mana dienasgrāmata

dziļās sērās paziņojam, ka tango ir kanibalizējis skriešanu. līdz ar to Rio jūlijā izpaliks. ja atgūšos, tad varbūt saņemšos atkārtoti uz Buenosairesu oktobrī vai Valmieru septembrī, ja tai laikā iegadīsies būt Latvijā.

lietas apstākļi sekojoši:

1) manā iemīļotajā milongā mani palūdza nodemonstrēt un visiem klātesošajiem iemācīt kaut ko no "latviešu polkas". pirmajā piegājienā uz fikso parādīju un visiem iemācīju plaukstiņpolku (veco labo etnogrāfisko variantu, protams). piekrišana bija tik liela, ka man palūdza pasākumu atkārtot nākamtrešdien. lai neatkārtotos, es labprāt nākamreiz parādītu un iemācītu kaut ko citu.

2) tuvojas Jāņi un arī vietējie latvieši man palūdza, vai es nevarētu savākt nelielu dejotāju grupu no vietējiem latviešiem, iemācīt kādu tautas deju un parādīt to Jāņos. tā kā šāds laika resurss (lai iestudētu daudz maz pieņemamā kvalitātē kādu skatuves deju) manā īpašumā nav, tad man ienāca prātā labāka doma: nevis demonstrēt kaut ko citiem, bet gan visiem kopā kaut ko iemācīties. un arī šeit man labāk noderētu, protams, etnogrāfiskā latviešu tautas deja, nevis skatuves deja.

nepatīkamā kārtā konstatēju, ka youtube ir ārkārtīgi maz video ar etnogrāfisko deju; ar skatuves deju - papilnam, bet etnogrāfiskās dejas video daudzums pieklibo un izpildījums arī bieži ir tāds, ka nevar saprast, kas tur tieši ir jādara (polka parastā vai divsoļu polka, kādi gājieni utt). arī sagooglēt neko jēdzīgu nesanāca.

līdz ar to lūgums sekojošs: vai tev kaut kur tuvumā (vai no manis labi noslēptā vietā Internetā) nav aizķērušies latviešu etnogrāfisko deju apraksti? ā, Argentīnas Jāņu gadījumā derētu arī rotaļas, ja kas. "uz sitiena" atceros tādas populāras dejas kā plaukstiņpolka, tūdaliņ - tāgadiņ, cūkas driķos, mugurdancis, skroders...

viens potenciālais info avots varētu būt Iļģu disks "Latviešu danči": man šis disks Rīgā kādreiz bija, un tur bija vairāku deju apraksti. Diska mūzika man kompī ir, bet paša diska ar aprakstiem, protams, nav.

būšu ļoti pateicīgs par jebkuru palīdzību.

.. šorīt piefiksēju, ka miera stāvokļa pulss noslīdējis līdz 50.

nez, atbilstoši ieguldījumam, šo iereģistrēt zem taga "es skrienu" vai "es dejoju"?

vakar milonga bija izteikti internacionāls pasākums: es vakara gaitā dejoju ar 3 latvietēm, 1 grieķieti, 2 japānietēm, 1 meksikānieti, 1 kanādieti, 1 austrieti, ar pāris argentīnietēm. un islandiete ar mani negribēja dejot, teicās sagurusi esam;-) un, iespējams, ar vēl kādas tautības pārstāvi, ar kuru mēs neparunājāmies deju starplaikos.

kas izbrīna, ka vēl aizvien ir cilvēki, kas milongā, pirmo reizi dejojot ar nepazīstamu cilvēku, pavaicā vārdu. jo milongerosi, kas dejo daudz maz labi (un līdz ar to - arī daudz maz bieži) vienā vakarā nodejo ar 10-20 partneriem/-ēm. pareizinām ar 2-3 milongām nedēļā un 52 nedēļām gadā. ap 1000 sanāca pēc pašiem pieticīgākajiem aprēķiniem, vai ne?

