mana dienasgrāmata

mana ikrīta pārdomu vieta, dzerot kafiju uz jaunā mitekļa jumta.

padomāju... Sviesta Ciba salīdzinājumā ar Twitteri ir tas pats, kas attiecības salīdzinājumā ar one night stand...

jau 3.dienu bez alus. veikli izdodas izvairīties no strašņilovkas un citu Nīsdenas mazveikaliņu un krogu aicinājuma doties iekšā un paņemt kādu aliņu. mulsina tomēr fakts, ka, lai izvairītos no alus, ir speciāli jāpiedomā - visu laiku fonā sēž sajūta, ka auksts alus karstā istabā - tas taču ir tik forši! un ir jau arī, bet, no otras puses, pirms šīm trim dienām nevaru pat atcerēties pēdējo dienu bez alus - kāja ik dienas paslīdēja itin nejauši, un kārtējais Corona sixpack jau bija rokā. interesanti atzīmēt arī sporta korelāciju ar alus dzeršanu - pēc velotrenažiera (jā, esmu sācis apmeklēt šādu brīnumu) alu dzert negribas, savukārt pēc peldēšanas - gribas ļoti. šodien iešu peldēt un vēlreiz pārbaudīšu, vai pēc peldēšanas atturība vispār ir iespējama.

visvairāk mani tomēr uztrauc nevis pati alus dzeršana vai nedzeršana, bet gan tas, ka par to ir jādomā - vai tas jau būtu alkoholisms?

biju jau domājis nerakstīt, bet tā kā vismaz 3 cilvēki man jau ir pavaicājuši, tad nāksies noformulēt:
* izdzīvot, saglabājot fizisko un garīgo veselību, pašreizējos profesionālajos, sociālajos un personīgajos apstākļos ar nolūku 2008. gadā šajos apstākļos kaut ko noteikti mainīt
* maksimāli atbalstīt Košraga Pītagu viesu nama veiksmīgu palaišanu ekspluatācijā

lai šos mērķus sasniegtu, nāksies regulāri piestrādāt:
* Rīgā centīgi apmeklēt dejošanu 2x nedēļā
* Londonā vismaz 1x nedēļā nopeldēt 1km
* Londonā vismaz 1x nedēļā apmeklēt kino / teātri / izstādi / citu kultūras pasākumu
* vismaz 1x nedēļā doties ar draugiem uz krogu pasocializēties
* sasistematizēt savus darba pienākumus
* atrast un apmācīt kādu kolēģi šo darba pienākumu pakāpeniskai pārņemšanai
* pēc iespējas nedoties (nelidot) komandējumos biežāk kā 1x nedēļā
* pēc iespējas nestrādāt vairāk kā 8-9h dienā
* piešauties dzīvei 2 laika zonās, laicīgi ejot gulēt un mostoties - nez tas tehniski ir iespējams?
* vismaz 1x mēnesī apmeklēt Košragu, domāt par attīstību
* the last, but not the least: vairāk laika un uzmanības veltīt mājas dzīvei

un tagad - pie miera, lai - atbilstoši mērķiem - var laicīgi pamosties

izskatās, ka pirmdiena nav nekāda izcilā čakluma diena arī tad, ja strādā no mājām. secinājums: vide nav vainīga pie pirmdienas neefektivitātes, viss slēpjas galvā. atcerējos, kā skolā pirmdienas pirmo stundu pie izcilās un nedaudz ekscentriskās latviešu valodas skolotājas sākām ar teicienu "slinkum, slinkum, laid mani vaļā! čaklum, čaklum, ķer mani ciet!" nez vai tagad arī palīdzēs?

dzīvnieki ir mūsu draugi, jo ļauj sevi apēst. viņi varētu sarīkot revolūciju, bet apzinās savu lomu barības ķēdē un ir humāni šī vārda vistiešākajā nozīmē.

arīdzan iekritu masu psihozē un secināju, ka esmu postmoderns existenciālists, existenciāls postmoderninsts, postexistenciāls modernists, moderns postexistenciālists - vienu vārdu sakot, posteksistenciāls mudaks* ar materiālista un kultūrista iezīmēm. zemais reitings romantismā mani nošokēja, bet vēl zemākais fundamentālismā - iepriecināja. padomāju vēl un secināju, ka "tu esi tas, ko tu lasi" - jaunībā pārlasījos existenciālistus un vēl tagad no viņu kaitīgās ietekmes uz pelēko vielu vaļā netieku...

