānots pirmais asado pasākums (kaut kas analogs latviešu šašlikpārtijai, tikai te tas notiek uz jumta, jo līdz brīvdabai, ai, cik tālu jābrauc. bez tam, kam gan ir kinčo domāts, ja ne asado pārtijām?)

veidot jebkāda veida alkohola uzkrājumus manā gadījumā ir bezcerīgi, jo sevišķi tagad, kad mēs atkal īrējam dzīvokli kopā ar vitals. vakar pa dienu biju nopircis un ledusskapī ielicis pudeli baltvīna, nebaltām dienām, tā teikt. vakarā ar vitals gatavojām tunča salātus, un iedomājāmies, ka šovakar tos varētu patērēt ar alu, tā pieticīgi vienu litrīgo pudeli uz abiem. bet ko nu ies uz veici tikai pēc vienas pudeles, ja tāpat mājās ir 2 tukšās taras. nopirku divus litrīgos Warsteiner-us.

rezultāts: 1. Warsteiner-u izdzērām kopā ar salātiem. 2. Warsteineru izdzērām uz jaunīrējamā dzīvokļa jumta. un pēc tam nokopām arī baltvīna pudeli.

( vēl dažas bildes no mūsu jaunā dzīvokļa jumta )

cibas dievs mani tā arī neuzklausīja un šis ir mans pēdējais vakars dzīvoklī/istabā ar fantastisko skatu. bet nekas, viss, kas mainās, jau tikai uz labu. rīt pārvācos no Maija avēnijas (Avenida de Mayo) uz Aizsardzības ielu (calle Defensa) vēl aizvien Monserrat rajona robežās, bet nu jau stipri tuvāk San Telmo, tuvāk lieliskajiem pabiem un iemīļotajai milongai.

prom no dzīvokļa biedriem, kas izdzer manu brokastu sulu un vakariņu vīnu, kopā ar draugiem - vitals un Diego, no kura es jau īrēju istabu (citā Monserrat vietā), kad pirmo reizi ierados Buenosairesā ar vienu vienīgu hola manā spāņu valodas krājumā.

riņķa kompozīcija, vai ne?

un tagad es pēdējo reizi iedzeršu vīniņu kopā ar saviem šodien vēl pašreizējiem dzīvokļa biedriem, viņi arī savā dziļākajā būtībā ir jauki, lai arī mēdz izdzert manu sulu un vīnu.

nu tā, pēdējā nedēļa mani ir iepriecinājusi spāņu valodas argentīniešu akcenta progresēšanas frontē - ja agrāk tikai ziemeļamīši un atsevišķi eiropieši (ne-spāņi, protams) man ievaicājās, vai es esmu porteño (Buenosairesas iedzimtais) vai no Argentīnas provinces, tad pēdējās nedēļas notikumu attīstība priecē:
- tas, ka viens ziemeļamītis ar diezgan pieklājīgu spāņu valodas bagāžu, jau kādu laiku šeit nodzīvojis, tikai pēc pusstundas sarunas pavaicāja: "ā, tu nemaz neesi argentīnietis?", bija tikai ziediņi: 3.vieta
- godpilno 2.vietu iegūst fakts, ka kolumbiešu puisis pavaicāja: "Tu esi no šejienes [Argentīnas] vai Paragvajas? nevar īsti saprast".
- fanfaras, 1.vieta: porteño meitene: "Vai tu esi no Kordobas?" (province/pilsēta Argentīnā, kur runā nedaudz atšķirīgā akcentā no Buenosairesas)

downside: gramatikas sarežģītākās sadaļas dzīvajā sarunvalodā mani tomēr pieviļ. lai sarunā pateiktu spāniski "es labprāt arī būtu bijis XXX pasākumā", vai nu iestājas pusminūtes pauze vai arī labākajā gadījumā sanāk "es gribēju būt XXX pasākumā". mūžu dzīvo, mūžu mācies un muļķis tāpat nomirsti.