Es atkal lasīju, ka reāli tas raw food ikdienā un daudzumos ir pat kaitīgs un neveselīgs.
Un, jā, es praktiski neēdu gaļu. Ja dzīvotu viena, neēstu nemaz. Riebjas. Nevaru norīt, rauj uz augšu. Olas un pienu - ok, vēl var, bet gaļu nē. Tā ka.... Cik cilvēku, tik pieredzes un sajūtu. Tad jau labāk vīnu! :)

Es arī kaut ko tādu lasīju no veca padomju laika dietologa, kkādā žurnālā, kuram nebija ne mazākās sajēgas, par ko viņš runā. Mans tēvs jau gandrīz gadu ir 90% raw foodists. Viņš nesen bija otro reizi uz analīzēm, kopš sāka šito. Visas analīzes perfektas. Ārsts esot galvu nogrozījis, ka viņa vecumā neviena analīze nav zem/virs normas. Viņam pirmo reizi dzīvē ir tā ka acu āboli ir balti palikuši, nevis iedzelteni, kā bija agrāk. Viņš ir nometis svaru, saka, ka jūt daudz vairāk enerģijas, nekā pirms šo te uzsāka, viņam no rītiem ir daudz svaigāka elpa, viņš vairs praktiski nesvīst, vasarā, daudz labāk guļ. Māte (teiksim 70% zaļēdājs) - nometusi svaru, pārgājušas muguras un plecu sāpes (tas iespējams arī dēļ vingrojumiem-nezinu), vairāk enerģijas, labāka pašsajūta, no rītiem svaigāka elpa.

Es neklausos padomju dietologus, es esmu palasījis šo to, ko vecāki iedeva par šo tēmu (grāmatas), es esmu palasījis, ko forumos(ārzemju) raksta zaļēdāji un es redzu kopēju un ļoti pozitīvu tendenci tajā visā. Es arī redzu, ļoti labi, ar kādām problēmām saskaras cilvēki, kas ēd mūsu ikdienišķo pārtiku. Kā var svaigu augļu, dārzeņu, riekstu, ogu, sēklu un sakņu lietošana uzturā būt slikta? Tā ir pārtika pa taisno no dabas, nesamocīta, svaiga, pilna ar vitamīniem un minerāliem, labajām eļļām, tādu pārtiku organisms ātri uzsūc un viegli un ātri pārstrādā, līdz ar to tā nepūst iekšās. Turklāt visas pasaules dzīvās radības (izņemot cilvēkus un viņu barotos mājdzīvniekus) ēd barību tieši kā tā nāk no dabas. Mēs, cilvēki (un mūsu mājdzīvnieki), esam vienīgie radījumi, kuriem ir vēzis un visas pārējās slimības un veselības problēmas.Saistību redzi? Man turpināt? Sanāk, ka cepts (ar kancerogēnajām izdalījušāmies vielām) , vārīts, samocīts kopā, ar iznīdētām labajām vielām, pusmākslīgs, hormonu gaļa, mākslīgās garšvielas, pārsālīts, pārcukurots, miltu izstrādājumi (kas pa taisno pārvēršas taukos), piens un piena produkti (kas pēc tauku satura un pārējā ir domāti teliņiem, kam jāuzbaro baigākā masa pāris mēnešu laikā), bet ko mēs, cilvēki, lietojam ikdienā - tev tas viss liekas veselīgi? Ja jau raw food ir neveselīgi, sanāk ka mūsu standarta diēta ir veselīga? Bet ja tā ir veselīga, kāpēc mēs esam viena no Eirpoas resnākajām un slimākajām tautām. Kāpēc pasaulē ir tik daudz resnu, slimu, zāles lielā daudzumā rijošu cilvēku? Diabēts, vēzis, aizkuņģa dziedzera traucējumi u.t.t? Es varu turpināt vēl ilgi...