labi, beidzam netot, sākam strādāt (mācīties)!

ziniet, jūs neticēsiet, bet aiziešana uz milongu labā kompānijā lieliski uzlabo garstāvokli un sagurumu noņem kā ar roku. ai, un meitenes arī atzinīgi izteicās, ka kopš Latvijas mani "esot samainījuši" no latvieša pret porteño, vismaz dejošanas ziņā. interesantākais ir tas, ka kopš Latvijas neesmu ņēmis gandrīz nekādas klases, bet pats arī dejojot jūtos daudz drošāk. izskatās, ka ar laiku agrāk apgūtais kaut kur "nosēžas" un pēc zināma brīža "iznāk no iekšām" ārā. ar spāņu valodu bija/ir tieši tāpat, ja kas.

tā nu ir sanācis, ka man ir veseli trīs vājprātīgi laikietilpīgi hobiji. visiem trim vienlaikus laika nekad nepietiek (bieži vien i diviem ne).

tā, lūk, izgājšnedēļ ar Rīgas dejotāju svētkiem noslēdzās 3 nedēļu tautas deju maratons, kas absolūti bija kanibalizējis gan tango un pat skriešanu. lai nomierinātos, atbraucu uz laukiem mājas lapu beidzot angliski satulkot. paralēli arī skriešanas plāns atsācis pildīties (30km rīt, jē-jē-jē!). un tam visam pa virsu jau sācies tangosaules festivāls, kurā es neprātīgā kārtā uz 4 nodarbībām esmu pieteicies. tad nu rīt jāmet mieru nesteidzīgajai lauku idillei un jādodas uz Jūrmalu lielajā tango vilnī nirt iekšā. un pēc tam līdz oktobrim tā kā vajadzētu iespringt skriešanas plāna izpildē, lai, Buenosairesā gar mājām skrienot, kārdinājums tajās iegriezties distanci nebeigušam neņemtu virsroku.

nu un no oktobra otrās puses, tad jau atkal tango būs absolūtā priekšplānā. jautri, jautri. cita starpā, es līdztekus tam visam arī strādāju (kad neprokrastinēju, neskrienu un nedejoju).

mjā, vispār tango norauj jumtu arī Latvijā. nu tikai festivālā gan, protams. ikdienā tas cilvēku mazskaitlīgums milongās ir nedaudz nomācošs. bet vakar bija:
- 2 nodarbības (profi no Argentīnas)
- milongā 2 pāru uzstāšanās (Lietuva/Dānija un Ukraina/Krievija) - patika pat man, kurš ir izlutināts ar to, ka manās iemīļotajās milongās ik pa laikam ievelkas un negaidīti uzstājas visādi pasaules čempioni
- tā pati lietuviete lika arī mūziku - diezgan kreatīvi, nebiju iedomājies, ka pie Bregoviča var tango dejot (VAR!!!)
- pati milonga oficiāli paredzēto 2 vietā beidzās gandrīz trijos

pa nodarbībām un milongu sasviedrēju un nomainīju 3 kreklus, izdejojos kā traks ar meitenēm no Latvijas, no Lietuvas, no Krievijas, no Ukrainas, no Somijas, da velnsviņzin vēl no kurienes, milongā jau dejo nevis pļāpā dejas laika (grūti sakoncentrēties).

kā trūkums jāatzīst, ka pa deju grīdu Latvijā dejotāji kustās baisi - es jau pats parasti neesmu nekāds baisi organizētais, bet nu vakar - nepārtraukti visādi kretīni grūdās virsū no muguras, priekšā dejojošie "eleganti" dejoja pret dejas ceļu aizmugurē sekojošajiem pāriem, atraktīvi tipiņi apdzina pa labo pusi un zibenīgi šaudījās starp apļiem, kuri paši par sevi bija diezgan izplūduši. bet es nesūdzos, jo

MAN PATIKA!!!