* - kas interesanti - kvizeris man pat papildjautājumu uzdeva, lai noskaidrotu vai esmu vairāk existenciālists vai postmoderninsts.

You scored as Postmodernist. Postmodernism is the belief in complete open interpretation. You see the universe as a collection of information with varying ways of putting it together. There is no absolute truth for you; even the most hardened facts are open to interpretation. Meaning relies on context and even the language you use to describe things should be subject to analysis. You scored as Existentialist. Existentialism emphasizes human capability. There is no greater power interfering with life and thus it is up to us to make things happen. Sometimes considered a negative and depressing world view, your optimism towards human accomplishment is immense. Mankind is condemned to be free and must accept the responsibility. You scored as Cultural Creative. Cultural Creatives are probably the newest group to enter this realm. You are a modern thinker who tends to shy away from organized religion but still feels as if there is something greater than ourselves. You are very spiritual, even if you are not religious. Life has a meaning outside of the rational. You scored as Materialist. Materialism stresses the essence of fundamental particles. Everything that exists is purely physical matter and there is no special force that holds life together. You believe that anything can be explained by breaking it up into its pieces. i.e. the big picture can be understood by its smaller elements. Postmodernist 69% Existentialist 69% Cultural Creative 63% Materialist 63% Modernist 50% Idealist 44% Romanticist 25% Fundamentalist 19% un kas esi Tu?

p.s. kuram ir existenciālisma un kultūrista bildītes - padodiet ziņu, lai arī tās varu pievienot.

pārdomas radās izlasot 2 Jurģa rakstus - Cik e-pasta adrešu tev ir? un Emuāri un pseidonīmi. par e-pasta adresēm skaidrs - 3 ir tieši laikā, savukārt par emuāriem Jurģis saka "Tas, kas mani patiešām pārsteidz, ir lielais (gandrīz puse) to amerikāņu skaits, kas savu emuāru raksta, neslēpjot savu vārdu un uzvārdu. Latvijas blogosfērā .. šis skaitlis diez vai būs lielāks par pāris procentiem. Kādēļ tā? Domājams, daļēji pie vainas varētu būt mūsu mantojums no padomju laikiem, kad izteiktais vārds, skaļi deklarētais pasaules uzskats vai pozīcija varēja dārgi maksāt. Tomēr daudz vairāk pseidonīmu izmantošana raksturo to, ko īsti neatklāj augstākminētais pētījums - motivāciju veidot emuāru. Komunikācija un domubiedru atrašana daudz vieglāk vedas, kad malā noliekam tādas barjeras kā ieņemtos amatus, dzimumus, orientāciju, sociālās lomas un uzvārdu.".

padomāju, ka, vismaz man, tieši laikā ir 2 emuāru identitātes - daļēji publiskā (šī pati - arc: nu labi, nav uzvārda, bet ir bilde - tie kas mani zina, gan jau ka atpazīs), kurā šķiet, ka varu paust savas domas un uzskatus - galu galā, es parasti saku to, ko domāju un domāju, ko saku - un nezinu, vai no tā vajadzētu slēpties.

bet ir arī otra puse, kurai tomēr vajag otru - slēpto identitāti,- vietu kur rakstīt tādu klasisku (?) dienasgrāmatu - tikai dziļi personīgas lietas, kas attiecas tikai un vienīgi uz mani pašu un nevienu citu visā pasaulē. ar tādu kā terapeitisku efektu - rakstīšana palīdz domāt un apzināt sevi, reizēm "izrakstīt no sevis ārā" skumjas, drūmas domas un citas negācijas. kādēļ ne ar pildspalvu tradicionālajā rūtiņu burtnīcā? - nemāku vairs tā rakstīt un arī salasīt jau pēc pāris mēnešiem pat pašam ir grūti, burtnīca var pazust, ... padomāju un ātri vien izveidoju vēl vienu identitāti - kādu? - to nu šeit gan nerakstīšu.