Garastāvoklis:

confused

vai tas jau būtu alkoholisms?
jau 3.dienu bez alus. veikli izdodas izvairīties no strašņilovkas un citu Nīsdenas mazveikaliņu un krogu aicinājuma doties iekšā un paņemt kādu aliņu. mulsina tomēr fakts, ka, lai izvairītos no alus, ir speciāli jāpiedomā - visu laiku fonā sēž sajūta, ka auksts alus karstā istabā - tas taču ir tik forši! un ir jau arī, bet, no otras puses, pirms šīm trim dienām nevaru pat atcerēties pēdējo dienu bez alus - kāja ik dienas paslīdēja itin nejauši, un kārtējais Corona sixpack jau bija rokā. interesanti atzīmēt arī sporta korelāciju ar alus dzeršanu - pēc velotrenažiera (jā, esmu sācis apmeklēt šādu brīnumu) alu dzert negribas, savukārt pēc peldēšanas - gribas ļoti. šodien iešu peldēt un vēlreiz pārbaudīšu, vai pēc peldēšanas atturība vispār ir iespējama.

visvairāk mani tomēr uztrauc nevis pati alus dzeršana vai nedzeršana, bet gan tas, ka par to ir jādomā - vai tas jau būtu alkoholisms?