Pļaujas laiks
Nogurdinoša svētdiena, pēc kuras šķiet, ka varētu gulēt, gulēt un gulēt bezgala ilgi. Rokas sadurstītas un saskrāpētas, joprojām nedaudz sūrst.

Pļaujas diena. Labības laukā, ietīts milzīgā putekļu mākonī, ar lietu troksni darbojas kombains. Un tam seko mazītiņš traktoriņš ar lielu piekabi salmu presēšanai un savākšanai. Tad atved un izber lielo krāvumu pagalmā, vējam ietinot visus lidojošu salmu virpulī. Pa slīdošo lenti augšup, sakrāmēt šķūnī. Bez cimdiem, asajiem striķiem iegriežoties plaukstās un salmiem skrāpējot rokas un lienot zem jaciņas, biksēs, matos, sejā. Salmi visur.

Nezinu, kā ir braukt mašīnā pie stūres, ievērojot noteikumus, zīmes, ierobežojumus. Bet ar traktoru "traukties" uz 15km/h pa plašu, tikko nopļautu lauku ir fantastiski. Ne ceļa, ne zīmju. Brauk kur vēlies un kā vēlies.. Pateica, ka nākamreiz es noteikti arī palīdzēšu :)

Iegremdēt plaukstu graudos, ļaut tiem izbirt caur pirkstiem. Kņudinoša sajūta. Tāpat kā vērot no kombaina kabīnes, kā zem tevis tiek paķerti mieži, kā tie salokās, savijās, pirms tiek ierauti kombaina "mutē" un apstrādāti. Pļautas zāles smarža, rugāju skrapstoņa, tiem uzkāpjot virsū, pāri laukam pārskrienšs fazāns. Karsta saule un atvēsinošs vējš. Vēl viena pasaka.