šodien atkal 2 nodarbības, dienas milonga un noslēgumā lielā vakara milonga "9 de julio" - ak, jā, šodien taču Argentīnas neatkarības diena! uz to arī pacelsim šampanieša glāzes, dārgie draugi!

..kurš man vienmēr ir piemitis lielākā vai mazākā devā.

lūk, attiecībā uz tango pieticību laikam pamazām vajadzētu sākt atmest - vakar milongā kaut kādi austrāļu tūristi man aplaudēja (tas ir ļoti derdzīgs paradums - aplaudēt milongās un to tiešām dara tikai anglosakšu tūristi) un, izejot no milongas, kaut ko cildinošu bubināja. uz apgalvojumu, ka es vēl aizvien esmu principiante (iesācējs), mani ļauni izsmēja sakot, ka principientes esot viņi nevis es. lai nu tā būtu, nesaukšu sevi vairs par principiante.

bet principā milongās vēl aizvien jābūt uzmanīgam ar to, ko uzlūdz. lūk, pirms kāda mēneša vai diviem uzlūdzu puisi (kuru nepazinu), kurš dejoja ar mani acīmredzami garlaikots ("pieklājīgi" demonstrējot savu garlaikotību nevis vārdos, bet visu dejas laiku marķējot man vienu un to pašu pamatsoli). lūk, izgājštrešdien, kad viņš uzstājās ar priekšnesumu milongā, uzzināju, ka viņš ir 2009.gada tango pasaules čempionāta uzvarētājs, kā gan es varētu būt viņu negarlaikojis;-)

mjā, un 25 gadi (ar pauzītēm gan) tautas dejās ar obligāto klasikas stundu pirms katra mēģinājuma arī dod pozitīvu ieguldījumu dejas soļa raitumā.

Rīgā ir kāda daudz maz regulāra milonga? es takš nobeigšos 3 mēnešus bez tango:(((

tā, vēl viens prokrastinējums un tad atpakaļ pie darba. bet šo es nevarēju neiecibināt piemiņai.

pēc 6 apmeklētām milongām pēdējo 7 dienu laikā prātā iešāvās doma, ka tango ir deja, kas lieliski reprezentē laika struktūru. jo tikai pulkstenis skaita laiku vienmērīgi, lineāri, bet laiks īstenībā, tāpat kā tango (gan mūzika, gan deja), mēdz skriet, mēdz vilkties, mēdz lidot un pa reizei arī pavisam apstāties. un tas, ko lielākā daļa tūristu redz tango šovos vai ko viņiem aizved tango prezenteri uz Eiropu/Štatiem, nav nekāds tango - tā ir iepriekš sagatavota performance ar kaudzi triku, kam nav nekā kopīga ar tango kā brīvas improvizācijas deju. pat meklējot yūtrubā vajag pacensties atrast kaut ko īstu bez uzspēlētas performances. bet nu es atradu šo gabalu. tas, protams, arī ir vismaz pusiestudēts šai prezentācijai, bet to izjūtu un ritmu var sagaršot - bez pārliekiem trikiem, it kā tik "vienkārši", bet, lai tā iemācītos dejot, droši vien jādejo 10 gadi vismaz - nemanāmi pārejot no smeldzīgā un nesteidzīgā vijoles ritma uz nervozo bandeneona ritmu, uzsitot akcentus vai taisot adornos-us uz klavieru piesitieniem un gandrīz pilnībā sakļaujoties ar balss ritmu vokālajā daļā.

bet īstenībā īsts tango ir jādejo dzīva orķestra pavadījumā un, vislabāk, pie mazzināma šī paša orķestra skaņdarba, jo tikai tad ir iespējama īstā improvizācija. šajā gabalā to vislabāk redz noslēgumā, kad jaunieši acīmredzami gatavojas tango noslēgumam, lai sanāktu smuka finālā poza. īsts tango orķestris tevi piečakarēs, uztaisot vismaz 2-3 viltus noslēgumus un noslēdzot tango brīdī, kurā tu to vismazāk sagaidi, paliekot pusfigūrā ar kāju gaisā.

