Kas to būtu domājis, ka kāds nespēs ieēst auksto zupu tās rozā krāsas dēļ!?

Ciemiņi jau sen prom un māja beidzot sakārtota. Šis tas no manis pasniegtajiem "eksotiskajiem" ēdieniem aizgāja uz urrā, citi atkal saņēma nedaudz vēsāku reakciju. Riekstiņi un bezē cepumi garšoja visiem, tāpat arī šašliks un kartupeļi ar sviestu (izrādās, te tas ir jaunums). Par šprotēm gan visi kā viens vaikstījās un šķobījās, bet kaut kur tās beigu beigās arī pazuda. Aukstā zupa laikam bija vislielākais šoks, pāris cilvēki, kaut arī nogaršojot atzina to par labu esam, tā arī nespēja izēst šķīvi, jo, redz, krāsa bija neriktīga. Pārējie tikmēr apēda pa divām vai pat trim porcijām.

Lai arī lielākā daļa ciemiņu pateica paldies par to, ka es tik garšīgas vakaraiņas biju pagatavojusi, nākamreiz es padomāšu divreiz, nē, trīsreiz, pirms piekritīšu gatavot dāņiem. Uz visu jauno viņi skatās ar aizdomām, un tā viebšanās, pat ja tie ir tikai divi cilvēki, sāpina, jo es tomēr biju pavadījusi pusdienu pie plīts gatavojot.