Daudz kam nepiekrītu, bet nav ne mazākās vēlēšanās strīdēties. Tev savs viedoklis - man savs :)

Kam tieši tu nepiekrīti? :D Manu vecāku tiešai pieredzei, ka viņiem beidzot nav jāmocās ar lieko svaru un ka viņi ir veselāki un jūtas labāk, nekā daudzus gadus? Vai tam, ka viņiem šāda ēšana ne tikai nav nākusi veselībai par sliktu, bet tieši kardināli pretēji. Vai varbūt tam, ka statistiski aizvien vairāk cilvēku ir alerģijas, vēži un nopietnas veselības problēmas, vienlaicīgi pārtikai paliekot aizvien atrautākai no dabas? Mani vecāki nav vienīgie, kas piedzīvo tādus rezultātus. Man tēvs darbā jau ir pievērsis vairākus cilvēkus zaļēšanai, nevis ar sprediķošanu, bet ar sevi, kā piemēru - viņi jau redz, kā viņš pa šo gadu ir mainījies.

Es arī saprotu tevi, man pirms kadiem 4 bija līdzīgas domas, kā tev. Man tie cilvēki likās jukuši, līdz es par to visu sāku lasīt un iedziļināties. Un jo vairāk lasīju argumentus un paskaidrojumus, jo vienkāršāk bija redzēt, ka viņiem ir taisnība.

Tavi vecāki ir cita paaudze un tuvāk pie dabas. Tas viens. Otrs - Tavi vecāki nav mēģinājuši jogu un vegānismu (man godīgi no šī vārdu salikuma pumpas metas, zinu pāris slimus cilvēkus, kas pat savam mazam bērnam nedod gaļu, kaut augošam organismam vajag, un vispār nedrīkst bērnam aizliegt ēdienu, kamēr pats neizlemj, kas garšo un kas ne). Bet visu cieņu.
Vispār katra cilvēka organisms dažādi reaģē uz dzīvesveidu un ēšanu. Nav taču nekādu pierādījumu, tikai jauns virziens. Un katram ir savs. Es nekad dzīvē nevarēšu pārtikt tikai no raw, drīzāk pakāršos. Ticu tam, ka katram organismam ir sava vajadzība, kā attīrīties un dzīvot.
Turklāt ir tāda lieta kā civilizācija, cilvēks nav pērtiķis un nedzīvo mežā. Soo es vairāk piekrītu ezotērikai un tam, ka var ēst arī gaļu - galvenais, lai ēdiens gatavots ar mīlestību (saistīts arī ar uzlādētu ūdeni, ko patiesībā katrs mājās var darīt, nav no speciālām firmām jāpērk vai svētvietām jāņem). Cilvēks pats ir atbilde.
Un par šito, ka mani izaicināji uz diskusiju - PĒRIENS!

Es redzu tevī to informācijas trūkumu, kas arī man lika tieši šādi te domāt, agrāk. Arī par gaļu. Nē, organismam gaļu nevajag gan. Vienīgais, kas no gaļas organismam varētu būt vajadzīgs ir proteīns, bet es nepārāk sen un sev par sarūgtinājumu atklāju, ka proteīnu no gaļas mūsu organismi nemaz tik labi neasimilē.

Anyway - tev vajadzētu izlasīt pāris labas grāmatas par šīm lietām, jo es tagad redzu, ka tev no paaudzes paaudzē nodotā nepareiz informācija baigi traucē. Varu ieteikt grāmatu Ķīnas Pētījums. Ārsts un arī slavens zinātnieks ir sarakstījis un tā ir bāzēta nevis uz minējumiem, bet 20 gadus ilgiem zinātniskiem pētījumiem. Tieši tas arī šeit ir. Pierādījumi. Nevis, kā tu apgalvo, ka tas viss ir minējumi un pierādījumu nav. Turklāt es jau arī pirms tam biju sācis nedaudz par lietām aizdomāties un biju vismaz pie dažiem secinājumiem nonācis arī tīri ņemot veselo saprātu palīgā. Nezinu, vai spēšu tevi pārliecināt, bet kā saka - nav aklāka cilvēka par to, kurš negrib redzēt un nav kurlāka cilvēka par to, kurš negrib dzirdēt.