starp citu, reizēm ir ārkārtīgi interesanti dejot ar ārzemniekiem, lielai daļai ir tik dīvaini priekšstati par tango - vissavādākie ir ne-Berlīnes vācieši, kuriem liekas, ka tikai viņi dejo pareizi (nu labi, argentīnieši, viņuprāt, arī droši vien dejo pareizi, jo "tā ir jābūt"), jo eksistē taču universālais tango kods (wtf?!), ko laikam Vācijā liek iekalt no galvas pirms pirmās praktiskās nodarbības un ieminēšanās par vismaz 10 dažādām tango skolām un stiliem viņus tā samulsina, ka viņi ar tevi ne runā, ne dejo visu atlikušo savas vizītes laiku Buenosairesā.

un, protams, tik nervozi un tik uzspēlēti kājas pa gaisu kā anglietes šeit varbūt vicina tikai primabalerīnas iestudētajos skatuves tango priekšnesumos. reālā milongā tāda angliete vakara gaitā "nospārda" līdz nāvei vismaz 4-5 līdzdejotājus.

uf, šodien sasniedzām šķirtni, var mazliet (1-2 dienas) atiet, palasīt cibu un arī pats ko ieblogot.

nu tad, lūk, pēdējo nedēļu rāvos melnās miesās, gandrīz kā jaunībā, līdz pat 12h dienā. bet ne par to stāsts. svētdienas vakarā, jau riktīgi saguris pēc 7 dienu darba nedēļas, sajutos nopelnījis aiziet uz milongu, kā Masjaņa na polčasika, po ļubomu. sanāca arī kā Masjaņai.

milongā ievilkos jau krietni pēc klases uz dejojamo laiku, tā ap pusnakti, paņēmu glāzi vīna, sāku pamazām dejot (kas svarīgi, bija laba onda dejošanai). kādu stundiņu nodejojis un iztukšojis jau pāris glāzes vīna, gatavojos doties mājup, kad pa durvīm pilnās burās ievēlās mana tango skolotāja Sole (Soledad pilnā vārdā, bet tā viņu neviens nesauc). - Hei, Arts! - viņa kliedza pāri puszālei - izskatās, ka tu arī esi kļuvis par riktīgu tanguero, nu jau mēs gandrīz katru vakaru milongās satiekamies! (kas pēdējās nedēļās nav tālu no patiesības). aizvilka mani pie savu paziņu itāļu galdiņa, kur alus un vīns jau sāka plūst nedaudz raitāk, tango solis arī ritēja daudz raitāk. bet nu svētdienas milonga Peru ielā beidzas divos. uz ko Sole pie mūsu galdiņa paziņoja, ka tepat tapat blakus (2 kvartālu attālumā) ir vēl viena milonga, kas vaļā līdz 3. pēc patērētā alus / vīna apjoma mēs vairs nebijām divreiz aicināmi un raitā solī devāmies uz otru milongu Neatkarības avēnijā.

Sole piemiedza ar aci biļešu pārdevējam un itālieties un viņa pati tika iekšā par velti, savukārt itāļi un latvieši samasāja nieka 10 peso. labi, ka tā - ietaupījām vīnam un alum, kas sāka plūst vēl straujāk, tāpat kā tango solis, kas jau vairs nebija apturams. atceros, kā, jau ap pusčetriem (jā, mūsu jautrās kompānijas dēļ milongas darba laiks pagarinājās līdz 4), dejojām ar vienu itālieti un viņa man vienu brīdi saka - kaut kā grūti dejot šodien, laikam esmu baisi piedzērusies (kas bija tiesa), uz ko viņai varēju vien atteikt - man tāpat, bet tas jau nav iemesls nedejot tālāk. tā arī līdz kādiem četriem nodejojām, un par pārējo man ir visai miglainas atmiņas. mājās jau nonācu, bet pirmdien gan bija tāda paskarba darbadiena...