"tavi vecāki ir cita paaudze un tuvāk dabai" ir vissliktākais pretarguments, kādu es jebkad esmu redzējis. :D

Par bērnu, kam pašam jāizlemj, kas garšo un kas nē - tas ir nākamais sliktais pretarguments. Ja bērniem ļautu ēst, to kas pašiem garšo, tad viņu ēdienkarte sastāvētu no maķīša, konfektēm, šokolādes, čipsiem, limonādēm un saldējuma. Tu taču to zini, vai ne? :D Atrodi man pētījumu, ka augošam organismam vajag gaļu, kurš būtu bāzēts uz zinātniskiem, kvalitatīviem pētījumiem. Ir daudz dzīvnieku, veģetāriešu, kas izaug lieli un muskuļoti, tā ka tas jau vien ir pierādījums, ka gaļa tik svarīgu lomu nespēlē. Lai cilvēkus nosauktu par slimiem tāpēc, ka viņi ir pētījuši un iedziļinājušies, bet tu esi vilkusi sev līdzi vecu un nepareizu informāciju - lūk tas gan ir fui! :P

Tas agresīvi kategoriskais "nekad mūžā raw, drīzāk pakāršos" arī taviem argumentiem par labu neliecina. :)

Es piemēram nevaru sevi iedomāties tagad uzreiz pārlecam uz tīro raw food, bet es pakāpeniski cenšos pieradināt sevi un man patīk tā pašsajūta. Arī mani senči nez vai kādreiz pāries simtprocentīgi. Tāpat kefīru dzer, un sieru piegriež salātiem un tamlīdzīgi. Tāpēc jau viņiem sanāk, ka iziet uz kompromisiem. Mutere taisa ķirbju biezeņzupu, baigi garšīgā, lai arī nav raw, bet toties visi produkti no dabas. Mēs taisam garšīgu saldējumu - apelsīnu svaigā sula, sablenderēta ar banānu, ābolu, medu un sasaldēta. Mutere cep maizi - no linsēklām un kaut kā tur vēl - pavisam naturāla un bez miltiem, bet viss dabīgs. Kompromisi jau ir.