mana dienasgrāmata

sen pārbaudītā kombinācija alus+tekila, kā allaž, nostrādāja: vakar patērējās 3 ali + 1 šots tekilas (nu pirms tam vakariņās vēl bija puspudele vīna, bet tas jau neskaitās, vai ne?). par laimi, man pietika prāta atbraukt mājās ar taksi, kura šoferis mani, piebraucot pie mājas durvīm, pamodināja. savukārt šodien galva skaidra kā gurķītis un nekas nesāp.

p.s. dažas no latviešu viešņām arī ir diezgan iespaidīgas "kodējas" - M. vakar arīdzan izdzēra to pašu 3 ali + 1 tekila normu, piedevām, ņemot vērā, ka uz aci viņai varētu būt kādi 60kg, ja ne vēl mazāk (un nevis 85 kā man), tad viņas organisma alkoholpropcesētspēja jānovērtē kā ideāla.

svētdienas vakarā ar Malenu (argentīniete) un Danielu (vācietis) hostelī uzrīkojām nelielu Malenas atvadu ballīti - viņa pirmdien aizdevās atpakaļ uz Buenosairesu. kamēr mēs ar Danielu cītīgi gatavojāmies pasākumam - viņš gatavoja vakariņas, es griezu augļus clerico (baltvīna sangrijai) - izrādījās, ka ir aizmirsies nopirkt konjaku priekš clerico. tad nu Malena aizkāpa uz vietējo veici pēc konjaka. konjaks veicī bija tikai lielajās pudelēs, bet clerico vajag tikai nedaudz konjaka/brendija. tad nu Malena mums atstāja konjaka atlikumu ar novēlējumu, ka, to dzerot, mums jādomā par viņu.

urugvajiešu konjks nav nekāds argentīniešu konjaks, ko var dzert ar baudu, tas tāds pašvaks brendijs īstenībā ir, tā ka tīrā veidā dzert nepavelk.

šodien atkal skrēju. bija besīgi karsts, vēja nebija, saule svilināja. taupījos, taupījos, bet sākotnēji iecerēto 30K vietā vairāk par 20K nesaņēmos: organisms teica, ka pretosies niknāk kā izgājšreiz. atskrēju un ķēros dzert savu iemīļoto laimūdeni, kad piepeši ievēroju, ka no brokastīm vēl kafija atlikusi. bet karsta (un saule vēl aizvien uz terases cepina). un negaršīga (kādas pāris stundas uz filtrējošā kafijas vārītāja nostāvējusi). tad nu tapa Café del Diablo - atspridzinošs, viegli alkoholisks dzēriens: 400ml kafijas pievienojam 100ml konjaka/brendija, piespiežam viena laima sulu. ja gribas nedaudz rūgtenuma, ne tikai skābuma, tad iemetam mikslī arī laima mizu un atstājam uz kādu stundu marinēties. iemetam 5-10 ledus kubiciņus, cukuru pievienojam pēc garšas (man prasījās 3 tējkarotes, saldummīļiem vairāk): dzēriens interesants (bet specifisks) - katrā malkā var vienlaikus izjust gan kafijas rūgtenumu, gan konjaka asumiņu, gan laima skābumu - man patika!

tā tapa Café del Diablo jebšu varbūt man to par Café Malén nosaukt?

veidot jebkāda veida alkohola uzkrājumus manā gadījumā ir bezcerīgi, jo sevišķi tagad, kad mēs atkal īrējam dzīvokli kopā ar vitals. vakar pa dienu biju nopircis un ledusskapī ielicis pudeli baltvīna, nebaltām dienām, tā teikt. vakarā ar vitals gatavojām tunča salātus, un iedomājāmies, ka šovakar tos varētu patērēt ar alu, tā pieticīgi vienu litrīgo pudeli uz abiem. bet ko nu ies uz veici tikai pēc vienas pudeles, ja tāpat mājās ir 2 tukšās taras. nopirku divus litrīgos Warsteiner-us.

rezultāts: 1. Warsteiner-u izdzērām kopā ar salātiem. 2. Warsteineru izdzērām uz jaunīrējamā dzīvokļa jumta. un pēc tam nokopām arī baltvīna pudeli.

( vēl dažas bildes no mūsu jaunā dzīvokļa jumta )

vēl par vienu iemeslu mazāk atgriezties Latvijā: vakar iemīļotajā krodziņā Krakow saimnieks, zinot manu mīlestību uz labiem aliem, vērsa manu uzmanību, ka viņiem ienācies jauns alus Gulman trigo: nepasterizēts kviešu alus (izlejamais, protams). kas gan var būt labāks par šo!!! pirmais nepastarizētais alus, ko redzēju un dzēru Argentīnā (piedevām vietējā ražojuma): bija lielisks!