mana dienasgrāmata

skolā sāku lasīt īsus neadaptētus argentīniešu rakstnieku tekstiņus, kā šo instrukciju Instrucciones para subir una escalera. jāatzīst, ka man, lai visu saprastu līdz pēdējam vārdam, tas prasīja stundu laika, pārlasot šo tekstu un lietojot vārdnīcu. ceru, ka turpmāk ies labāk.

tulkojums tiem, kas nesaprot spāniski. es gan arī šaubos, ka latviski šajā tulkojumā kaut ko varētu saprast.

p.s. jāatzīst, ka šī teksta māksliniecisko jēgu man ir grūti novērtēt nenegatīvi - atgādina mūsu vidusskolas un augstskolas 1. kursa mēģinājumus algoritmiski aprakstīt durvju atvēršanu, olas cepšanu vai bikšu gludināšanu. pašam to darīt ir interesanti, bet kur gan šeit ir literatūra?

pēc Silvijas rekomendācijas ieinvestēju spāņu valodas skaidrojošajā vārdnīcā. pavadīju kādas 4-5 stundas staigājot pa Avenida Corrientes daudzajiem grāmatu veikaliem un beigu beigās pat aizejot līdz Ateneo Avenida Santa Fe, kas (Ateneo veikals, es domāju) ir mākslas darbs pats par sevi, iekārtots izbijušā teātrī.



visā visumā grāmatnīcu piedāvājums nekādīgi neiepriecināja - plauktos prevalēja cenā lēti un atbilstošas kvalitātes - gan noformējuma, gan satura ziņā - izdevumi. līdz es "uzdūros" šai vārdnīcai, "kompaktajam" izdevumam, starp citu - krietna ķieģeļa izmērā, ar kuru var doties ziloņus medīt. noformējums lielisks, saturs fantastisks - katram vārdam skaidrojums un katrai vārda nozīmei lietojuma piemērs spāņu valodā. ietverti gan Spānijā, gan arī Latīņamerikā un Filipīnās lietotie vārdi. me encanta. lieliska investīcija, patiesi. 103 peso, nav lēti, bet šādai grāmatai neliekas arī pārāk dārgi. kā nekā investīcija visam mūžam.

nu kāpēc, kāpēc tas viss ir tik dīvaini?!

google translate fur seal uz spāņu valodu tulko normāli - foca, bet uz latviešu valodu - kažokādu seal. interesantākais ir tas, ka vienu pašu seal G-transleits mierīgi atzīst par ronis esam. kur ir taisnība šai pasaulē?

venta telefonica ir viens no ļaunākajiem cilvēces izgudrojumiem. no sākuma tu gaidi, kad tevi savienos ar operatormeiteni, well, kādas 10 minūtes, vienlaikus atskaņojot what a wonderful world Armstronga izpildījumā.

tad tu pastāsti, uz kurieni gribi braukt. tas, ka galamērķa nosaukums ir Gualeguaychú, ko normāls cilvēks nav spējīgs izrunāt, nemaz nepalīdz procesam. tā vietā tu saki, ka gribi braukt uz pilsētiņu Entre Rios provincē, kur ir labākais karnevāls Argentīnā.

tad kādu brīdi, kamēr vienojies ar meiteni par turp un atpakaļ brauciena laikiem, ir mierīgāk. un tad vajag nosaukt pases numuru, kurš sākas ar burtiem LK, L ir vienkārši - "ele como libertad" un tad ir K, kuram tu esi aizmirsis spellojamo nosaukumu. "K...K...K", tu saki, cerot ka meitene sapratīs. - "como en Queso?", viņa pārvaicā - "no, K, como en....en....", tu veltīgi centies atcerēties kādu vārdu uz K burta spāniski - "como en Cuenta?", meitene cenšas palīdzēt - "no... un momemto", un tu ķeries pie spāņu-angļu vārdnīcas, lai tomēr atrastu kādu noderīgu vārdu. un tādi 100'000 vārdu lielajā vārdnīcā ir VESELI 4 - kilo(gramo), kilometraje, kilovatio un kiosco - "como en kilogramo", tu pēc neveikla, minūti gara klusuma brīža pasaki.

un tad jau viss kā pa sviestu, izrādās, ka kādreiz jau ar Flecha Bus esmu braucis un viņu ģeniālā datorsistēma pēc mana pases numura atrod arī manu vārdu un uzvārdu, labi, ka nav jāburto arī tie.