Es tiešām tev redzu tieši to pašu attieksmi, kāda man bija agrāk, kad es nebiju padziļināti šo visu sācis pētīt, interesēties un censties arī loģiski izprast, turklāt vēl prātā esot visai tai informācijai un domāšanai, kāda mums ir no iepriekšējām paaudzēm nodota.

Tici man, es esmu vecumā, kad zinu (un jūtu!), kas manam organismam ir vajadzīgs. Un tās nav grāmatas.

"tavi vecāki ir cita paaudze un tuvāk dabai" ir vissliktākais pretarguments, kādu es jebkad esmu redzējis. :D

Par bērnu, kam pašam jāizlemj, kas garšo un kas nē - tas ir nākamais sliktais pretarguments. Ja bērniem ļautu ēst, to kas pašiem garšo, tad viņu ēdienkarte sastāvētu no maķīša, konfektēm, šokolādes, čipsiem, limonādēm un saldējuma. Tu taču to zini, vai ne? :D Atrodi man pētījumu, ka augošam organismam vajag gaļu, kurš būtu bāzēts uz zinātniskiem, kvalitatīviem pētījumiem. Ir daudz dzīvnieku, veģetāriešu, kas izaug lieli un muskuļoti, tā ka tas jau vien ir pierādījums, ka gaļa tik svarīgu lomu nespēlē. Lai cilvēkus nosauktu par slimiem tāpēc, ka viņi ir pētījuši un iedziļinājušies, bet tu esi vilkusi sev līdzi vecu un nepareizu informāciju - lūk tas gan ir fui! :P

Tas agresīvi kategoriskais "nekad mūžā raw, drīzāk pakāršos" arī taviem argumentiem par labu neliecina. :)

Es piemēram nevaru sevi iedomāties tagad uzreiz pārlecam uz tīro raw food, bet es pakāpeniski cenšos pieradināt sevi un man patīk tā pašsajūta. Arī mani senči nez vai kādreiz pāries simtprocentīgi. Tāpat kefīru dzer, un sieru piegriež salātiem un tamlīdzīgi. Tāpēc jau viņiem sanāk, ka iziet uz kompromisiem. Mutere taisa ķirbju biezeņzupu, baigi garšīgā, lai arī nav raw, bet toties visi produkti no dabas. Mēs taisam garšīgu saldējumu - apelsīnu svaigā sula, sablenderēta ar banānu, ābolu, medu un sasaldēta. Mutere cep maizi - no linsēklām un kaut kā tur vēl - pavisam naturāla un bez miltiem, bet viss dabīgs. Kompromisi jau ir.

Nav jau jāstrīdas. Ja tev ir spēcīgi argumenti pret to, ko es minēju, ja es kaut ko nepareizi tur pateicu, ja tu esi šīs tēmas kārtīgi pētījusi un grāmatas par tām lasījusi - liec tik priekšā. :)

Drīzāk ir tas, ka es pārāk pēkšņi tev sagriezu visu kājām gaisā un cilvēku dabā nav viegli mainīties, kur nu vēl ja runa iet par fundamentāliem uzskatiem. Es varbūt vēl joprojām būtu nedaudz skeptisks par šito visu, bet man mājās ir divi dzīvi piemēri, ko raw food spēj paveikt. Es arī pata redzu un jūtu, kā organisms kaifo, kad es vairāk sakoncentrējos uz rawfoodisku ēšanu.

Kā jau iepriekš rakstīju.... Man organisms kaifo no vīna. Un tas nav raw food :D

Vīnam nav ne vainas. Tas ir gandrīz raw. Sarūgušas vīnogas. Pilnīgi naturāls process. :) ok, traki vēlu mēs te diskutējam. Arlabunakti :)

kaitina visdrīzāk tas pareizums kompektā ar "padarīsim pasauli labāku"

Vai ne? Es to varu pielīdzināt savā ziņā, šitiem pārliecinātajiem, reliģiozajiem kristiešiem. Tā pareizības pārliecība un vēlme rādīt ar pirkstu uz citiem un moralizēšana (apzināta, vai nē). Tas kaut kā baigi atgrūž- vismaz mani. Labi jau tur nodomi, kā saka, bet ne velti ir teiciens - ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem. :)