tango kā "pjanij deboš"
uf, šodien sasniedzām šķirtni, var mazliet (1-2 dienas) atiet, palasīt cibu un arī pats ko ieblogot.

nu tad, lūk, pēdējo nedēļu rāvos melnās miesās, gandrīz kā jaunībā, līdz pat 12h dienā. bet ne par to stāsts. svētdienas vakarā, jau riktīgi saguris pēc 7 dienu darba nedēļas, sajutos nopelnījis aiziet uz milongu, kā Masjaņa na polčasika, po ļubomu. sanāca arī kā Masjaņai.

milongā ievilkos jau krietni pēc klases uz dejojamo laiku, tā ap pusnakti, paņēmu glāzi vīna, sāku pamazām dejot (kas svarīgi, bija laba onda dejošanai). kādu stundiņu nodejojis un iztukšojis jau pāris glāzes vīna, gatavojos doties mājup, kad pa durvīm pilnās burās ievēlās mana tango skolotāja Sole (Soledad pilnā vārdā, bet tā viņu neviens nesauc). - Hei, Arts! - viņa kliedza pāri puszālei - izskatās, ka tu arī esi kļuvis par riktīgu tanguero, nu jau mēs gandrīz katru vakaru milongās satiekamies! (kas pēdējās nedēļās nav tālu no patiesības). aizvilka mani pie savu paziņu itāļu galdiņa, kur alus un vīns jau sāka plūst nedaudz raitāk, tango solis arī ritēja daudz raitāk. bet nu svētdienas milonga Peru ielā beidzas divos. uz ko Sole pie mūsu galdiņa paziņoja, ka tepat tapat blakus (2 kvartālu attālumā) ir vēl viena milonga, kas vaļā līdz 3. pēc patērētā alus / vīna apjoma mēs vairs nebijām divreiz aicināmi un raitā solī devāmies uz otru milongu Neatkarības avēnijā.

Sole piemiedza ar aci biļešu pārdevējam un itālieties un viņa pati tika iekšā par velti, savukārt itāļi un latvieši samasāja nieka 10 peso. labi, ka tā - ietaupījām vīnam un alum, kas sāka plūst vēl straujāk, tāpat kā tango solis, kas jau vairs nebija apturams. atceros, kā, jau ap pusčetriem (jā, mūsu jautrās kompānijas dēļ milongas darba laiks pagarinājās līdz 4), dejojām ar vienu itālieti un viņa man vienu brīdi saka - kaut kā grūti dejot šodien, laikam esmu baisi piedzērusies (kas bija tiesa), uz ko viņai varēju vien atteikt - man tāpat, bet tas jau nav iemesls nedejot tālāk. tā arī līdz kādiem četriem nodejojām, un par pārējo man ir visai miglainas atmiņas. mājās jau nonācu, bet pirmdien gan bija tāda paskarba darbadiena...