līdz ar to es rīt tomēr braucu uz karnevālu.

skolā mums uzdeva mājas darbā uzrakstīt 10 teikumus ar subjuntivo - tas tāds spāņu analogs latviešu vēlējuma izteiksmei, nu ne gluži līdzīgi, bet kaut kas uz to pusi. labi, ne par to stāsts.

tā kā mani nāvīgi garlaiko rakstīt vienkārši teikumus bez kādas jēgas, tad uzrakstīju smuku dialogu starp māti un meitu par to, vai vajag iet uz diskotēku vai ne. šodien stundā skatām mājas darbus, un es saku, ka man ir nevis teikumi, bet dialogs. un šajā brīdī Karīna uz mani apvainojās un teica, ka es to darot tikai tādēļ, lai izpatiktu mūsu spāņu valodas skolotājām. viņa, lūk, pati arī esot skolotāja un atpazīstot skolniekus, kuriem patīk izcelties, lai izpatiktu skolotājām. piedevām viņa to teica mūsu skolotājas Natālijas klātbūtnē. stulbā kaza.

bet pašai viņai tiešām bija muļķīgi teikumi, tieši tādi, kā man riebjas: es positivo que tu leas libros (ir pozitīvi, ka tu lasi grāmatas). he he.

Silvija man šodien teica, ka ar savām spāņu valodas zināšanām es jau varu pirkt monolingvālo spāņu valodas skaidrojošo vārdnīcu, jo tā vārdu nozīmi un pielietojumu skaidros labāk kā bilingvālās vārdnīcas, kuras pamatā tikai pārtulko vārdus, nevis izskaidro. un mans spāņu valodas līmenis esot pietiekami labs, lai saprastu skaidrojumus spāniski. cik forši! šonedēļ pat eju uz grāmatnīcu!

spāņu valoda mani kārtējo reizi samulsināja:

olīve = aceituna, bet nekādā ziņā ne oliva
olīveļļa = aceite de oliva

jebšu tas atkal ir tāds argentīniešu izgudrojums?

lúk, sho gan esmu aizmirsis, ká pareizi jáloka lietvárdi ar izskañu -shana? "lídz atgrieshanai" vai "lídz atgrieshanás"

pachatoju ar savu draudzeni filologji un atklájás brínumu lietas:

es: man ir jautájums, ká latviski ir jásaka, lídz atgrieshan** májás? -ai vai -ás vai vél ká? esmu aizmirsis
fil: redzi, tas ir atgriezeniskais lietvārds, kam ir tikai Nom., Gen. un Acc. bet līdz pieprasa Dat.
es: un ko man tagad darít, es nevaréshu atgriezties májás :(
fil: tātad, nevaram mēs to pateikt šādā veidā. mēs lietojam - uz redzēšanos mājās
es: ai, un es samelojos skolá, ka latviski var pateikt visu, jo visu var izlocít
fil: varbūt: uz atgriešanos. tas gan izklausās pēc tosta
es: bet atgriezeniskais lietvárds ir forshi, es jau tádu biju aizmirsis, varéshu nobiedét skolotáju ar shádu zvéru
fil: jā, visiem tādu nav. un vēl visādas formas kā būtu esot bijis jālasa

un tagad, dárgo lasítáj, atzísties, kad Tu pédéjo reizi lietoji formu būtu esot bijis jālasa?

vakar bija uznacis depresnaks valodas apguves sakara - likas, ka neko nemaku, neko nesaprotu, parunat nevaru, vardus atcereties nevaru, gramatiku zinu teoretiski, bet prakse visu laiku pielauju kludas. par laimi Veronika (mana skolotaja) mani nomierinaja, ka gandriz katram, kurs centigi macas valodu pec 2-4 nedelam uznakot krize, kas saistita ar to, ka vins apzinas, cik sudigi tomer zina valodu, jut un saprot savas kludas. vina macot jau 7. gadu un tas tiesam esot gandriz visiem skolniekiem. uf... var jau but, ka nemaz ari nav tik slikti. un sodien vina mani pat uzslaveja par sacerejumu "manas pirmas 2 nedelas Buenosairesa". sikums, bet patikami.

sodien skola cajita (maza kastite) vieta pateicu cajeta, kas esot kaut kada sakara ar sieviesu dzimumorganiem, piedevam ne seviski pieklajigi. kas tiesi, nesapratu un vardnica si varda nebija. google translate ari nesniedz atbildi. varbut livita  var palidzet ar skaidrojumu?