07 November 2013 @ 01:43 am
Vegāni un raw foodisms  
Es tā aizdomājos pēc visas tās garās diskusijas, zem src posta par vegānismu, ka man par vegāniem, kā tādiem ir diezgan negatīvas asociācijas. Ne jau par to ideju, kā tādu, bet tieši par cilvēku tipu, kas to piekopj. Jo, ja ar to pašu raw food, kas tagad ir ļoti aktuāli, pēdējā laikā, nodarbojas visādu vecumu un dzīvesgājumu un amatu cilvēki, savas veselības pēc, tad vegānisms ir vairāk tāda lieta, kas pārsvarā man asociējas (kā to lai pasaka) - ar marihuānu smēķējošiem puķu bērniem, abstraktajiem māksliniekiem, kas dzīvo citā pasaulē.

Pirms mani ņemt un apsūdzēt jebkamā, teikšu, ka man ir bijis pietiekoši daudz draugu un paziņu no alternatīvā dzīvesveida vides, arī vegāni - esmu ēdis vegānu ēdienus, gājis ar draugiem dampsterdaivingot, savi dzīves gadi ir pavadīti regulāri apmeklējot Depo un citus tādus iestādījumus un ir arī atklausīts pietiekami diskusiju par vegānismu un katra personiskajiem iemesliem, lai tam pievērstos, ir skatīti Peta video (par šo slimo krāpnieku kantori es pat runāt negribu - kur ir aitas [low level Peta aktīvisti] tur ir arī cirpēji [Peta vadība]).

Līdz ar to pieredze ir un par neobjektīvu mani pavisam vis' nevar nosaukt.

Laikam tas ko es vēlējos pateikt ir tas, ka vegānisms nāk roku rokā ar visu to puķu bērnu/mākslinieku dzīvesveidu un šajā šauri specifiskajā grupā neesošajiem cilvēkiem grūti būtu pārdot šo ideju, tā teikt. Te nav tikai vegānisms, bet komplekā ar to vesels, nospiedošajam pārsvaram nepieņemams (lai arī ideālistisks) dzīvesveids.

Tāpēc es ticu, ka raw food ir nākotne, kā veselīgam, alternatīvam ēšanas veidam, kuru nenovelk pie zemes asociācija ar specifisku cilvēku grupu, vai dzīvesveidu. Vegānisms tevi paņem pie dziesmas, saslēdz rokudzelžos ar vainas apziņu un pieprasa, lai tu izmaini visu savu dzīvesveidu, ne tikai ēdienkarti. Raw food'isms savukārt apelē pie izglītota cilvēka vēlmes būt veselīgam un enerģiskam ilglaicīgi un pie atgriešanās tuvāk dabas receptēm.

Anyway, man personīgi gribētos kļūt par raw foodistu, bet vegānisms, kā ideja man uzdzen vieglu šķebīgumu, lai arī idejas tajā lietā ir cēlas. Vismaz teorijā.
 
 
( Post a new comment )
Edgars[info]apelsiins_ on November 7th, 2013 - 03:38 am
Es redzu tevī to informācijas trūkumu, kas arī man lika tieši šādi te domāt, agrāk. Arī par gaļu. Nē, organismam gaļu nevajag gan. Vienīgais, kas no gaļas organismam varētu būt vajadzīgs ir proteīns, bet es nepārāk sen un sev par sarūgtinājumu atklāju, ka proteīnu no gaļas mūsu organismi nemaz tik labi neasimilē.

Anyway - tev vajadzētu izlasīt pāris labas grāmatas par šīm lietām, jo es tagad redzu, ka tev no paaudzes paaudzē nodotā nepareiz informācija baigi traucē. Varu ieteikt grāmatu Ķīnas Pētījums. Ārsts un arī slavens zinātnieks ir sarakstījis un tā ir bāzēta nevis uz minējumiem, bet 20 gadus ilgiem zinātniskiem pētījumiem. Tieši tas arī šeit ir. Pierādījumi. Nevis, kā tu apgalvo, ka tas viss ir minējumi un pierādījumu nav. Turklāt es jau arī pirms tam biju sācis nedaudz par lietām aizdomāties un biju vismaz pie dažiem secinājumiem nonācis arī tīri ņemot veselo saprātu palīgā. Nezinu, vai spēšu tevi pārliecināt, bet kā saka - nav aklāka cilvēka par to, kurš negrib redzēt un nav kurlāka cilvēka par to, kurš negrib dzirdēt.

Es tiešām tev redzu tieši to pašu attieksmi, kāda man bija agrāk, kad es nebiju padziļināti šo visu sācis pētīt, interesēties un censties arī loģiski izprast, turklāt vēl prātā esot visai tai informācijai un domāšanai, kāda mums ir no iepriekšējām paaudzēm nodota.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
di_wine[info]di_wine on November 7th, 2013 - 03:44 am
Tici man, es esmu vecumā, kad zinu (un jūtu!), kas manam organismam ir vajadzīgs. Un tās nav grāmatas.
(Reply) (Parent) (Link)